Pirms kāda laika rakstīju par iespēju izveidot savu Dienvidparka varoni. Nesen atklāju, ka līdzīgā veidā ir iespējams iejusties arī Simsonu seriālā. Šādu iespēju piedāvā simpsonizeme.com. Tiesa, lai izveidotu savu varoni, būs nepieciešama sava (bet var arī kāda cita) fotogrāfija, kura tiks simsonizēta. Pēc tam varēs programmas veikumu pielabot pēc sava prāta – piemeklējot atbilstošāku frizūru, apģērbu utt.
Šādi izskatos es Springfīldas ielās. Gaidiet uz ekrāniem.
Pagājušogad pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal uzsāku studijas. Taču šoreiz pavisam citā jomā, kā iepriekšējās reizes. Esmu nomainījis sociālās zinātnes pret dizainu. Tiesa, šīs studijas ir tikai priekš sevis un kļūt par profesionālu dizaineru (vismaz pagaidām) negrasos. Tomēr tas nozīmē, ka mans dzīves ritms no režīma “tā jau maz laika” mainīsies uz “laika nav vispār”.
Uzsākot jauno mācību gadu citiem studentiem varu ieteikt:
palasīt padomus par to, kā iemācīties vairāk, mācoties mazāk
Software for starving students – tā ir bezmaksas programmu kolekcija, kas varētu būt noderīga studentiem. Tajā iekļautas OpenOffice.org, Firefox, 7-zip, GIMP, PDF creator un vēl vesela virkne noderīgu programmu (pilns saraksts te: http://softwarefor.org/faq.html). Protams, programmas var lejupielādēt pa vienai no katra ražotāja, bet var arī visas uzreiz (man gan tā lēni lejuplādējas, viss disks aizņem 674 Mb)
Kurš gan nezin multeni Dienvidparks? Šodien nejauši uzgāju, ka mājaslapā sp-studio.de ikviens var pats pēc saviem ieskatiem izveidot savu Dienvidparka varoni – izvēlēties acu, matu un ādas krāsu, apģērbu un aksesuārus. Lūk, šāds izskatos es. ;)
Piektdien kaut kādā veidā pamanījos nozaudēt savu mēnešbiļeti. Vai nu iebāzu vilksviņzinkur vai arī kāds izcēla no kabatas – bikšu aizmugurējā kabata, galu galā, nav tā drošākā vieta. Tik kur prikols spert mēnešbiļeti? Varbūt cerēja, ka tur nauda? Ceru, ka kāds pamatīgi vīlās. :) Labi, ka līdz mēneša beigām tikai nedēļa palikusi.
Tā nu es šorīt dabūju braukt par zaķi. Atcerējos studiju laikus. ;) Bet ir savs labums ar’. Beidzot bija motivācija mājās nākt ar kājām. Nav tālu – mazliet vairāk kā 30 minūtes. Ir labi dzīvot netālu no centra.
Iespaidojoties no Onkuļa (ha, patiesībā mani Dārgā baidzot sabakstīja un es padevos) šodien atsāku skriet. Mazliet. Kādus kilometrus divus varbūt. Tepat pa parku. Ir tā vērts – uzreiz sveigums kaulos un miesās.
Pārlūkojot tīmekļa plašumus uzdūros rakstam par hobiju nozīmi ikviena cilvēka dzīvē: 5 iemesli, kāpēc ir svarīgas aizraušanās. Kā norāda autors, hobiji:
- piešķir dzīvei jēgu,
- padara dzīvi aktīvu,
- ļauj atslēgties no ikdienas darba,
- ļauj izpausties talantam (vai talantiem),
- ir jautri.
Domāju, ka ikviens piekritīs šiem argumentiem. Galu galā – blogošana arī ir spēcīgs hobijs. Man hobijs ir visa dzīve un uz darbu es eju tik tā starp citu – lai būtu nauda, ko ieguldīt savās aizraušanās. Kaut gan – arī darbu es nesen nomainīju uz tādu, kas būtu pēc iespējas atbilstošāks manām interesēm. Palīdz. Pat ja sākumā nākas pastrādāt par mazākām naudiņām, tas atmaksājas. Pazūd riebums pret darbu un visu dzīvi (ieskaitot „smirdīgos kapitālistus, kas liek mums rauties melnās miesās par grašiem”).
Tik man ar šiem hobijiem ir tā, ka lietas ko vēlos darīt ir pārāk daudz – kā sacīt, viņu ir daudz, bet es esmu viens. Līdz ar to, cieš viss apkārtējais manā dzīvē – tuvinieki draugi (jo neatliek tiem laika), darbs (jo tā vietā, lai cītīgi strādātu, bieži vien lasu ziņas par mani interesējošām tēmām) un – paši hobiji. Tā vietā, lai kaut ko novestu līdz uzvarošajām beigām, es ķeros pie citām lietām. Mājās krājas kaudzes ar neizlasītām grāmatām, rakstiem un materiāliem, datora cietais disks aizpildās ar neapstrādātām un pat necaurskatītām bildēm un daudzas idejas aizvien ir palikušas tik galvā vai, labākajā gadījumā, kaut kur pieskricelētas.
Read more…
Šodien pāršķirstīju ieliskā alternatīvā dzīvesveida žurnāla “The Adbusters” jaunāko digitālo numuru. “The Adbusters” rakstīta par reklāmu, patēriņa sabiedrību, kā arī dažādiem sociālpolitiskiem notikumiem no mazliet atšķirīga skatupunkta, kā ierasts lasīt lielalojos laikrakstos un žurnālos.
Manu uzmanību piesaistīja divi raksti. Pirmais raksts, pareizāk gan -= rubrika ar vairākām īsām ziņām – The Ad Game – par ziņām / kompāniju preses relīzēm: par to kas tiek pateikts un to, kas šais ziņās parasti tiek noklusēts. Otrs raksts – The American Left’s Silly Victim Complex – par Amerikas kreisajiem šodien, kas tikpat labi var tikt teikts arī par Rietumeiropu. Savikārt, Latvijā, manuprāt, kreiso nav. Tie, politiskie spēki, kas piesedzas ar “kreiso spēku” birku spēj uzdzīt tikai riebumu.
Metalshow 07 nu laikam būs vēl viens no must be pasākumiem vasarā. par spīti pilnīgam naudas trūkumam tam, ka esmu iebraucis mežonīgos parādos. pāris desmiti latu nu vairs neko nemaina (ja vien nebūšu paspējis izsmelt visus pieejamos kredītresursus). Visvairāk mani piesaista Tiamat (jau sen esmu vēlējies dzirdēt viņus dzīvajā) un Dark Tranquility. Arī no latviešu grupām vairākas ir visnotaļ baudāmas.
Viss dalībnieku saraksts:
Read more…
Pirms nedēļas saņēmu e-paraksta viedkartes pinkodu, bet šodien beidzot saņēmos un aizgāju uz pastu pēc pašas viedkartes. Atkal bez rindas. :) Saņemšanas process bija ļoti ātrs un aizņēma minūtes piecas. Jāparaksta līgums un pretī saņēmu instalācijas CD un savu karti. Tagad atliek tikai notestēt, kā e-paraksts darbojas.
Starp citu – īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un problēmas saņemot e-parakstu.
Tā vietā, lai darītu kaut ko prātīgu un nepieciešamu, visu vakaru nočakarējos visādos niekos. Toties tagad manam blogam ir mazlet citāds izskats. :)
Tā “pa nopietnam” mainīt dizainu vēs nesaņēmos – tik vien, kā nomainīju bildi un krāsu shēmu. Taču rezultāts mani apmierina. Līdz nākamajai reizei, kad līdīšu “dziļāk” un mainīšu visu izkārtojumu.
Recent Comments