Food! by clspeace

Tā kā liktenis ir savērpis savas lietas tā, ka kādu laiku man jāstrādā Barona Centra tuvumā, tad man aktuāla lieta bija vietas, kurās var par saprātīgu naudu papusdienot.

Fabrika

Darbam vistuvākā un droši vien viena no zināmākajām un populārākajām ēstuvēm apkaimē. Esmu jau ik pa laikam iegriezies šai vietā (par ko jau rakstīju agrāk). Lai arī agrāk man šī vieta patika, regulāri pusdienās šurp nenāku. Kolēģiem neiepatikās tas, ka ēdieni šeit ir ļoti taikaini. Savukārt man nepatīk tas, ka ēdieniem nevar izvēlēties pusporcijas – es ļoti labprāt ņemtu 1/2 dārzeņu plova un 1/2 kāda nebūt sautējuma, nevis pilnu porciju viena vai otra. Priecē, ka ir salātu izvēle, taču tie nav neko lēti.

Lido “Dzirnavas”

Labu laiku lido manās acīs bija tūristu vieta, kurā iegriezos reti. taču šobrīd Lido “Dzirnavas” ir mana iecienītākā pusdienu vieta. Man patīk tas, ka var sakombinēt dažādus ēdienus, ir laba izvēle un cenas ir pieņemamas. Savukārt kolēģus pievelk kompleksais pusdienu piedāvājums, kurā ietilpst zupa, otrais un dzēriens. Tas pieejams no 12.00 un maksā Ls 2,00.

Double Coffee

Šī gan nebūs īstā vieta, kur iet regulārās pusdienās. Turklāt kādu laiku atpakaļ secināju, ka Double Coffee līmenis, salīdzinājumā ar to, kāds tas bija pirms pāris gadiem, ir krities (gan attiecībā uz ēdienu kvalitāti, gan apkalpošanu), bet cenas – augušas, turklāt samazinājies veģetāro ēdienu klāsts.

Taču šobrīd arī te ir pusdienu piedāvājums – visi otrie ēdieni maksā Ls 2.99 un kādu reizi jau var ienākt ar’. Pie tam par Ls 1,59 var dabūt uzreiz divus alus. Nav gan nekādi dižie – Aldara “Zelta”. Diemžēl visi otrie ēdieni ir ar gaļu vai zivīm (vai arī sēnēm, kuras es neēdu), tāpēc šī iespēja man atkrita. Paņēmu jaunumu – veģetāro tortilju par Ls 2,75. Garšīga, bet varēja būt lielāka. Arī kolēģis, kurš kā pusdienu piedāvājumu paņēma šasliku atzina, ka būtu vīlies, ja būtu bijis jāmaskā pilna summa. Dīvainu, bet lai arī cilvēku nebija daudz, dabūjām labu laiciņu pagaidīt līdz tikām pie ēšanas. Par laimi bija piektdiena un nekur īpaši nesteidzāmies.

Zupu restorāns “Tikai karotes”

Kā jau liecina nosaukums – šeit ir tikai zupas (labi, ir arī kokteiļi un tamlīdzīgas lietas). Lielākajai daļai, domāju, šī vieta būs pazīstama – tāpat kā Double Coffee un Lido. Zupas ir dažādas un ir arī vairākas veģetārās zupas – tā ka ir, ko izvēlēties. Te nav lēti – lielā porcija maksā apmēram Ls 2,80, bet mazā  – Ls 2,15. Taču porcijas ir milzīgas (pēc ēdienkartē rakstītā lielās porcijas svars ir 800g, bet mazās – 600g). Paņēmu lielo porciju dārzeņu-siera zupas un knapi tiku ar visu to daudzumu galā, lai arī garšoja labi.  Bonuss – Swedbankas norēķinu karšu īpašniekiem ir 10% atlaide. Sīkums, bet patīkami.

Veģetārais restorāns Rāma

Par restorānu tas nosaucams ar grūtībām. Ēdnīca. Turklāt vairs nav nekāda lētā ēstuve, kāda tā bija dažus gadus atpakaļ – cenu līmenis nav zemāks kā Lido vai Fabrikā. Taču visi ēdieni ir veģetāri, tāpēc man ir plaša izvēle. Turklāt sirdi mazliet silda doma, ka varbūt kāds manis samaksātais santīms aizies trūkumcietējiem, kurus baro šis pats restorāns.

