Kazjukas Viļņā

Kazjukas ir tradicionāli lietuviešu nacionāli svētki, kas notiek katru gadu marta sākumā. Šajā dienā Viļņas vecpilsētā norit tradicionāls amatu gadatirgus, veltīts Lietuvas debess, jauniešu un amatnieku aizbildnim Svētajam Kazimiram, no kura vārda tad arī cēlies svētku nosaukums. Paši lietuvieši tos saucot par ziedu svētkiem, kuros populāri ir tradicionāli veidojumi no kaltētiem ziediem – kazjukas. Padomoju laikos šie bijuši arī hipiju svētki, uz kuriem ieradušies cilvēki no Padomju republikām. Ar vīzu režīma ieviešanu, protams, viesu skaits no austrumu puses mazinājies. Tomēr par šiem svētkiem es uzzināju kā reiz no draugiem Krievijā, kuri savulaik, 90. gadu sākumā tos apmeklējuši un nu atjauno tradīciju. Tiesa, šobrīd Kazjukas ir liels gadatirgus, kas notiek visā Viļņas centrā, un ar hipiejiem tam ir maz sakara.

Dažas bildes no Kazjukas:

Kazjukas

Protams, tika sabildēta arī pati Viļņa:

Viļņa

Un neatņemama Viļņas daļa – mākslinieku rajons un “republika” Užupe, kurā atradām jaukas kafejnīcas un bāru ar labu leišu mazo alusdarītavu alu:

Užupe

Rīga no augšas

Rīgā ir vairākas vietas, no kurām pilsētu var apskatīt no augšas:

  • Viesnīca “Reval Hotel Latvija” (braucot ar liftu līdz augšējam stāvam),
  • Pēterbaznīca
  • Zinātņu akadēmija
  • Galerijas Rīga terase
  • Droši vien, ka vēl ir citas plašai sabiedrībai pieejamas vietas (droši iesakiet komentāros). No nosauktajām “Latvija” droši vien ir vispopulārākā vieta, jo ir bezmaksas, turklāt pieejama cauru diennakti. Galerijas Rīga terase arī ir bezmaksas, tomēr tā nav tik augsta kā pārējās vietas, taču uz tās ir bārs, kurā var baudīt jauko skatu uz centra jumtiem. Savukārt par Pēterbaznīcas un Zinātņu akadēmijas skatu laukumu apmeklējumu ir jāmaksā – Pēterbaznīcā tie, šķiet, bija 3 lati, Akadēmijā – 2.

Pēterbaznīcas tornī biju pirms gadiem diviem, Zinātņu akadēmijā – pirms mēneša. Protams, no abām vietām ir bildes, ar kurām gribu padalīties: http://www.xltphoto.net/gallery/places/riga-from-above/

riga-no-augsas

Liepāja

Pagājušajās brīvdienās tika pabūts liepājā. Ne uz Summer Sound festivālu, bet tāpat vien, atpūsties un izklaidēties. Tā kā brīvdienām plānu nebija, tad piedāvājumam doties uz Liepāju piekritu nedomājot. Liepāja man patīk arī bez festivāliem un masu pasākumiem (kaut gan pieļauju iespēju doties uz Fonteina festivālu nākamnedēļ).

Turpceļš bija ātrs un galā tikām ātrāk kā plānojām pat par spīti ceļa remontam. Ar 43. autobusu aizbraucām līdz pagriezienam un Liepāju un lieta darīta – nepagāja ne minūte, kad jau ripinājām vēju pilsētas virzienā.

Liepāja

Lielāko daļu laika pavadījām Fonteinā un Pablo, kur veiksmīgi notriecām par autobusu ietaupīto naudu. Mazliet pabildējām pilsētu (kas arī bija viens no brauciena mērķiem). Festivāls gan mazliet traucēja, jo pilsētā bija krietni vairāk cilvēku kā parasti un par palikšanu kādā viesnīcā vispār nebija ko domāt. Arī draugi, pie kuriem sākumā bijām domājuši palikt vai nu tusēja festivālā vai arī bija pametuši Liepāju. Labi, ka biju paņēmis līdzi telti, tāpēc palikām nomaļākā vietā netālu no Dienvidu fortiem. Nebija nemaz tik slikti.

