Uz kino eju pavisam reti. Un pēdējā laikā ir tā sanācis – ja eju, tad uz kino “Rīga”. Tur ir gan manai gaumei atbilstošas filmas, gan lādzīga publika, gan saprātīgas cenas (otrdienās – tikai 1,50 Ls).
Soul Kitchen
Uz to biju šodien. Jautra un interesanta filmiņa par vienu grieķu puisi (patiesībā vismaz diviem – jo viņam ir brālis; un fonā parādās vēl pārītis grieķ), kurš vada savu restorānu. Viena no stāsta līnijām ir par galvenā varoņa meklējumiem restorāna vadībā, mēģinot sabalansēt dvēselei tīkamo ar biznesu. Otra, protams, ir mīlestība. Trešā – bračkas, kā jau sirds dziļumos labi cilvēki, ir lieli mudaki. Bet mudakiem, protams, veicas.
Lai arī daudzas lietas ir iepriekš paredzamas, filma nav klišejiska un garlaicīga. Izsmejos krietni. Tiesa, dziļu filosofiju tajā arī nav vērts meklēt. Iesaku, ja ir vēlme jauki, bez lieka saspringuma pavadīt vakaru.
Amaya
Uz šo filmu biju pirms laba laika. Bet to joprojām izrāda kino “Rīga” un es no sirds iesaku atlicināt laiku un uz šo filmu aiziet, ja nav vēl būts! Patiesībā šī filma mani pārsteidza. Zināju, ka tās režisors ir Latvietis, tāpēc gaidīju lielu devu kokaina tēlojuma un visa cita latviešu jaunajam kino raksturīgā. Protams, vietām varbūt pietrūkst “Holivudiskās noslīpētības” un šķiet, ka tēlojums varētu būt atbrīvotāks, bet kopumā ir labi.
Filma nav tik spraiga kā Soul Kitchen, toties ir krietni filosofiskāka. Tiek skartas sadzīviskas lietas, cilvēku savstarpējās attiecības dažādās to izpausmēs, stereotipi utt. Protams, arī mīlestību. Filma, kas liek padomāt par savu dzīvi.