Paņēmu kaut kādu indiešu zupu, olā ceptu baklažānu un salātus (kaut kas uz grieķu salātu pusi), kopā samaksājot aptuveni Ls 2,35. Zupa bija mazliet dīvaina, kas gan saprotams, jo tas ir indiešu restorāns. Taču tādā gadījumā man prasījās, lai tā zupa ir pikantāka, lai es sajūtu to “indijas garšu”. Salāti arī bija paņurcīti, savukārt baklažāns bija vienkārši lielisks. Taču par spīti tam, ka sajutos mazliet vīlies, ienākš te vēl kādreiz.

Uzņēmumu reģistra ēdnīca

Šai vietai piemīt pamatīga padomjlaiku aura. Tā vistiešakajā nozīmē ir ēdnica.  Tiesa, lai arī ši vieta ir viena no lētākajām apkaimē, par ļoti lētu to nenosauksi. Zupa, sacepums un salāti man izmaksāja aptuveni Ls 2,20. Ēdiens man garšoja – par to sūdzēties nevaru. Iespējams, ka ik pa laikam te iegriezīšos. Diemžēl te nav liela izvēle. It īpaši, ja runājam par veģetārajiem ēdieniem.

Elvi un RIMI

Nevar aizmirst arī par pārtikas veikalos pieejamajiem kulinārijas izstrādājumiem, kas var būt alternatīva sabiedriskajām ēstuvēm – ja vien ir iespēja ēst darba vietā. Tuvumā darbam ir divi pārtikas veikali – Rimi barona centrā un Elvi uz Tērbatas un Lāčplēša ielas stūra. Vēl neesmu sīki izpētījis abu veikalu piedāvājumu, taču abos veikalos ir atrodami fasētie salāti, bet vismaz Elvi ir arī fasēti siltie ēdieni – kartupeļu biezputra, sacepumi u.tml. papildus var pāķert kādu augli un jogurtu vai kefīru.

Kas mani te priecē visvairāk – ēdienu izvēle. Turklāt ir gana daudz veģetāro ēdienu. Tiesa, cenas nav tās zemākās. Vidēji tie ir 2 – 4 lati par porciju. Kompleksās pusdienas – zupa un otrais – maksā 4 Ls. Bet porcijas ir pietiekami lielas. Tie kolēģi, kas ņēma komplekso piedāvājumu sūdzējās, ka ir par daudz.

Šoreiz īsti neiedziļinājos alus piedāvājumā. Tā kā ārā bija auksts, uz alu nevilka. Bet šķiet, ka bija Aldaris vai Carlsberg un Bauskas alus par 2 latiem par kausu.

Kafejnīcas interjers ir ģaišs, tīrs un neuzkrītošs. Katrā ziņā patīkams. Turklāt šobrīd kafejnīcā aplūkojama fotoizstāde par ķermeņa un žestu valodu un mīmiku, kas patīkami atsvaidzina citādi vienmuļās sienas. Izstādes idejas autors ir Aldis Kalniņš, kas to veidojis kopā ar draugiem. Tās mērķis ir palīdzēt visiem aizdomāties un pievērst uzmanību ķermeņa valodai, kustībām, mīmikai – ko tās stāsta. Izstāde ir vēl viens iemesls te atnākt apsildīt savu degunu.

Saprotu kolēģu sajūsmu. Salīdzinot ar citām apkārtnē esošajām ēstuvēm te tiešām var paēst krietni lētāk. Pusdienas te izmaksās no pusotra lata līdz diviem ar pusi – atkarībā no izsalkuma.

Pati ēdnīca atgādina 90-to gadu sākuma kafejnīcu. Arī bufetniece, šķiet, nākam no tiem laikiem, tāpēc labi iederas interjerā. Mazliet dīvains liekas apkalpošanas stils (šķiet, vārds frivols raksturos to vislabāk).

Ēdienu izvēle ir visai pieklājīga – trīs četras zupas un ap desmit otrajiem ēdieniem. Diemžel veģetāriešiem te nav īsti ko darīt. Izvēle aprobežojas ar rīsiem, kartupeļiem vai griķiem un pāris salātiem. Pat siera – sīpolu zupā pavārs pamanās iemānīt gaļu.

Neteikšu, ka interjers ir ekskluzīvs. Drīzāk neuzkrītošs, lai neteiktu – neiztaiksmīgs, ja runājam par pagrabu, tomēr patīkams, jo vismaz nav nekā traucējoša. Pagraba sienu noformējumā atstātas ķieģeļu sienas, kas pēdēja laikā ir visai ierasts paņēmiens kafejnīcu noformēšanā. Šur tur sveces vai kāda fotogrāfija. Tas arī viss.