Atceļā gan mazliet nepaveicās. Diemžēl noignorējām padomu braukt ar autobusu uz Grobiņu un sākt stopēt no turienes. Kā vēlāk izrādījās, no pilsētas izkļūt nav tik vienkārši – visur ir ceļa remonti vai barjeras gar brauktuvi un, lai nokļūtu līdz vietai, no kuras var sākt stopēt, ir jāiet garš gabals. Pēc tam gan viss aizgāja raiti.

Bildes no Liepājas te: http://xltphoto.net/gallery/travel/liepaja/

Šeit ir kaut kas no Liepājas Karostas apmeklējuma kaut ziemā kādu laiku atpakaļ: http://xltphoto.net/gallery/travel/karosta/

Gaiziņš

Atceļā no Madonas hipijfesta izlēmām izmest nelielu loku pa Vidzemi un apskatīt Gaiziņu, kurā nebiju bijis kopš pamatskolas laikiem. Nez kādēļ bērnības atmiņās tas kalns man šķiet krietni iespaidīgāks. Un joprojām Gaiziņa virsotnē slejas pussabrukušais skatu tornis, kurā mums, protams, bija jāuzlien.

Bildes no Gaiziņkalna te: http://xltphoto.net/gallery/travel/gaizins/

gaizins

2. panku dziesmusvētki

Sestdien agri no rīta savīkšķījāmies un devāmies pie kaimiņiem uz cīsiņu galvaspilsētu Rakveri, kur notika nu jau otrie panku dziesmusvētki – tādi kā parastie dziesmu svētki, bet tikai ar panku dziesmām. Un atribūtiku arī, protams.

Pasākums izdevās necerēti labs. Atsaucība diezgan liela, turklāt mazliet izbrīnīja apmeklētāju vecuma diapazons – no maziem bērneļiem līdz pat pensionāriem. Turklāt liela daļa ieturējuši tematisku stilu, pat ja grebenes ir mākslīgas vai krāsa un laka no matiem vakarā tiks izmazgāta – līdz nākamajiem dziesmusvētkiem. Un vispār viss pasākums noritēja izteikti pozitīvā un pacilājošā gaisotnē. 

Bildes apskatāmas te: http://xltphoto.net/gallery/events/punk-laulupidu/

punk laulupidu - panku dziesmusvētki

Zemāk igauņu panku “himna” – grupas Vennaskond (viņi ir tādi kā Igaunijas Inokentijs Mārpls) dziesma Insener Garini hüperboloid. Joprojām skan man galvā.

Continue reading

Lieldienas Ropažos

Vakar nekāda lielā svētku svinēšana nesanāca, tik vien kā bišķi pasvinēju pie vecākiem vakarpusē. Pa dienu nopietni atklāju velosezonu – ar izbraucienu līdz Juglai, tad Mežaparkam (kur gan nekādos pasākumos neiesaistījos, jo sabiedēja ļaužu masas) un atpakaļ līdz AB dambim.

Toties šodien sagadījās būt Ropažos, kur bija sarīkots Lielās dienas tuss, kā jau kārtīgā pagastā pienākas – ar andeli, tautas dejām un dīvainām izdarībām (kas svētkos pienākoties). Diemžēl uz ripas spēli nepaspēju, kaut arī tā bija lieta, ko gribēju redzēt visvairāk.

