Vakar nekāda lielā svētku svinēšana nesanāca, tik vien kā bišķi pasvinēju pie vecākiem vakarpusē. Pa dienu nopietni atklāju velosezonu – ar izbraucienu līdz Juglai, tad Mežaparkam (kur gan nekādos pasākumos neiesaistījos, jo sabiedēja ļaužu masas) un atpakaļ līdz AB dambim.
Toties šodien sagadījās būt Ropažos, kur bija sarīkots Lielās dienas tuss, kā jau kārtīgā pagastā pienākas – ar andeli, tautas dejām un dīvainām izdarībām (kas svētkos pienākoties). Diemžēl uz ripas spēli nepaspēju, kaut arī tā bija lieta, ko gribēju redzēt visvairāk.
Kaut arī Ropažiem ir nācies braukt cauri ne reizi vien, pašu ciemu tā arī iepriekš nekad nebiju apskatījis. Tad nu izmantoju izdevību un vērsu lietas par labu. Nekā daudz jau tur nav – pagastmāja, baznīca, mācītājmāja (kura, izskatās, ir savulaik labākajās padomju tradīcijās pārvērsta daudzdzīvokļu mājā un šobrīd izskatās visai nožēlojami) un pilsdrupas (no kurām saglabājušies vien divi mūra fragmenti).
Pagastmāja
Tilts pār Lielo Juglu
Mācītājmāja
Pilsdrupas
Šķiet, improvizācija par senlatviešu pili vai cīņu arēnu.
Lieldienas Ropažos. Danči.