Porcijas ir vidējas – jutos paēdis, bet ne pārēdies. Cenas ir atbilstošas – grillēti dārzeņi ar sieru maksā 3,50 Ls, bet pasta ar siera un brokoļu mērci – 2,50 Ls. Vēl ir dienas piedāvājumi, kas maksā 3,99 Ls. Dienas piedāvājumā ietilps zupa, otrais un dzēriens (morss). Pēc kolēģu teiktā, tas ir pietiekami, lai pārēstos.

Diemžēl alus izvēles te nav.Ir Aldara Luksus un Heineken (vai Carlsberg, vai arī kāds cits no tamlīdzīgiem dāņu/vācu aliem).

Vietas lielākais pluss – atrodas tuvu darbam. Cilvēku arī maz, tāpēc nav īpaši ilgi jāgaida, kamēr ēdiens tiks pagatavots. Katrā ziņa laiku pa laikam var ienākt, bet par pastāvīgi apmeklētu vietu SkyCoffee man nekļūs.

Esmu bijis te jau iepriekš un jāsaka, ka man patīk šī vieta. Tai ir tāda jauka aura, lai arī mazliet atturīga. Te var atnākt ieēst pusdienas, padzert kafiju ar draugiem. Bet romantiskai pasēdēšanai, protams, nederēs.

Man te patīk ēdienu izvēle. Ir gan pietiekams salātu klāsts, gan arī dabūjami veģetārie ēdieni (lai gan gaļas ēdieni ir nospiedošā vairākumā). Ir garšīgi un cenas pieņemamas ikdienas pusdienošanai. Ja “Fabrika” būtu tuvāk manam darbam, domāju, ka nāktu te biežāk.

Kā jau liecina iestādījuma nosaukums, ēdieni ir teksasiešu un meksikāņu gaumē. Pieļauju gan, ka ne tik asi kā izcelsmes zemē, bet piemērotāki latviešu vēderam. Ir arī veģetārie ēdieni, lai arī to izvēle šobrīd nav liela – pirms pāris gadiem, man šķiet, veģetāro ēdienu te bija krietni vairāk. Bet ēdieni ir gana interesanti, lai būtu vērts te iegriezties. Arī alus izvēle ir laba – ir Bauskas alus un, šķiet, arī Tērvetes un Užavas alus. Bet visvairāk priecē īpašais piedāvājums – El Fucko Crisis! Viva La Revolutiōn! Tas ir pusdienu piedāvājums tikai par diviem latiem. Tajā ietilpst otrais ēdiens un sula. Var izvēlēties no pieciem piedāvātajiem ēdieniem. Diemžēl veģetārais ēdiens ir tikai viens – rīsu paella (dikti garšīga). Patiesībā reti kur var paēst par 2 latiem. Tā ka vismaz reizi nedēļā būs te jāiegriežas.

Šim restorānam esmu bieži gājis garām un aizvien nodomājis, ka kādreiz derētu tur iemest savu aci. Tak mani vienmēr ir atturējušas bailes, ka man tur novilks trīs ādas. Patiesībā nav tik traki. Lai arī Rozengrāls ir visai padārgs iestādījums, tas nav īpaši dārgāks par citām Vecrīgas ēstuvēm turpat apkaimē.

Kas mani te priecē ir labā (tas ir – manai gaumei atbilstoša) alus izvēle: Tērvetes gaišais, bauskas tumšais un Ingvera sarkanais. Maksā visi akurāt 2,50 Ls par kausu (0,5 l). Zupas maksā no 3 līdz 6 latiem. Priecē, ka atsevišķi ir izdalīti veģetārie ēdieni. Tie maksā no 4 latiem uz augšu. Savukārt otrie gaļas un zivju ēdieni būs krietni dārgāki – to cenas sākas ar astoņiem deviņiem latiem. Ja negribas alu, iesaku nobaudīt firmas dzērienus, piemēram, ābolu dzērienu ar piparmētru lapām. Ēdieni interesanti – viduslaicīgi – un, kā man teica (pats diemžēl nenoprovēju), arīdzan ļoti garšīgi.

Rozengrāls, manuprāt, ir krogs ar vienu no vislabāk nostrādātajiem interjēriem Rīgā. Viss ir rūpīgi pārdomāts, saskanīgs un koncepcijai – t.i., viduslaikiem (cik nu tas manā saprašanā) atbilstošs. Ieejot korogā sākumā gan pārņem neliels šoks, jo iekšā ir tumšs un praktiski vienīgais gaismas avots -  sveces. Tāpēc kāpjot lejā pa trepēm ir jāuzmanās. Īpaši jau ar pēdējiem pakāpieniem. Ilgāk sēžot acis aprod. Telpās valdošā krēsla piedod vēlamo noskaņu un intimitāti.

