xlt.lv

Dators

Jau rakstīju, ka mans klēpjdators pārlieku karst. Iespējams tas arī bija iemesls tā aiziešanai “pie tēviem”. Visticamāk, “nosvila” mātes plate. Lai arī dators bija visai jaudīgs, ņemot vērā tā problēmas ar siltuma vadību (kas, iespējams, bija un varētu arī būt cēlonis citām ķibelēm), baterijas īso darbības laiku (apmēram stundu), ķibelēm ar draiveriem u.c. sīkumiem, nolēmu nereanimēt to, bet iegādāties citu. Izvēlēties nebija viegli, bet beigās izšķīros par labu Dell Inspiron 15 (N5040).

Jāteic, kopumā esmu apmierināts (lietojis gan esmu tikai vienu dienu – redzēs, kā būs turpmāk). Dators ir smukāks, kā šķita bildēs, kaut arī dizains īpaši ne ar ko neizceļas. Tas ir salīdzinoši viegls (2,37kg salīdzinot ar iepriekšējā datora 2,87kg). Kā mīnuss jāatzīmē, ka dators ir mazliet “plastmasīgs”, taču bez izteiktas “lētuma” piegaršas. Kopumā – manuprāt, labāka cenas/jaudas/kvalitātes attiecība.

Linux

Dators nāk aprīkots ar Ubuntu Linux un Gnome desktop. Jāievada vien daži parametri pie pirmreizējās uzstādīšanas un tas ir gatavs darbam – kopā ar operētājsistēmu ir uzstādīts pats nepieciešamākais ikdienas darbam – pārlūks (Firefox), biroja programmatūra (Open Office), BitTorerent, programmatūra audio un video atskaņošanai u.tml. Ļoti patīk “programmu centrs”, kurā var ātri un ērti atrast un uzstādīt nepieciešamās programmas. Protams, ka tas viss ir bez maksas un legāls, kas arī ir lielākais pluss. Arī pati saskarne ir patīkama, lai gan mazliet vēl jāpierod, un viss darbijas pietiekami ātri. Nepieciešamie draiveri tiek sameklētu un uzstādīti automātiski – pagaidām nav bijusi situācija, kad kaut kas neiet.

Tomēr pieejamo programmu klāsts joprojām ir lielākais Linux klupšanas akmens. Ja ir pierasts strādāt ar noteiktām Windows vai MacOS programmām, tām varnebūt Linux versijas. Šobrīd visvairāk pietrūkst Evernote un OneNote, kā iespēja darbināt dobe Creative Suite produkti – jo īpaši Photoshop un Illustrator. Noteikti, ka uz Linux ir pietiekami nopietnas uz ērtas piezīmju veikšanas programmas (atklāti sakot mani pilnībā neapmierināja ne Evernote, ne OneNote, tomēr tām ir funkcionalitāte, kas nav citām līdzīgām programmām), taču grūtības varētu sagādāt mēģinājumi pārnest esošās piezīmes uz jaunu programmu. Mēģināšu arī paniekoties ar GIMP un Inkscape – lai arī tās nav salīdzināmas ar Adobe produktiem, taču manas pieticīgās vēlmes varētu pildīt. Protams, arī spēļu mīļotājiem Linux nebūs alternatīva, taču man šobrīd spēlēm nav laika.

Salīdzinot ar manu nelielo iepriekšējo pieredzi ar Linux pirms gadiem 5, šoreiz tā ir krietni pozitīvāka. Katrā ziņā tā ir lieliska bezmaksas alternatīva ikdienas vajadzībām (ja nav jādarbojas ar specifiskām programmām), jo pats nepieciešamākais ir pieejams, tajā skaitā – populārāko programmu Linux versijas analogi produkti. Protams, atsevišķas programmas ir grūti aizstājamas (piemēram, Adobe Creative Suite produkti), bet tās var mēģināt darbināt ar Wine – windows vides emulatoru. Vēl neesmu izmēģinājis, bet došu ziņu par sekmēm. Katrā ziņā esmu nolēmi vismaz kādu laiciņu palikt pie Linux un ar to paspēlēties.

