xlt.lv

Esmu aizbraucis paslēpot uz Austrijas Alpiem. Šovakar izdomajām aiziet uz kalniem pabildēt. Te nu ir rezultāts.

alpi-nakti-01

alpi-nakti-02

alpi-nakti-03

alpi-nakti-04

alpi-nakti-05

alpi-nakti-06

alpi-nakti-07

alpi-nakti-08

alpi-nakti-09

alpi-nakti-10

alpi-nakti-11

alpi-nakti-12

Daudziem joprojām patīk fotogrāfijas, kas uzņemtas uz fotofilmas. Būtitkākā vizuālā atšķirība filmas fotoattēliem no digitālajiem ir attēla grauds. Ciparu fotogrāfijas sīkākā vienība ir kvadrātveida pikselis, bet filma sastāv no daudzie sīkiem, apaļiem graudiem (turklāt dažāda tipa filmiņam šie grudi var atšķirties). Tāpēc vienkāršākais veids, kā digitālajā fotogrāfijā imitēt filmu, ir – digitālajai fotogrāfijai uzlikt filmas graudu. Fotošopā ir filmas grauda ģenerators, taču tas ir pārāk “sterils” un nedzīvs. Labāk, manuprāt, ir izmantot skenētus kadrus. Dažu filmu graudus var lejuplādēt no šejienes. Bet, ja ir īpašas vēlmes – nāksies pameklēt internetā.

Sestdien bija tik jauks laiks, ka nevarēju mierīgi nosēdēt mājās. Par spīti aukstumam izlēmu mazliet pabildēt. Izvēle krita uz Voleru ostu, jo negribējās tālu doties. Turklāt šo vietu biju jau sen noskatījis braucot uz Bolderāju.Šoseja te pienāk pavisam tuvu Daugavas krastam un labi redzama ir osta otrā krastā. Bildes fotogalerijā.

Uz valsts svētkiem (tiem, kas 18.novembrī) šogad tā veiksmīgi sakrita 4 brīvdienas (viena no tām gan bija jāatstrādā, bet tas nekas) – kā reizi, lai kaut kur aizbrauktu. Piedāvājums bija braukt uz Pēterburgu. Par laimi tas nāca gana laicīgi, lai bez liekiem satraukumiem pagūtu nokārtot vīzu. To kārtoju ar tūrisma aģentūras palīdzību. Tā daru katrreiz, kad jābrauc uz kādu no tuvējām austrumu kaimiņvalstīm. Lai arī tas ir mazliet dārgāk, kā kārtojot vīzu pašam vēstniecībā, toties bez galvassāpēm – aiznes pasi, fotogrāfiju un naudu un noteiktā dienā (parasti 10 darba dienas) nāc pakaļ gatavai vīzai. Nav jādrūzmējas, jāstāv rindās un jāskaidrojas ar vēstniecības darbiniekiem par to, kāpēc nav pareizi aizpildīti kaut kādi mistiski formulāri.

No Rīgas izbraucām piektdienas vakarā un sestdienas rītā jau bijām Pēterburgā. Tiesa, gandrīz nekur neaizbraucu – piektdienas vakarā bija tādi sastrēgumi, kā vēl nekad. Ar to, protams nebiju rēķinājies, tāpēc gandrīz nokavēju vilcienu. Paspēju pēdējā minūtē pirms vilciena atiešanas.

Lai taupītu naudu, braucām kopējā vagonā. Tas nozīmē, ka ir vietkaršu vagons, bet paredzētas ir tikai sēdvietas. Tāpēc nadzīgi jāaizņem augšējie plaukti, lai būtu kur naktī gulēt. Riskanti (var nākties visu nakti nosēdēt), toties, šķiet, uz pusi lētāk kā vietkaršu vagonā.

Read more…

Beidzot saņēmos sašķirot un ielikt savā foto galerijā bildes vēl no pavasara gājiena uz Rīgas zooloģisko dārzu.

Tā mēļo, ka šobrīd esot lielākais mēness 15 gados. Labi, pareizāk sakot – bija 2 dienas atpakaļ. Tomēr arī vēl šodien var dabūt tīri tā neko mēness bildi.

After Life ir fotogrāfa Džonata Klārka (Jonathan Clark) foto projekts, kurā viņš ir iemūžinājis Strīthamas kapsētu četros gadalaikos. Tas, kas šo fotogaleriju atšķir no vairuma citu līdzīgu ir interaktivitāte. Tās nav daudz, bet pietiekami, lai piesaistītu uzmanību un padarītu fotogrāfijas interesantākas.

Papildus 100 bezmaksas foto resursiem, kurus minēju jau agrāk, esmu atradis vēl dažus. Noteikum bilžu izmantošanai ir dažādi, tāpēc neaizmirstiet tos izlasīt!

• indisain.com
• Every Stock Photo
• PicApp
• Free Range
• GumGum – bezmaksas fotogrāfijas, bet kopā ar reklāmu
• freeartisticphotos.com – kāda puiša foto kolekcija, kuru viņš piedāvā nekomerciālai izmantošanai bez maksas

Rakstot muzeju prakses atskaiti skolai un mēģinot atcerēties, kādas izstādes esmu apmeklējis pēdējo divu gadu laikā un ko tajās redzējis, ieklīdu fotogrāfa Arņa Balčus mājas lapā (vācu informāciju par viņa izstādi “Ziedi”, kas notika gada sākumā).

Izrādās, kopš jūlija viņam ir arī savs fotoblogs ar ļoti interesantām fotogrāfijām – vairāk gan kultūrvēsturiksi, ne mākslinieciski. No viņa bloga var uzzināt par daudzām lietām, kas mums ir (vai bija) apkārt. Piemēram, par eksperimentālo tramvaju (skat. bildi zemāk. Autors, protams, Arnis Balčus).

Šodien bija ļoti skaists rudenīgs laiks, tāpēc nolēmu izmest līkumu. Pie viena arī paķēru līdzi fotoaparātu.

Blakus esošais Uzvaras parks man ir jau nedaudz apnicis, tāpēc devos mazliet tālāk – uz Mārtiņa kapiem. Skaista un klusa vieta, kurā apglabāti daži Latvijā pazīstami cilvēki. Pazīstamākais droši vien būs Emīls Dārziņš. Diemžēl kapi ir nolaisti un izdemolēti. Te būs pāris bildes no Mārtiņa kapiem. Bet zemāk – Mārtiņa bznīca, kas atrodas blakus.