Mana izvēle krita uz siera omleti ar dārzeņiem. Omlete bija sierīga un barojoša. Dārzeņi gan varēja būt vairāk. Vēl laba izvēle ir garšaugu siera krēmzupa un Tagliatelle pasta ar krāsnī ceptiem tomātiem. Buritos ar sieru un dārzeņiem arī nav slikts, tomēr Klondaikas buritos man garšo labāk.

Katrā ziņā Kapteiņa Enriko Pulkstenis ir jauka vieta, kur pasēdēt ar draugiem, aiziet pusdienās vai jaukās vakariņās.

Pa ceļam uz Kolku  nolēmām iegriezties mazajos ciematiņos, kā arī Engurē. No ciematu apskates nekas dižs nesanāca, t.i. neko īpaši interesantu tajos neatradām. Toties Engurē apskatījām veco koka baznīcu un ostu. Par spīti lietum safotografēju veselu kaudzi bilžu.

Pēc tam mazliet sasildījāmies ar tēju tuvējā kafejnīcā ar jocīgu nosaukumu – “Būda”. Jauka vietiņa ar interesantu tualetes interjēru. Līdz ostas bākai gan neaizgājām, lai arī tai it kā vajadzēja būt tuvumā.

Kad bijām sasildījušies (varētu pat teikt – mazliet iesiluši), devāmies tālāk. Šoreiz mūsu uzmanību piesaistīja Engures ezera dabas parks. Tajā izmitināti savvaļas zirgi un govis. Tām jārūpējas par ezera piekrastes biotopu saglabāšanu. Vienkāršiem vārdiem sakot – jānoēd piekrastes zāle, lai neaizaug Engures ezers.

Ezera piekrastē dzīvo arī daudz putnu. To vērošanai ezera krastā ir uzsliets putnu vērošanas tornis (vēl viens ir ezera otrā krastā). Diemžēl ceļš uz to bija slēgts. Cauri nožogojam, protams, varēja izlīst, taču litetus, dubļainā taka un apziņa, ka šādā laikā nevienu putnu tāpat neieraudzīsim, pamodināja mūsu pilsonisko apziņu.

Tā kā bija vēla pēcpusdiena un lietus negrasījās mitēties un mēs jau tā bijām izlījuši līdz ādai, Kolkai atmetām ar roku. Atcceļā iegriezāmies Bērzciema kafejnīcā “Vītoliņi” atgūt spēkus. Kafejnīcas iekārtojums ir visai interesants un balansē uz savdabīga stila un pilnīga bezstila robežas. Sajūta kā laikos pie omes. Dažādas mēbeles, senatnīgi priekšmeti utt. Kopā tie rada tādu mājīgu sajūtu. Laiku kavēt var ar dažādām galda spēlēm. Ēdieni garšīgi (te es nobaudīju līdz šim gardāko tomātu zupu, kādu esmu ēdis), lai arī izvēle nav pārlieku liela. Cenas gan kā Rīgā.

Par spīti lietum un tam, ka līdz Kolkai tā arī netikām, brauciens bija izdevies. Tagad es zinu, kur atbraukt kādās brīvdienās vēlreiz. Protams, šoreiz saulainā laikā.

Visas bildes abskatāmas galerijā: Engures osta un Engures ezera dabas parks.

Vairāk Saules ir picērija, taču mani priecē, ka te ir arī visai plaša dažādu citu ēdienu izvēle. Arī veģetāriešiem te ir ko izvēlēties. Ēdienkartē ir īpaša veģetāro ēdienu sadaļa  (bet veģetāros ēdienus var atrast arī citās sadaļās). Tiesa, liela daļa no tā ir makaronu vai miltu ēdieni.

Patīkami, ka var sarunāt arī nelielas izmaiņas ēdienkartā – piemēram, omletē ar dārzeņiem un šķiņķi šķiņķa vietā dabūt sieru. Es gan izvēlējos ko krietni eksotiskāku – ajūrvēdisko zupu ar citronzāli un kokosriekstu pienu. Ņammīga un ar interesantu garšu.

Alus gan te ir tikai Aldara Lukss un Carlsberg. Un Corona pudelēs. Nav nekāds krogs.

Vairāk Saules ir jauka vieta, kur ik pa laikam iegriezties. Īpaši, ja nevar izlemt kurp doties iekost vai vienkārši satikt draugus. Tā ir pietiekami neitrāla, lai būtu labs kompromiss cilvēkiem ar dažādām vēlmēm.