Atis es, šis un tas

Šķiet, kas tur vienkāršāks, kā nopirkt pannu? Aizej uz veikalu un nopērc. Kaut vai RIMI. Taču tā nav, ja ir kaut vismazākās prasības pret priekšmetu, kurā tu gatavo ēdienu. Un man ir. Pie tam, nekādas īpašās – tik vien, lai panna būtu pietiekami dziļa, piemērota dārzeņu pagatavošanai, un nebūtu veselībai kaitīga. Un būtu pavisam labi, ja tā būtu pēc iespējas videi draudzīgāka.

Kā jau minēju – nekas īpašs, tomēr nopirkt šādu pannu man bija izaicinājums. Jo gandrīz visām pannām ir teflona pārklājums. Savukārt teflons nav tā lieta, kuru es uzskatītu par videi un veselībai nekaitīgu un gribētu uz savas pannas. Un tas pamatīgi samazināja manas izvēles iespējas.

Sākumā nopirku pannu RIMI – ar keramikas pārklājumu. Diemžēl panna izrādījās neparocīga – ar zemām malām (maisot ēdiens krista laukā no pannas) un ēdiens tajā mēdza piecepties pie pannas.

Taču nesen man Elfija norādīja, ka Rito skatlogā redzējusi izliktu jaunu Beļģu pannu kolekciju ar nosaukumu Green Pan. Viņi balstās uz eko principiem pannu ražošanā un veselīgu dzīvesveidu. Lai arī Green Pan kolekcijā nav izteiktu WOK pannu, bija arī tādas diezgan padziļinātas. Tādu tad arī izvēlējos. Jāsaka, esmu ļoti apmierināts ar pirkumu – panna ir ērta, viegli kopjama, ēdiens pie pannas nepiedeg.

Lai arī pārsvarā Green Pan virtuves piederumus var iegādāties Rito veikalos (kuri man nebija pa ceļam), savējo nopirku Elkor veikalā Spicē (cenas viņām dažādos veikalos īpaši neatšķiras). Turklāt, izrādījās, ka tur ir vismaz trīs četras pannu kolekcijas bez teflona (ieskaitot vienu tērauda pannu kolekciju vispār bez pārklājuma). Tomēr Green Pan man likās labākā izvēle, kuru nenožēloju.

Atis es, vide un ekolietas ēdieni, eko, es, vide

Svētdien biju uz Teātra Observatoriju uz pasākumu “Atklātas sarunas par TO…”. Sākumā domāju, ka tā būs izrāde – visticamāk, par attiecībām vai seksu. Tas spriežot pēc nosaukuma. Nav jau tā, ka turpu gāju nosaukuma mudināts – vienkārši biju dabūju ielūgumus, pat īsti nezinot, kurp eju.

Izrādījās, ka ir teātra diena un tas ir šai dienai veltīts pasākums. No sākuma pat mazliet tā kā savīlos, bet beigās iznāca lielisks pasākums, kurā varēja gūt ieskatu Teātra Observatorijas dzīvē. Ikvienam skatītājam bija iespēja uzdot jautājumus par aktieru dzīvi un teātra aizkulisēm. Atbildes gan varēja būt izvērstākas un personiskākas, jo brīžiem šķita, ka tās ir mazliet sasteigtas un virspusējas.

Un “kronis visam” šajā pasākuma bija tas, ka nācās piedalīties aktieru improvizētajās etīdēs. Kad tika paziņots, ka pasākumā tiks iesaistīti arī skatītāji, man jau uzreiz bija nelāga nojausma, ka nāksies atrādīt savus talantus. Tā arī bija. Baisākais – ka man tādu nav un ka nolohošos visas publikas priekšā. Beigās jau sanāca tīri neko. Pat tādas kā savas 5 minūtes slavas.

Te būs bildes no pasākuma, kurās mazliet pavīdu arī es:

http://foto.delfi.lv/user_picture/1935294/

http://www.tvnet.lv/galleries/show/8445

Atis es es, pasākumi

Jau labu laiku biju domājis, ka derētu nomainīt esošo Lattelecom “Mājas komplektu” pret optisko internetu. Diemžēl optiskā interneta dievs visu laiku manai mājai staigāja garām un tikai nupat man pavērās iespēja to izmantot. Tāpēc nu jau pāris stundas bitus dzenāju ne vairs pa tālruņa kabeli, bet optikso dzīslu.

Teorētiski internets ir 2 reizes ātrāks. Praktiski – izteiktas atšķirības pagaidām nejūtu. Varbūt mazliet ātrāks (nu labi, nedaudz vairāk kā mazliet). Izņēmums ir augšupielāde – tā ir vismaz 5 reizes ātrāka. Tas man lieti noderēs, jo ik pa brīdim mēdzu piesārņot interneta plašumus ar saviem pikseļiem.

