Gadu mijā piedāvāju noskatīties nelielu video ar statistiku par informācijas laikmetu šī gada beigās – ātrumu, kādā pieaug pieejamās informācijas apjoms, tās patēriņš, kā arī sociālo tīklu izmantošana.
Ieskatam daži fakti no video:
70% Facebook lietotāju dzīvo ārpus ASV
550,000 Android ierīces tiek aktivizētas katru dienu
300,000 – tik jaunu lietotāju katru dienu reģistrējas Twitter
35 stundas video materiālu tiek augšupielādētas YouTube katru minūti jeb 2100 dienas ar video tiek pievienotas katru dienu
Ja nu kādam pēkšņi ir savajadzējies lētu, bet labu (pats izmantoju un neko sliktu nevau teikt) web hostingu viņpus okeāna, tad reku ir viens piedāvājums no iPower: hostngs par $2.95/mēnesī. Piedāvājums spēkā līdz 24. augustam!
Ar vakardienu Swedbank slēdza pieeju internetbankai izmantojot WAP. Acīm redzot tādēļ, ka banka WAP uzskata par novecojošu tehnoloģiju un, iespējams, arī ne pārāk drošu. Tā vietā tā koncentrēs savas pūles, lai padarītu ērtāku internetbankas izmantošanu mobilajos telefonas ar pilnvērtīgu pieeju internetam (t.i., ar telefonos, kuros iespējams darbināt interneta pārlūkus).
Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība – padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.
Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji – pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā – lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).
Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē.
Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai. Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.
Visizplatītākais rīks padarāmo lietu sarakstu veidošanai, manuprāt, joprojām ir papīrs un pildspalva. Arī es tos bieži izmantoju, piemēram, lai sastādītu pirkumu sarakstu. Taču ļoti ērti uzdevumu sarakstus ir veidot internetā – šāds saraksts vienmēr būs pieejams no jebkuras vietas un jebkura datora (protams, ja vien ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu). Tā savam sarakstam ātri var piekļūt gan no darba, gan mājām.
Uz web balstītu risinājumu darbu kārtošanai sarakstos ir ļoti daudz. Es apskatīšu dažus, kas man likās noderīgākie vai interesantākie.
Nezinu, kā Latvijā, bet ārvalstīs ļoti populārs serviss. Ļoti vienkārša atgādinājumu sistēma atgādinājumiem par veicamajiem darbiem. Veicamajiem darbiem var norādīt izpildes laiku, pievienot tagus un piezīmes (turklāt vienam atgādinājumam pat vairākas).
Labākais veids, kā kaut ko atcerēties, ir – pierakstīt. Lai atcerētos uzdevumus un padarāmos darbus, cilvēki mēdz veidot veicamo uzdevumu sarakstus (angliski ir termins checklist; diemžēl kā smuki latviski to nosaukt nevarēju izdomāt).
Ar Printable checklist palīdzību var ļoti ātri un ērti sagatavot izdrukājamus uzdevumu sarakstus. Tieši mājas lapā sastādam savu sarakstu, izdrukājam un saraksts gatavs. Var likt mapē vai sraust pie sienas. Vengais, ko varētu vēl vēlēties – iespēju mainīt fontu lielumu, kā arī veidot hierarhiskus sarakstus.
Jau ilgāku laiku biju apdomājis iespēju pārcelt blogu no Pivot uz WordPress – lai būtu kā visi. Patiesībā, Pivot mani īsti neapmierināja – tam bija dažādas problēmas – tagos nevarēja lietot latviešu valodu, ik pa laikam tika “pazaudēts” kāds raksts utt. Turklāt WordPress uzskatu par daudz ērtāku un parocīgāku blogošanas platformu, kuru var pielāgot pēc vajadzības izmantojot veselu lērumu spraudņu.
Diemžēl nomigrēt no Pivot uz kādu citu programmu nav vienkārši, ko tas neparedz datu eksportu. Tāpēc nācās lūkot pēc citu pieredzes un padomiem. Viens variants ir eksportēt / importēt visus rakstus izmantojot RSS. Taču tad tiad varētu pazust gan komentāri, gan tagi un, iespējams, arī rakstu kategorijas. Par laimi izdevās atrast daudz pieņemamāku varinatu – WordPress spraudni rakstu importam tieši no Pivot . Tas strādā arī ar WordPress 2.7. Tiesa, man viss sanāca tikai ar kādu trešo mēģinājumu. Tika ieimportēti visi raksti (saglabājot kategorijas) un komentāri. Tagi gan aizgāja nebūtībā. Bet lielākā problēma – rakstu ID neatbilstība. Nācās krietni pasvīst, kamēr dabūju to atpakaļ. Ceru, ka izdevās un pāradresācijas strādā korekti.
Atradu vēl vienu skriptu. Tiesa, tas paredzēts rakstu importēšanai no Pivot 1.2. uz WordPress 1.5. Līdz ar to nemaz nemēģināju pētīt un darbināt.
Vēl viena lieta, kas bija jāatrisina ir saistīta ar bildēm. Proti, Pivot izmanto nevis pilnu bildes adresi, bet “tagu”. Importējot rakstus tags tiek saglabāts. Par laimi, arī tam ir samērā vienkāršs risinājums – WordPress spraudnis Pivot Image Tag translator, kas “pārtulko” tagu vajadzīgajā formātā.
Tagad atliek tikai atkārtoti “satagot” sakstus (visticamāk, darīšu to palēnām), veikt vēl šādus tādus pielāgojumus un varēs blogot ar jaunu sparu.
Atradu interesantu rīku bogošanas vienkāršošanai: Zoundry Raven. Nav tik elegants kā Windows Live Writer un bilžu ievietošana nav tik ērta, taču tam ir citi plusi: tas ir salīdzinoši vienkāršs un neliels. Bet lielākais pluss – to var darbināt no USB spraudņa. Tas nozīmē, ka visi mani raksti būs ar mani.
Tagad testēju, kā tas darbojas ar dažādām platformām. Tas labi saprotas ar WordPress un LiveJournal. Arī ar Pivot pagaidām nekādu prolēmu nav.
Recent Comments