Svētdien biju uz Teātra Observatoriju uz pasākumu “Atklātas sarunas par TO…”. Sākumā domāju, ka tā būs izrāde – visticamāk, par attiecībām vai seksu. Tas spriežot pēc nosaukuma. Nav jau tā, ka turpu gāju nosaukuma mudināts – vienkārši biju dabūju ielūgumus, pat īsti nezinot, kurp eju.
Izrādījās, ka ir teātra diena un tas ir šai dienai veltīts pasākums. No sākuma pat mazliet tā kā savīlos, bet beigās iznāca lielisks pasākums, kurā varēja gūt ieskatu Teātra Observatorijas dzīvē. Ikvienam skatītājam bija iespēja uzdot jautājumus par aktieru dzīvi un teātra aizkulisēm. Atbildes gan varēja būt izvērstākas un personiskākas, jo brīžiem šķita, ka tās ir mazliet sasteigtas un virspusējas.
Un “kronis visam” šajā pasākuma bija tas, ka nācās piedalīties aktieru improvizētajās etīdēs. Kad tika paziņots, ka pasākumā tiks iesaistīti arī skatītāji, man jau uzreiz bija nelāga nojausma, ka nāksies atrādīt savus talantus. Tā arī bija. Baisākais – ka man tādu nav un ka nolohošos visas publikas priekšā. Beigās jau sanāca tīri neko. Pat tādas kā savas 5 minūtes slavas.
Te būs bildes no pasākuma, kurās mazliet pavīdu arī es: