Sākšu ar svarīgāko. Ar atziņu, ka “Arēna Rīga” pamatīgi sūkā. Un nākamreiz, kad tur notiks kāds koncis es 5 reiz padomāšu vai tiešām vēlos uz to iet. Tā māja varbūt ir piemērota visam kam, bet ne publiskiem pasākumiem – kam it kā tā tapusi būvēta. Piebraukt ar mašīnu un nopārkoties nav viegli (par laimi man šoreiz pietika veselā saprāta turp doties ar sabiedrisko transportu), halles gaiteņi ir šauri un labi apmeklētos pasākumos nav kur apgriezties. Garderobes ir tikai trīs. Un vēl tie santīmu pisēji prasa 50 sātus par mēteļa pakāršanu. Nē, man nav žēl puslata, tikai tā tizli, ka tu aizej uz pasākumu, kurš maksā vismaz 20 latus un tev jāgrabina kaut kāda sīcene. Turklāt grabinot sīceni tiek aizkavēti pārējie un veidojas garas rindas.
Bet tagad par nesvarīgāko.
Korn nekad nav bijusi mana mīļākā grupa. Man patīk, jā, bet īpaši fanojis neesmu. Klausos pa retam vienu divus albumus. Uz koncertu devos, galvenokārt, lai redzētu Deathstars. Diemžēl nosačkoju un ierados par vēlu – jo kurš gan lasa preses relīzes par to cikos kura grupa uzstāsies. Paspēju uz Flyleaf. Tāds puslīdz kvalitatīvs ņūmetāls, bet nekas īpašs. Pēc trešās dziesmas palika garlaicīgi. Un skaņa bija pilnīgā pakaļā (tā tāda normāla parādība Latvijas koncertos). Toties Korn bija kā nākas – kā jau zvaigznēm pienākas. Sīkumos neizplūdīšu. Par to, kādas dziesmas tika izpildītas, kurā sekundē bija kulminācija un cik smalki bija noskaņotas ģitāras un tamlīdzīgas detaļas var izlasīt tēvēnetā. Pateikšu tikai, ka bija labi.