Uz pagājušo nedēļas nogali man bija saplānots pieveikt veselu darbu birumu, tak piektdienas vakarā mani noķēra negants vīruss un līdz pat pirmdienai nogulēju gultā ar augstu temperatūru un negantām galvassāpēm. Tāpēc no plānotā nepaveicu itin neko. Vienīgā lieta, ko izdarīju pa šīm trim dienām – noskatījos visu Gredzenu pavēlnieku. Nu ļoti gara, taču ar smukiem skatiem. Par laimi nu esmu vesels. Taču vakardiena pagāja apdarot iekrājušos steidzamos darbus.
Ak jā – vēl biju vakar aizbraucis uz skolu. Bija gleznošana. To, tāpat kā zīmēšanu, kavēt nav ieteizams – vēlāk grūti tikt līdzi un visu padarīt. Pārējās lekcijas var kavēt pēc vajadzības. Dažas pat ir ieteicams ik pa laikam neapmeklēt, lai šo laiku izmantotu lietderīgām. Vienam otram pasniedzējam, redz, patīk gari un gudri parunāt, nepasakot pilnīgi neko (vai arī neko jaunu man). Taču zīmēšana – atgriezīsimies pie tās – es sapratu vienu būtisku lietu. Un proti – ir vērts ieguldīt naudiņu labās otās un krāsās – pavisam cita mālēšana.
Otiņas, krāsas un citus mākslinieciskajai pašdarbībai vairāk vai mazāk nepieciešamos rīkus un pariktes iesaku pirkt Mākslas akadēmijā (tā saranā gotiskā celtne, kura uz Valdemāra un Kalpaka stūra). Tur ir mazs smuks veikaliņš pagrabā – pa kāpnēm lejā, pa labu roku, tad vēlreiz pa labi, līdz gaiteņa galam (nesabīties, ja gaitenī kāds ko zāģē, mālē vai klapē, kā arī nebiedēt zāģētājus, mālētājus un klapētājus) un pašās beigās atkal pa labi. Atpakaļ atkal otrād – tik pa kreisi (bet jāuzmanās, kad uzkāpj atpakaļ uz pirmo stāvu – izeja ir mazliet pa kreisi. Aiz durvīm, kas taisni priekšā, sēž kundzīte – es jau pāris reizes esmu netīši pie viņas ieskrējis). Te parasti nepiedāvā sliktas kvalitātes materiālus, kā tas mēdz būt ar grāmatnīcām, kā arī cenas ir salīdzinoši zemas. Turklāt – mākslas un dizaina studentiem ir atlaides. Tiesa, cik lielas – man pagaidām ir noslēpums.