Pēdējā laikā haips šīszemītes internetdīķi ir “7 lietas”. Tā nu ir sanācis, ka stafetes kociņš ir iemests arīdzan man un nu jūtu pienākumu spēlēt līdzi. Tātad, septiņas lietas par mani:
1. Jau paguvu izlielīties, ka tikko aizstāvēju savu kvalifikācijas darbu. Līdz ar to varu teikt, ka tikpat kā jau esmu ieguvis 1.līmeņa augstāko izglītību vides dizainā. Tiem, kas nesekoja līdzi – es mācījos Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā Vides dizaina nodaļa web dizainu. Tomēr par dizaina jomā neesmu strādājis (ja neskaita šādus tādus dizaina darbus Dzejas dienām).
2. Bez vēl neiegūtās 1.līmeņa augstākās izglītības man jau ir 2.līmeņa augstākā profesionālo izglītību tiesību zinātnēs un maģistra grāds sociālajās zinātnēs. Atzīšos gan, ka no Latvijas izglītības sistēmas un izglītības līmeņiem joprojām neko nesaprotu.
3. Uz juristiem gan aizgāju pavisam nejauši. Kā jau lielākā daļa vidusskolas beidzēju, arī es biju nesaprašanā, kurp doties. Potenciālās izvēles bija četras, pie tam ļoti atšķirīgas:
– datorzinātne;
– ģeogrāfija;
– politoloģija;
– tiesībzinātne.
Uz politologiem tomēr nolēmu nestāties – nesaskatīju šīm zinībām nopietnu pielietojumu. LU datoristos netiku – paliku pāris vietas aiz strīpas. Iestājos ģeogrāfos un juristos. Beigās nolēmu, ka jurispudence tomēr ir noderīgāka lieta un paliku studēt tur. Kādu gadu paguvu pastudēt arī RTU datoristos. Vairāk gan stipendijas dēļ.
4. Tomēr no datorlietām nekur tālu prom aizgājis neesmu. Šobrīd strādāju pavisam citā, ar dizainu nesaistītā, jomā – esmu juriskonsults valsts iestādē (esmu ierēdnis :) un mans darbs zināmā mērā ir saistīts ar e-lietām.
5. Vēl varu atzīt, ka internets ir mana stihija. Pirmā nopietnā saskare ar internetu man bija 95.gada nogalē, kad biju iestājies Latvijas Universitāte un atklājis, ka Fizikas un matemātikas fakultātē ir diezgan brīva pieeja datoriem ar internetu. Tur arī studiju laikos tika pavadītas garas stundas.
6. Mana pirmā nopietnā darba vieta (ja neskaita visādus kaplēšanas darbus kolhozos) bija kāds rezervāts, kur viduskolas laikā pa vasarām strādāju par ugunssargu. Mans pienākums bija visu dienu sēdēt tornī un lūkot, vai kur nekūp dūmi un tad attiecīgi ziņot. Dūmi parasti nekur nekūpēja, bet man bija varen daudz laika, kuru pavadīju lasot grāmatas.
7. Esmu bijis divreiz administratīvi aizturēts – vienreiz Krievijā, otrreiz tepat Rīgā. Abas reizes par “pārlieku politisko aktīvismu” – dalību nesankcionētā mītiņā. Pirmajā reizē man uzlika 40 rubļus (aptuveni divi lati) lielu administratīvo sodu, kuru tā arī nesamaksāju. Otrajā gadījumā tiesnesis administratīvo lietu izbeidza “sastāva trūkuma dēļ”.