• Viesnīca “Reval Hotel Latvija” (braucot ar liftu līdz augšējam stāvam),
• Pēterbaznīca
• Zinātņu akadēmija
• Galerijas Rīga terase

Droši vien, ka vēl ir citas plašai sabiedrībai pieejamas vietas (droši iesakiet komentāros). No nosauktajām “Latvija” droši vien ir vispopulārākā vieta, jo ir bezmaksas, turklāt pieejama cauru diennakti. Galerijas Rīga terase arī ir bezmaksas, tomēr tā nav tik augsta kā pārējās vietas, taču uz tās ir bārs, kurā var baudīt jauko skatu uz centra jumtiem. Savukārt par Pēterbaznīcas un Zinātņu akadēmijas skatu laukumu apmeklējumu ir jāmaksā – Pēterbaznīcā tie, šķiet, bija 3 lati, Akadēmijā – 2.

Pēterbaznīcas tornī biju pirms gadiem diviem, Zinātņu akadēmijā – pirms mēneša. Protams, no abām vietām ir bildes, ar kurām gribu padalīties: http://www.xltphoto.net/gallery/places/riga-from-above/

Turpceļš bija ātrs un galā tikām ātrāk kā plānojām pat par spīti ceļa remontam. Ar 43. autobusu aizbraucām līdz pagriezienam un Liepāju un lieta darīta – nepagāja ne minūte, kad jau ripinājām vēju pilsētas virzienā.

Lielāko daļu laika pavadījām Fonteinā un Pablo, kur veiksmīgi notriecām par autobusu ietaupīto naudu. Mazliet pabildējām pilsētu (kas arī bija viens no brauciena mērķiem). Festivāls gan mazliet traucēja, jo pilsētā bija krietni vairāk cilvēku kā parasti un par palikšanu kādā viesnīcā vispār nebija ko domāt. Arī draugi, pie kuriem sākumā bijām domājuši palikt vai nu tusēja festivālā vai arī bija pametuši Liepāju. Labi, ka biju paņēmis līdzi telti, tāpēc palikām nomaļākā vietā netālu no Dienvidu fortiem. Nebija nemaz tik slikti.

Atceļā gan mazliet nepaveicās. Diemžēl noignorējām padomu braukt ar autobusu uz Grobiņu un sākt stopēt no turienes. Kā vēlāk izrādījās, no pilsētas izkļūt nav tik vienkārši – visur ir ceļa remonti vai barjeras gar brauktuvi un, lai nokļūtu līdz vietai, no kuras var sākt stopēt, ir jāiet garš gabals. Pēc tam gan viss aizgāja raiti.

Bildes no Liepājas te: http://xltphoto.net/gallery/travel/liepaja/

Šeit ir kaut kas no Liepājas Karostas apmeklējuma kaut ziemā kādu laiku atpakaļ: http://xltphoto.net/gallery/travel/karosta/

Bildes no Gaiziņkalna te: http://xltphoto.net/gallery/travel/gaizins/

Pasākums izdevās necerēti labs. Atsaucība diezgan liela, turklāt mazliet izbrīnīja apmeklētāju vecuma diapazons – no maziem bērneļiem līdz pat pensionāriem. Turklāt liela daļa ieturējuši tematisku stilu, pat ja grebenes ir mākslīgas vai krāsa un laka no matiem vakarā tiks izmazgāta – līdz nākamajiem dziesmusvētkiem. Un vispār viss pasākums noritēja izteikti pozitīvā un pacilājošā gaisotnē. 

Bildes apskatāmas te: http://xltphoto.net/gallery/events/punk-laulupidu/

Zemāk igauņu panku “himna” – grupas Vennaskond (viņi ir tādi kā Igaunijas Inokentijs Mārpls) dziesma Insener Garini hüperboloid. Joprojām skan man galvā.

Šī gada pasākuma ieraksts (filmējis kāds tautietis):

Un ieraksts no pirmajiem dziesmu svētkiem 2008. gadā:

Toties šodien sagadījās būt Ropažos, kur bija sarīkots Lielās dienas tuss, kā jau kārtīgā pagastā pienākas – ar andeli, tautas dejām un dīvainām izdarībām (kas svētkos pienākoties). Diemžēl uz ripas spēli nepaspēju, kaut arī tā bija lieta, ko gribēju redzēt visvairāk.

Kaut arī Ropažiem ir nācies braukt cauri ne reizi vien, pašu ciemu tā arī iepriekš nekad nebiju apskatījis. Tad nu izmantoju izdevību un vērsu lietas par labu. Nekā daudz jau tur nav – pagastmāja, baznīca, mācītājmāja (kura, izskatās, ir savulaik labākajās padomju tradīcijās pārvērsta daudzdzīvokļu mājā un šobrīd izskatās visai nožēlojami) un pilsdrupas (no kurām saglabājušies vien divi mūra fragmenti).

Pagastmāja

Tilts pār Lielo Juglu

Mācītājmāja

Pilsdrupas

Šķiet, improvizācija par senlatviešu pili vai cīņu arēnu.

Lieldienas Ropažos. Danči.

Lai arī laiks iepriekšējā vakarā bija izcili draņķīgs, svētku rīts izskatījās tīri ciešams pārgājienam, lai arī ne ideāls. Vēlāk gan sāka smidzināt, bet par laiki lietū nepārgāja.

Tikšanās vieta – Ropažu dzelzceļa stacija mani pamatīgi samulsināja. Nez, cik lielam Susaņina mīlētājam jābūt, lai Garkalnes staciju nosaukt pārdesmit kilometrus attālas vietas vārdā?

Izmetuši loku pa ciemu, devāmies meklēt ezeru. Diemžēl, atradām bez īpašas piepūles. Izrādījās, ka viss triks ir tā vienkārši paņemt un aiziet. Pie tam pa visai taisnu meža taku. Tā kā uzdevums bija stipri par vieglu un paveikts ātri, devāmies meklēt otru netāli esošo ezeru – Melnezeru. Tak arī šo ezeru atrast nesagādāja nekādas grūtības – turpat blakus vien bija. Tā nu beigās nekāds pētnieciski izzinošais pasākums nesanāca. Toties pastaiga bija laba.

Pašas lidostas bildēs nav, bet viena lidmašīna tomēr ir. Interesanta vietiņa tepat pie Rīgas. Gribēju vasarā atbraukt ar velo, bet noslinkoju.

Arī laiks pagadījās ļoti jauks – silts un saulains. Tāpēc izbaudījām jauku nedēļas nogali. Mazliet pakešojām, kas vainagojās ar interesantas padomjlaiku būves atrašanu. Šķiet, kādreiz tas bijis kaut kāds kongresu nams, bet tagad pamests. Lai arī ēka atrodas pavisam netālu no vecpilsētas un centra, pie jūras, nekad iepriekš tur nebiju bijis.

Bildes no brauciena te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/tallinn/