SmashingMagazine saviem lasītājiem uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu dāvina bezmaksas WordPress tēmu Dilectio. Apskatīt tēmu var te (vai spiežot uz bildes), bet lejupielādēt no šejienes. Vēl besmaksas tēmas ir atrodamas Design Disease lapā.
Pirms kāda laika jau rakstīju par “web biroju” – iespēju veidot un rediģēt dokumentus tiešsaistē. Šobrīd populārākais ir Google docs. Tomēr man šis risinājums vēl neliekas tik gatavs, lai to varētu normāli izmantot, t.i. ikdienā rediģēt dažādus pietiekami apjomīgus dokumentus.
Taču šodien uzzināju par rīku, kas man lika atkal interesēties par Google docs – DocSyncer. Tā ir programma, kas ļauj sinhronizēt Google docs dokumentus ar datorā esošajiem. Tiesa, kamēr projekts ir beta stadijā sinhronizēt var tikai tos dokumentus, kas atrodas uz datora darba virsmas (desktopa) vai mapē “My Documents”. Diemžēl nevar norādīt atsevišķus failus, kurus sinhronizēt vai, gluži otrādi – izslēgt no sinhronizācijas. Tāpēc nāksies taisīt atsevišķu sinhronizējamo dokumentu mapi – es, piemēram, negribu atdot Googlei visus savus dokumentus. Vēl viens trūkums – sinhronizācija notiek periodiski un nav iespējams norādīt, ka lūk šo dokumentu es gribu sinhronizēt (vai augšupielādēt uz Google docs) nekavējoties.
Lai varētu lietot šo rīku ir jālejupielādē un jāuzinstalē maza programmiņa. Process ir ātrs un nesāpīgs. Taču līdz ar to šo rīku pagaidām var izmantot tikai Windows lietotāji. Āboļmīļiem nāksies nedaudz paciesties, bet tiek solīts atbalsts arī viņiem.
Kopējais iespaids par šo rīku – ideja ir laba, tas būs jāpapēta sīkāk. Mani interesētu sinhronizācijas iespēja starp vairākiem datoriem un Google docs. Protams, cītīgi jāgaida papildus uzlabojumi. Nez kāpēc Google nav ieviesusi šādu iespēju? Vai arī es kaut ko esmu palaidis garām?
Caur RWW atradu saitu uz vienu interesantu lapu – CommandShift3, kurā notiek mājas lapu “dueļi”. Lapas apmeklētāji balso par vienu no divām piedāvātajām mājas lapām. protama lieta – kurš saņem vairāk balsu, uzvar raundu. Jo vairāk uzvarētu raundu, jo augstāka vieta topā.
Taču pats noderīgākais šajā pasākumā (vismaz man) – iespēja pārskatīt iesūtītos mājas lapu dizainus un smelties idejas. Lapas iespējams pārskatīt gan kārtojot no labākās uz sliktāko, gan sliktākās – uz labāko (noder, lai redzētu kā lapas nevajag taisīt), gan pārlūkojot pēc tagiem (ja interesē noteiktas kategorijas lapas). Populārākās lapas tiešam ir kvalitatīvas un to ir daudz. Tāpēc ir vērts ziedot laiku tās pārlūkojot. Ikviens var pieteikt savu lapu konkursam – tas varētu būt veids, kā popularizēt gan sevi, gan savu mājas lapu.
Beidzot RWW to ir paveikuši – uzrakstījuši apskatu par online biroja programmatūru, kas darbojas web vidē (web office). Rakstā apskatīti un salīdzināti šobrīd nopietnākie web office projekti. Šobrīd nopietnākais un populārākais ir Google Docs.
Pirms pāris gadiem man tas likās pilnīgs absurds – kāpēc gan lai es glabātu un – jo vairāk – veidotu biroja dokumentus internetā? “Tas taču ir nedrošu un neērti!” – tāda bija mana pārliecība. Taču šobrīd manas domas arvien vairāk mainās par labu “virtuālajai” biroja programmatūrai, jo nu mana pārliecība ir, ka tas tomēr varētu būt ērti. Šobrīd piezīmēm lietoju Google Notebook. Visnotaļ ērts rīks, lai ātri izveidotu piezīmes, kurām var piekļūt no jebkuras vietas (ja vien tur ir internets). Vienkāršība, lietošanas ērtums un darbības ātrums ir šīs programmas lielākie plusi. Jaunu piezīmi var izveidot ar vienu klikšķi. Tām var pievienot arī bildes. Piezīmes var grupēt apakšsadaļās, kā arī veidot atsevišķas “piezīmju grāmatas”. Tiesa, viss darbojas labi, ja piezīmju ir maz. Jo vairāk piezīmju, jo vairāk laika vajadzēs, lai tās visas ielādētu un programmas darbība var kļūt nestabila. Vēl viens trūkums – piezīmes var izkārtot tikai divos līmeņos, bet dažkārt man ir nepieciešams vēl trešais.
