1.aprīlī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē tika atklāta Andreja Granta fotogrāfiju personālizstāde. Andrejs grants ir autoritāte Latvijas fotogrāfu aprindās. Jau vairāk nekā 30 gadus Grants ir fotostudijas pedagogs Rīgas Tehniskās jaunrades namā “Annas 2″. Pie viņa fotogrāfijas pamatus ir apguvuši daudzi mākslinieki, fotogrāfi un kinooperatori. Tā kā Grants tāpat kā es ir fotomīļotājs, diplomēts jurists un saistīts ar Ogri, tad grēks bija neaiziet uz šo izstādi.
Izstādei atlasītas 120 fotogrāfijas četrām foto kolekcijām, pie kurām Grants ilgstoši ir strādājis – “Pa Latviju” (“Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte”), “Iespaidi”, “Kolēģi, draugi, paziņas”, kā arī “Ceļojumu iespaidi”. Andrejs Grants ir dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis, kas iemūžina mirkļus. Tajā ir kāda līdzība ar mani – arī es mīlu savās fotogrāfijās fiksēt mirkli – to, kas ir, īpaši neinscenējot un neiejaucoties lietu ritumā.
Tomēr, ja godīgi, man grūti pateikt vai man patīk viņa fotogrāfijas. Tajās ir jaušama tāds profesionāls “neprofesionālisms”. Un es nevaru saprast – vai man tas patīk vai nē. Bija dažas fotogrāfijas, kuras man ļoti patika, bet liela daļa īpaši neuzrunāja. Brīžiem šķiet, ka viņš ir pirmo reizi paņēmis rokās kameru, kaut arī tehniski kadrs ir lieliski eksponēts. Man pašam šķiet, ka tās bildes es būtu taisījis mazliet savādāk. Tomēr visticamāk, ka es esmu vienkārši pārskatījies “perfektās” un “pielaizītās” fotogrāfijas ar matemātiski precīzu kompozīciju. Atkāpšanās no “pareizā” prasa lielu meistarību. Apzināti lauzt likumus ir grūtāk, kā tos ievērot.
Lai vai kā, bet tiem, kam fotogrāfija ir tuva, es iesaku uz izstādi aiziet.