Brīvdienās noskatījos filmu “Greja piecdesmit nokrāsas”. Labi, ka neaizgāju uz kino! Lai arī no filmas negaidīju neko, palika tāda neliela vilšanās sajūta.
Nē, filma it kā nav draņķīga – uztaisīta pieņemami un noteikti ir labāka, nekā novērtēta IMDB.com. Tiesa, aktierspēle līdz galam nepārliecina, kaut arī nav gluži zemē metama. Ir redzētas nesalīdzināmi sliktākas filmas. Tas, par ko man ir iebildumi – sajūta, ko filma atstāj. Pareizāk sakot, tā neatstāj neko, vien neizpratni – nu, un? kāds ir filmas vēstījums? un par ko vispār bija ņemšanās? Ja filmas mērķis bija aizskart sadomazohisma tēmu, tad tā, manuprāt, ir nokavējusi par gadiem 20. Vai mūsdienās tā vēl kādu spēj pārsteigt, pie tam skarta tik virspusējā līmenī? Katrā ziņā nesalīdzināmi interesantāka filma par šo tēmu man šķita “Sekretāre“. Tās noskatīšanos noteikti nenožēloju.
Visticamāk, ka mana problēma ir tā, ka es vienkārši neesmu “Greja piecdesmit nokrāsu” auditorija, tā filma nav domāta man. Pie tā tad arī paliksim.
p.s. Bet komentāros jūs droši drīkstat paust savas domas un mēģināt mani apgaismot par to, kas man ar to bija jāsaprot.
