Pagājušajā nedēļas nogalē veiksmīgā kārtā saņēmu ielūgumu uz Positivus AB festivālu. Kaut arī iepriekš nebiju plānojis turp doties, šo iespēju laist garām būtu bijis grēks. Lai arī festivāla hedlaineri mani īpaši nesaista – dāvātam zirgam zobus neskaita. Turklāt festivālā uzstājas arī mašmāju bāleliņi – Inokentijs Mārpls, Voiceks Voiska un sen nedzirdētie Pienvedēja Piedzīvojumi – kurus visai labprāt dzirdētu.
Bijām plānojuši no Rīgas izbraukt ap diviem trijiem. Protams, ka nočammājāmies un izbraucām pāris stundas vēlāk. Kad nokļuvām galā viss jau ritēja pilnā sparā. Cilvēku daudz, bet vietas, par laimi, vairāk. Tāpēc pārliekas spiešanās nav. Vienīgi nācās pastāvēt sastrēgumā, lai novietotu auto.
Visapkārt kaut kas notiek – divas skatuves, deju telts, “eko telts” un vēl dažnedažādāko pasākumu teltis. Izklaides bez gala un malas – pludmale, karuseļi un kas tik vēl ne. Var pat pats pagatavot nozīmītes. Pasākums kaut kādā ziņā man atgādināja Tabūnu – ar daudzām paralēlām aktivitātēm un ļaužu pūļiem, kas nemitīgi plūst no vienas vietas uz otru – tikai pārmērīgi komercializēts un publikas līdzdalība noreducēta līdz vienkāršam patēriņa līmenim. Un viss, protams, nobrendots – Tele2 skatuve, Sony kinozālē, Shark deju telts..
Mūzika
Pārsvarā skanēja poproks / britpops – tāds rociņš plašām tautas masām. No pirmās dienas grupām vislabāk patika pašmāju Iļģi. Travis un Manic Street Preachers nospēlēja labi, kvalitatīvi (uzreiz jūtama klase), bet nav gluži mans stils. Interesants bija zviedru projekts I’m From Barcelona – tāds pamatīgs tusiņš uz skatuves.
Savukārt otrajā dienā jau bija veselas trīs lieliskas latviešu grupas: Pienvedēja Piedzīvojumi, Inokentiks Mārpls un Voiceks Voiska.
Patika
Pasākuma atmosfēra, vieta un laikapstākļi.
Nepatika
– Nedrīkst ienest fotoaparātu ar noņemamu objektīvu (kurš vispār tādu kritēriju izdomājis?) – es gan savējo ienesu abas dienas, bet dzirdēju, ka vienu otru pie ieejas ar visu aparātu aizsūtīja prom. Teritorijā gan neviens nesējās klāt un varēja bildēt visu, ko sirds kāro.
– Vienveidīgā pārtika – visur tikai šasliks, frī kartupeļi un salāti. Patīkams izņēmums – pankūkas. Un vienā vietā kaut kādi podiņu reklamētāji esot gatavojuši garšīgu sautējumu. Un vēl vienā vietā bija grillēti dārzeņi, – tikai vienmēr beigušies, kad es gāju tiem pakaļ.
– Narvesenā nebija veģetārās sviestmaizes.
– No izlejamā alus nopērkams tikai Cēsu alus izstrādājums.
Bildes
Šo to festivālā arī sabildēju un ieliku savā bilžu galerijā. Nebija laika un vēlmes daudz ķēpāties ar viņām, tāpēc nav pašas labākās, bet gan pēc nejaušības principa. Tā vienkārši ieskatam.
No Responses