Kaut arī Ropažiem ir nācies braukt cauri ne reizi vien, pašu ciemu tā arī iepriekš nekad nebiju apskatījis. Tad nu izmantoju izdevību un vērsu lietas par labu. Nekā daudz jau tur nav – pagastmāja, baznīca, mācītājmāja (kura, izskatās, ir savulaik labākajās padomju tradīcijās pārvērsta daudzdzīvokļu mājā un šobrīd izskatās visai nožēlojami) un pilsdrupas (no kurām saglabājušies vien divi mūra fragmenti).

Ropažu pagastmāja

Pagastmāja

Continue reading

Rīts Daugavgrīvā

Nez kā radās neracionāla doma šorīt braukt uz jūru paslēpot. Pie tam – no agra rīta, uz saullēkta laiku. Par laimi saule lec tikai īsi pirms astoņiem, kas ir tāds pieveicams laiks. Nekāda lielā slēpošana nesanāca – visa jūras mala ir apledojusi, bet sniegs sadzīts  kupenās. Aizšļūkājām līdz Daugavgrīvas bākai un atpakaļ. Tā kā biju paķēris līdzi arī fotoaparātu, tad dažās bildes (kā vienmēr viena te, bet pārējās – galerijā).

Ziemas rīts Daugavgrivā

Meklējot Peldezeru

18. novembrī saņēmu patriotisku piedāvājumu – iepazīt savas dzimtās zemes āres. Konkrētāk – atrast Garkalnē esošo Peldezeru, par kuru pasākumua organizētāja – iedzimta garkalniete -  gan zināja, ka tāds esot, bet nekad nebija pie tā bijusi.

Lai arī laiks iepriekšējā vakarā bija izcili draņķīgs, svētku rīts izskatījās tīri ciešams pārgājienam, lai arī ne ideāls. Vēlāk gan sāka smidzināt, bet par laiki lietū nepārgāja.

Tikšanās vieta – Ropažu dzelzceļa stacija mani pamatīgi samulsināja. Nez, cik lielam Susaņina mīlētājam jābūt, lai Garkalnes staciju nosaukt pārdesmit kilometrus attālas vietas vārdā?

Izmetuši loku pa ciemu, devāmies meklēt ezeru. Diemžēl, atradām bez īpašas piepūles. Izrādījās, ka viss triks ir tā vienkārši paņemt un aiziet. Pie tam pa visai taisnu meža taku. Tā kā uzdevums bija stipri par vieglu un paveikts ātri, devāmies meklēt otru netāli esošo ezeru – Melnezeru. Tak arī šo ezeru atrast nesagādāja nekādas grūtības – turpat blakus vien bija. Tā nu beigās nekāds pētnieciski izzinošais pasākums nesanāca. Toties pastaiga bija laba.

Tallina

Mazliet vairāk kā pirms gada – pagājušā gada septembrī – izmantoju Eurolines Lux Express piedāvājumu un kopā ar draugiem devos uz Tallinu. Pēdēja laikā būt Tallinā sanāk vismaz reizi gadā, tomēr šī pilsēta man ļoti patīk un grēks bija nebraukt – biļete vienā virzienā maksāja tikai 2 Ls! Turklāt braukt ar Eurolines Lux Express autobusu vien ir ko vērts – ērti sēdekļi, vairāk vietas, bezmaksas tēja, kafija un kakao, avīzes, kā arī WiFi internets (un arī elektrības kontaktligzda, lai pieslēgtu datoru). Tiesa, internets nebija diezko ātrs (rādīja 11 Mbs) un brīžiem pazuda, tač vismaz kaut kas. 

Tallina

Arī laiks pagadījās ļoti jauks – silts un saulains. Tāpēc izbaudījām jauku nedēļas nogali. Mazliet pakešojām, kas vainagojās ar interesantas padomjlaiku būves atrašanu. Šķiet, kādreiz tas bijis kaut kāds kongresu nams, bet tagad pamests. Lai arī ēka atrodas pavisam netālu no vecpilsētas un centra, pie jūras, nekad iepriekš tur nebiju bijis.

Bildes no brauciena te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/tallinn/