fbpx
Tags:, ,

Meitenes un Barselona

Sen nebiju bijis uz kino. Ja ko skatījos, tad parasti mājās uz datora. “Kinoteātrim ir savs šarms” – man mūždien cenšas iegalvota mana otra puse. Tomēr man joprojām to grūti pieņemt – nepatīk pūlis.

Taču šodien pat kaut kā sagribējās iziet cilvēkos – un tieši uz kino. Aizgājām uz filmu Vicky Cristina Barcelona. Tā izrādījās atbilstoša manai noskaņai – jautra un viegla, bet ne banāla. Ir par ko pasmieties, ir par ko padomāt. neizplūdīšu kritikā vai apcerējumos par filmu, vien pateikšu, ka tā ir par mīlestību, par tās veidotajām figūrām (trīsstūriem, kvadrātiem un pentagrammām), cilvēku attiecībām, vēlmēm un spēju (vai nespēju) saņemties, lai tās piepildītu.

2 Comments

  1. narkomanC 28/11/2008
  2. xlt 28/11/2008
Share via
Copy link