Amatieris

Vakar sanacā tikt uz jaunās latviešu spēlfilmas Amatieris pirmizrādi. Vispirms jau mani nošokēja “Trakās dienas” Stokmanī. Bars ļaužu kaut ko bezsakarīgi ņemas lai sapirkti visādus hlamus tik tāpēc, ka it kā lētāk. Nu labi, ne cūka, ne mana druva. Tik žēl ka dēļ balagāna bija aizklapēta ciet kafejnīca Deli, kurā bija plānots iedzert tēju, jo paužot sašutumu par Ķinas varas iestāžu nežēlīgo attieksmi pret tibetiešiem bijām nedaudz nosaluši. Nācās vien lauzties cauri pūlim un braukt uz ceturtā stāva kafejnīcu. Pēc tam gan izrādījās, ka tamdēļ esam palaiduši garām haļavno rautu par godu filmas pirmizrādei. Nekā jau tur īpaša droši vien nebija, bet žēl tāpat (kā jau vidējam latvietim pienākas; ā, un te nu es sāku saprast to pūli veikalā – it kā jau nevajag, bet žēl palaist garām “atlaides”).

Par pašu filmu runājot – tipiski latvisks gabals. Mazliet iestīvināti dialogi un aktieri. Krāsas visai desaturētas (nezinu, kā pateikt pareizi latviski). Filmas uzņemšanas stils atgādināja citu latviešu filmu – “Nerunā par to” (droši vien tam ir arī pamats). Tikai atbilstoši filmas nosaukumam – amatieriskāks (man radās tāds iespaids). Taču filmas ir sižets gana interesants un, manuprāt, visai reālistisks. Par jauniešiem, vēlmi atrast savu vietu dzīvē un dzīvot “normāli”, lai senči “lieki neļečī”. Droši vien tas man filmā patika visvairāk. Nenoliedzami liels prieks, ka Lavijas kinodzīvē kaut kas notiek.