Bet.

Tā kā iepriekšējais DSL modems (bildē blakus) man ir kļuvis lieks, tad tirgoju to nost. Pirku pirms 1,5 gadiem par Ls 30. Pārdodu par 15 latiem. Garantija vēl ir pus gadu (ir arī čeks). Ja nu kāds sadomā lietot Lattelecom mājas internetu, bet negrib modemu īrēt, pirkt jaunu vai slēgt līgumu uz n-tajiem gadiem. Modemam nav ne vainas un savu pusotru gadu ir kalpojis godam un, domāju, novilks vēl ne tik vien.

Ja kādam ir interese – piesakieties komentāros vai kontaktu lapā.

Atis e-lietas, es es, internets, tehnloģijas

Mazliet vairāk kā pirms gada – pagājušā gada septembrī – izmantoju Eurolines Lux Express piedāvājumu un kopā ar draugiem devos uz Tallinu. Pēdēja laikā būt Tallinā sanāk vismaz reizi gadā, tomēr šī pilsēta man ļoti patīk un grēks bija nebraukt – biļete vienā virzienā maksāja tikai 2 Ls! Turklāt braukt ar Eurolines Lux Express autobusu vien ir ko vērts – ērti sēdekļi, vairāk vietas, bezmaksas tēja, kafija un kakao, avīzes, kā arī WiFi internets (un arī elektrības kontaktligzda, lai pieslēgtu datoru). Tiesa, internets nebija diezko ātrs (rādīja 11 Mbs) un brīžiem pazuda, tač vismaz kaut kas. 

Arī laiks pagadījās ļoti jauks – silts un saulains. Tāpēc izbaudījām jauku nedēļas nogali. Mazliet pakešojām, kas vainagojās ar interesantas padomjlaiku būves atrašanu. Šķiet, kādreiz tas bijis kaut kāds kongresu nams, bet tagad pamests. Lai arī ēka atrodas pavisam netālu no vecpilsētas un centra, pie jūras, nekad iepriekš tur nebiju bijis.

Bildes no brauciena te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/tallinn/

Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojumi, es, foto, vietas

Sestdien biju ieplānojis aiziet uz Biotēkas veikalu Slokas ielā, lai sagādātu šādas tādas eko-lietas. Liela bija vilšanās, kad ieraugot, ka veikals ir pilnīgi tukšs un slēgts. Vēl pavisam nesen gāju garām un tas bija vaļā. Kā reizi nodomāju, ka derētu drīzumā iegriezties. Bet še tev. Un tuvākie veikali ir Spicē vai Vecrīgā, kas nepavisam nav pa ceļam.

Par laimi, tiek solīts jauns veikals (tā vismaz es to saprotu) Pārdaugavā: 

Vai tas nozīmē, ka Pārdaugavā tagad būs par vienu Biotēku mazāk? Protams, ka ne!
Pavisam drīz Jūs gaida pārsteigums! Milzīgs pārsteigums! Kurš pavisam viegli un pilnā mērā remdēs Jūsu bēdas par Slokas ielas zaudējumu.

Ceru, ka jaunais veikals būs tikpat tuvu manām mājām, kā Slokas ielas Biotēka.

Atis es, vide un ekolietas eko, es, vide

Sen nebiju bijis nevienā pārgājienā, vismaz tādā īstā ne – ar kājām, ar teltīm un uz vairākām dienām. Iespējams pat, ka nekad iepriekš (kurš gan to spēj vairs atcerēties). Bet doma, ka vajadzētu, visu laiku urdīja. Pagājušajā nedēļas beidzot izdevās to īstenot.

Pasākums tika perināts jau ilgu laiku, bet beigās izvērtās visai spontāns – izlēmām, ka jāiet un viss, nav ko ilgāk atlikt. Tā nu sestdienas rītā aizstopējām uz Cēsīm. Tas izdevās visai veikli. Nostāvējām vien minūtes 10-12 un ātri tikām aizvizināti līdz mērķim.

