Pie viena daudz uzzināju par alus degustēšanu. Līdzīgi kā ar vņa degustēšanu, ir sava etiķete un paņēmieni. No svara ir smarža, garša, krāsa. Pat putas – tām jābūt noturīgām un jālīp pie glāzes sienām (pēc seniem nostāstiem kādreiz uz alus putām lika pieckapeiku – ja tā turējās, alus bija labs).
Domas, protams, dalās. Un ir grūti izšķirt, kura recepte jeb šķirne ir tā labākā. Nozīme var būt pat garastāvoklim, lai izšķirtos par vienu no tām. Šodien man vislabāk garšoja alus ar numuru 3. Visstiprākais, bet ar pietiekami maigu pēcgaršu un, kā teikt – “labi iet iekšā” .
Man ar sanāca visus četrus noprovēt… Jo lielāks cipars jo labāk garšo. Tātad manis pēc 4. un 3. alu viņi varētu turpināt brūvēt droši.