fbpx

15 sekundes slavas

Pagājušonedēļ mūsu preses dienestam no kāda televīzijas raidījuma atsūtīja vēstuli ar ziņu, ka pie viņiem vērsies satraukts iedzīvotājs. Un, lūk, viņi vēlas mūsu viedokli. Neizprotamu iemeslu dēļ par runasvīru tiku izvirzīts es. Neko darīt – priekšniecības rīkojumus neapspriež.

Sagatavojos. Norunātajā laikā atnāk raidījuma pārstāvji un nointervē mani. Runāju kādas minūtes 15. Mazliet stresīņš, bet tā it kā viss ārtībā. Kolēģi pat beigās paslavēja – esot bijis labi. Un priekšniecība arī. Starp citu – priekšniecības uzslavām ir motivējoša iedarbība. Lai arī saproti, ka tas tāds nieks ir, tāpat patīkami. Jūties novērtēts.

Viss jau tā kā labi, tikai skaidri jaušams, ka raidījuma gatavotājiem nav ne mazākās sajēgas par tematu. Tāda jau ir Latvijas žurnālistikai. Vai varbūt žurnālistika kopumā – gatavot raidījumus un izteikt viedokli par tēmām, par kurām nav ne jausmas.

Toties es pavīdēju TV ekrānā. Vispār interesanti un dīvaini dzirdēt un redzēt sevi no malas. Bet bija labi – pat labāk, nekā es biju iedomājies. Tiesa, 15 minūtes bija sarukušas uz 15 sekundēm. Turklāt no visa teksta pāri bija palicis tas, ko es teicu tā starp citu.

Share via
Copy link