Īpaši nesteidzāmies. Sākām ar Cēsu apskati. Vispirms – uz tūrisma informācijas biroju, kas atrodas Cēsu pilī. Ievācām šādu tādu info un paņēmām karti maršrutam. Doma bija iziet takas gar Gauju otrpus Cēsīm un aiziet līdz Līgatnei. Neviena karte tam īsti neatbilda, jo tādu tūrisma maršrutu neesot. Vēlāk tā izrādījās taisnība – nav ne tikai maršrutu, bet arī normālu taku gar  Gauju. kaut kādas taciņas ir tikai brīžiem. Visā pārējā posmā Gaujas krasts ir aizaudzis un daudzviet neizejams. Koki  sakrituši krustu šķērsu, saauguši krūmi un gara zāle.

Lai būtu vismaz kāda sīkāka apvidus karte, paņēmām velotūrismam domāto. Vēlāk gan secinājām, ka karte ir ļoti neprecīza un sena – daudzas takas un celiņi vairs neeksistē un ir aizauguši. Tomēr beigās iziet maršrutu iziet izdevās, lai arī ne tā kā bija ieplānots. Neiztika arī bez laušanās cauri brikšņiem un pat purvājiem.

Tālāk bildes un daži komentāri. 

Read more…

Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas

Maija beigās ciemojos Skotijā pie draudzenes, kura dzīvo Aberdīnā. Pie viena arī mazliet paceļoju: pabiju Stounhevenā, Edinburgā un, protams, Aberdīnā un Glāzgovā. Skaista zeme, jo īpaši, ja var tā vienkārši atpūsties un ceļot. Mani iespaidi par Skotiju apskatāmi bildēs (klik-klik uz zemāk esošās bildes vai saites).

Pārējās bildes te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/scotland/

Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas

Tāpat kā pagājušovasar, arī šogad augusta vidū devos uz Tērveti – uz Zemgaļu dienām. Šogad svētkiem dots nosaukums svētkiem dots nosaukums “Nameiša atgriešanās”, jo aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili.

Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz paspējām laicīgi. Redzējām visu, kas izgājušogad bija nosebots. Tomēr, ja godīgi, nākamgad laikam nebrauksim. Palika tāda déjà vu sajūta – ka katru gadu atkārtojas viens un tas pats un gandrīz nekas nemainās – tie paši cilvēki tajās pat drēbēs, tās pašas spēles, kas parasti. Nē, nu es jau saprotu, ka to aktīvistu ir tik cik viņu ir un katru gadu neko radikāli jaunu neizdomāsi. Taču varēja uzaicināt kādu folkloras kopu – labprāt būtu paklausījies. Muzikālais “noformējums” būtu nācis tikai par labu.

Katrā ziņā laiku pavadījām jauki. Safotografēju kaudzi ar bildēm un tikai tagad saņēmos tās izskatīt un nopublicēt fotogalerijā. Bildes no pagājušā gada pasākuma apskatāmas šeit.

Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, domas, foto, pasākums, vietas

Svētdien devos nevis uz Metalshow, bet pavisam citas ievirzes pasākumu – Dabas koncertzāli Vilku kalnos Daugmalē. Šāds pasākums tiek rīkots jau ceturto gadu. Tā mērķis – netradicionālā veidā iepazīstināt ar dabu. Katru gadu tas ir kāds īpašs augs vai dzīva būtne, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Iepriekš šāds gods bijis blāvajam praulgrauzim,  čunčiņam un makstenei (latīniski – Hydropsyche sp). Bet šogad tas ir ķērpis.

Pasākums sevī ietvēra izziņas darbnīcas un ķērpju taku, zinātnieku, dzejnieku un teicēju stāstus un sarunas, kā arī ambientās mūzikas koncertu un gaismas spēles. Par spīti lietum un negaisam cilvēku bija visai daudz. Tā ka ne visu man izdevās apskatīt. Bet pasākums bija ļoti jauks. Tie kas vēlas pabaudīt pasākuma noskaņu, var doties uz Platforma records mājas lapu, kur bez maksas var noklausīties šo to no Dabas koncertzāles.

dabas-koncertzale-09-01

dabas-koncertzale-09-02

dabas-koncertzale-09-03

dabas-koncertzale-09-04

dabas-koncertzale-09-05

dabas-koncertzale-09-06

dabas-koncertzale-09-07

dabas-koncertzale-09-08

dabas-koncertzale-09-09

dabas-koncertzale-09-10

dabas-koncertzale-09-11

dabas-koncertzale-09-12

dabas-koncertzale-09-13

Atis es, foto, vide un ekolietas eko, es, foto, koncerts, mūzika, pasākums, vide