Kādu laiku atpakaļ mēģināju lietot Google Docs, taču tas mani īsti neapmierināja. Dažādu funkciju trūkums, nestabilitāte un darbības ātruma samazinājums pie lielāka datu apjoma ir tās lietas, kas šobrīd mani padara skeptisku attiecībā uz interneta biroja programmatūras lietošanu. Tomēr ceru, ka ar laiku tā attīstīsies, kā arī pieaugs interneta ātrums un bažām, ka pēkšņi viss nokārsies svarīgākajā brīdī, nebūs pamata. Tāpēc turpināšu gaidīt.
A List Apart ir nopublicējis jauku aprakstu par topošo HTML 5 specifikāciju, norādot uz būtiskākajām izmaiņām. Paredzami dažadi uzlabojumi – struktūrā, semantikā, API, video, audio un formu izmantošanā u.c. HTML 5 specifikācija vēl atrodas izstrādē, tāpēc iespējamas izmaiņas.
Tos nedaudzos, kas savam blogam vai mājaslapai lieto nevis WordPress bet Pivot, varētu interesēt ziņa, ka nesen iznākusi jauna Pivot versija – PivotX 2.0. Šobrīd tā vēl ir alpha stadijā, tāpēc pagaidām nav ieteicams to izmantot lapām “darba režīmā”, bet tikai testiem. Atšķirībā no Pivot 1.4.x, jaunajā versijā ir pievienots MySQL atbalsts – iepriekš datu uzglabāšanai tika izmatots flatfile formāts. Iespēja izmantotflatfile ir saglabāta. Tāpat, kā iepriekšējās, arī šī versija ir bez maksas.
Vairāk par šo bloga dzini:
Pārlasot pēdējās nedēļas rakstus dažādās interneta vietnēs atradu arī šo to noderīgu:
Gribi, tādu pat logo, kā lielai daļai web lapu, kuru autori tās dēvē par web 2.0? Nav nekā vienkāršāka! Pāris peles klikšķi un logotips gatavs. Tieši jums ir izveidoti vairāki web rīki, kas vienkāršo šāda logo izgatavošanu līdz minimumam:
Atliek tikai izvēlēties piemērotāko un ļaut vaļu savai radošajai izpausmei.
Savācu un apkopoju pēdējā laikā piefiksētos interesantos rakstus par web dizainu un ar to saistītajām lietām.
Esmu ar e-lietām un e-pārvaldi visai saistīts cilvēks, tāpēc ar interesi izlasīju Read/Write Web aprakstu par šo tēmu: E-Government Meets Web 2.0: Goodbye Portals, Hello Web Services. Kā norāda RWW, pasaules IT jomā vadošās valstis pamazām atsakās no vienas pieturas / portāla risinājumiem, priekšroku dodot mašupiem, blogiem, wiki un pat virtuālajām pārstāvniecībām SecondLife un dažādās komūnās.
Latvija šobrīd iet tieši vienas pieturas portāla ceļu veidojot latvija.lv, kas būs ne tikai saišu portāls ar norādēm uz dažādu valsts un pašvaldību institūciju mājas lapām, bet vietne, kur iedzīvotāji varēs saņemt e-pakalpojumus. Tas ir, caur šo portālu varēs piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem – atliks tikai autentificēties (pagaidām es gan nezinu, kā tas tiks risināts jautājums ar šo autentifikāciju) portālā un izvēlēties kāroto e-pakalpojumu (paredzēto pakalpojumu saraksts un apraksts – EPS mājas lapā. Tālāko nodrošinās vai nu aiz portāla mītošais “bekofiss” vai arī lietotājs tiks nosūtīts tieši pie konkrētā elektroniskā pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un ieviešanu var lasīt te.
Patiesībā es neredzu lielu atšķirību no “mašupu” pieejas – vien to, ka pēdējais nozīmē portāla personalizāciju un papildus funkcionalitāti, kas, domāju, būs nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā pēc to ieviešanas. Šobrīd Latvijā galvenais ir ieviest un nodrošināt pašus e-pakalpojumus un tad jau varēs domāt par papildus funkcionalitāti un lietojamības uzlabojumiem.
Tomēr nevar noliegt web 2.0 un satura vākšanas (agregēšanas) potenciālu. Kā jau norāda Read/WriteWeb – piemēram, darba meklēšanas risinājumi un satura agregatori labi iekļautos valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus.
Recent Comments