Atnāca pa e-pastu šāds rudens depresijas pilns teksts. varbūt kādam patiks.
Veselība netur rudeni, biju nodot kāla analīzes. Šodien saņēmu atbildi – kāls kā kāls, bet analīzes gan esot sūdīgas.
Noskuvu matus, man jau teica, ka tā būs, tā arī bija – labāk nepalika.
Aizgāju uz kapiem pierast pie vietas, sāka līt lietus un kapsargs mani izdzina ārā… laikam nebūs lemts..
Līdu, kur nevajag, toč nevajadzēja, tagad man vispār vairs nav labi, turklāt vēl logs tagad vaļā!
Nolēmu uz sētas uzrakstīt PAKAĻA, uzrakstīju, bet uzrakstu neredz, jo krāsa ir tieši tāda pati kā sētai…
Skatos kā pa balkona durvīm nāk istabā gaiss, gaiss nāk un nāk… bet kāda jēga?
Aizgāju pie Balča, Balcis nebija mājā, atnācu atpakaļ…
Esmu norīvēji līdz pusei pēdējo piecsantīmnieku, bet momentloterijā kā nevar vinnēt, tā nevar…
Pamodos ar 0.7! Jautāsiet: promilēm? Atbildēšu: nē, gaisa spiedienu vēderā!
Jautāsiet: kas tur slikts? Atbildēšu: kauns publiskā vietā atgaisoties!
Jautāsiet: kāpēc publiskā? Atbildēšu: jo guļu parkā uz soliņa!
Mēģināju ar aci attaisīt alus pudeli! Acs attaisījās, pudele nē!
Gulta cieta, spilvens kož, priekšniecība piekasās, kolēģi nelaipni, termiņšgarš. Vai tad tā ir sēdēšana?!
Sēdēju, domāju par dzīvi, mušas uzradās, skaidrs – dzīve ir sūds.
Izgāju uzpīpēt un pamanīju, ka deg kūts. Tad arī sapratu, ka dzīve ir pilnīgs sūds.
Slikti iet pa dzīvi? Nevēlies par to parunāt? izvārties pa nātrēm un tad parunāsimies kā līdzīgs ar līdzīgu.
Ilgi skatījos sienā, tā arī nepasmaidīja..
Uzkāpu eklēru tiltā, bet neviens nenāca celt nost! Glābējiem arī depresija esot..
Kas lācītim vēderā? Domāju, ka būs kaut kas interesants, bet tur tikai skaidas un vate…
Gribēju radīt pavasarīgu noskaņu un padedzināt kūlu. Pērnās vairs nav, jaunā vēl nav nogatavojusies. Draņķīgs laiks.
Klausos radio, tur stāsta, ka smiekli paildzinot mūžu.. sāku raudāt.
Skumji! Kādreiz manas mājas bija pretī cietumam, tagad dzīvoju pretī savām mājām.
Gribēju iepriecināt vīru. Pārģērbos par taurenīti, bet viņš mani no balkona palaida brīvībā..
Vakar dzēru, šodien dzēru, rīt nedzeršu. Nav šņabja.
Bija apnikusi ikdienas garlaicīgā rutīna. Gribējās asākas izjūtas ik dienas. Paņēmu hipotekāro uz 50 gadiem.
Aizgāju uz tualeti, domāju – normāli pačurāšu, nekā – atkal apdirsos.
Vakarā izgāju uz balkona. Skatos – spīd mēness.. kļuva sērīgi, sāku gaudot… Un ko domājat – vai kāds pateica “paldies”?! Nē! Kaimiņš atvēra savu logu un meta man ar čību! Trāpīja, protams..
Beidzot prieki. Satiku pastnieku… Viņš man uzbrauca virsū ar velosipēdu.
P.S. Un atkal jācitē, ka “dzīve ir sūds”!