2007.gada 17.aprīlī plkst. 15.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Tērbatas ielā 75, Baltajā zālē) bibliotēkzinātnes un grāmatniecības vēstures diskusijkluba “Gūtenberga galaktika” sanāksme “Cenzūra mūsdienu sabiedrībā”.
Vārda brīvība ir demokrātijas un cilvēktiesību priekšnosacījums. Vārda brīvība ir ceļš uz sapratni izglītībā, zinātnē, kultūrā, arī sadzīvē.
1998.gada oktobrī Rīgā notika starptautiska konference “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas”, kurā tika analizēti cenzūras vēsturiskie, teoloģiskie, sociālie un citi aspekti, tās saistība ar grāmatniecību un bibliotēkām, arhīvu un muzeju krājumiem, plašsaziņas līdzekļu un interneta informāciju. Īpaši tika akcentētas cenzūras izpausmes Latvijā otrās padomju okupācijas periodā, glavļita aktivitātes vārda brīvības ierobežošanā, aizliegtās literatūras sarakstu sastādīšanā un grāmatu izņemšanā no apgrozības.
Pēdējos desmit gados situācija ir mainījusies. Austrumeiropā vairs nav oficiālas valsts cenzūras. Taču cenzūra izrādījusies ļoti dzīvelīga. Visos laikos kāds ir gribējis kaut ko aizliegt, noklusēt, noslēpt. Arī Latvijā gan še, gan tur izskan prasības pēc informācijas cenzēšanas, parādās cenzūras recidīvi. Tāpēc 2008.gada oktobrī nolemts Rīgā organizēt otro starptautisko konferenci “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas”, uz kuru tiks aicināti speciālisti no visas pasaules.
Ar filozofa Arta Sveces skatījumu uz mūsdienu cenzūru tiek pieteikts otrais Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības rīkotais forums vārda brīvības aizstāvībai.
Cenzūras jēga balstās pieņēmumā, ka zīmēm ir spēks – tās spēj ietekmēt notikumu gaitu, mainīt cilvēku uzskatus un raksturu, gāzt valdības un pārveidot sabiedrību. Kā tad ir ar vārda spēku? Vai līdzcietības apraksti padara lasītāju līdzcietīgu, bet vardarbības – vardarbīgu? Vai kādu režīmu slavinoša dzeja nostiprina un leģitimē šo režīmu, vai varbūt tas pastāvētu neatkarīgi no dzejnieku vārsmām? Vai Padomju Savienība nebūtu sabrukusi, ja nepastāvētu “samizdats” un rakstnieki, kas runā Ēzopa valodā, vai varbūt šis sabrukums bija likumsakarīgs un to noteica ekonomiskie un politiskie faktori? Skaidras, t.i., pārbaudāmas atbildes uz šiem jautājumiem nav. Tāpēc gluži praktisku apsvērumu dēļ ir attaisnojams pieņēmums, ka vārdam ir spēks.
Ja vārdam ir spēks, tad to var izmantot gan “ļauniem”, gan “labiem” mērķiem. Tāpēc ļaunie apspiež labos vārdus, bet labie – ļaunos. Doma, ka cenzūra ir anticilvēciska, vairs nešķiet pašsaprotama. Par to nešaubāmies vienīgi tad, ja koncentrējam uzmanību uz iedomātu sīko ierēdni, kurš, baidīdamies no priekšniecības rājiena, aizliedz visu rakstīto, kas rada kaut mazākās aizdomas. Tāpēc cenzūra pastāv un tiek attaisnota ne tikai totalitārās, bet arī demokrātiskās un pat liberālās valstīs. Jautājums par cenzūras robežām ir atklāts. Nerimst diskusijas par cenzūru internetā, bet tā ir tikai viena no daudzajām mūsdienu cenzūras izpausmes formām.
Šajā “Gūtenberga galaktikas” sanāksmē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte Praktiskās filozofijas katedras lektors Artis Svece pievērsīsies galvenokārt cenzūras un disciplinārās varas attiecībām, ko likumi un tiesu sistēma nespēj regulēt.
Uzklausīsim, oponēsim, diskutēsim. Uz tikšanos 17.aprīlī!
Diskusijkluba sekretariāts:
LNB BAI Pētniecības nodaļa
Tērbatas iela 75
Tel.: 7312776
Tel./fakss: 7312793
E-pasts: lnbpn@lnb.lv
