Notesake ir vienkāršs web rīks skolas pierakstu un piezīmju sakārtošanai. Piezīmes tiek grupētas pa priekšmetiem. Katri piezīmei (ierakstam) var piešķirt nosaukumu un birkas (tagus). Teksts tiek formēts izmantojot textile. Ierakstus var pārsūtīt vai padarīt pieejamus citiem, kā arī veikt kolektīvi. Katru ierakstu var izdrukāt vai saglabāt datorā PDF vai MS Word formātā.
Ja godīgi – es tomēr neredzu nekādu īpašu atšķirību no Google Notes. Taču šis rīks noderēs tiem studentiem, kam ir kādi iebildumu pret Google.
Atis e-lietas, veicot lietas, web bezmaksas, programma, skola, web, web birojs
Tiem, kurus tāpat kā mani interesē tiešsaistes biroja programmatūras risinājumi, pavēstīšu, ka Lifehacker ir publicēts labs pārskats par Microsoft centieniem šajā lauciņā – Microsoft OfficeLive. Diezgan izsmeļoši, lai radītu vispārīgu priekštatu, kā šis risinājums darbojas.
Kādi tad būtu galvenie secinājumi? Šobrīd OfficeLive nav uzskatāms par pilnvērtīgu tiešsaistes biroja programmu. Lai to izmantotu, uz datora jābūt instalētam MS Office (turklāt – ne vecākam par MS Office XP). OfficeLive drīzāk ir dokumentu sinhronizācijas un uzglabāšanas rīks (var uzglabāt failus 500 Mb apjomā). Tāpēc turpināšu izmantot GoogleNotebook (izmantoju plaši dažādām piezīmēm un pierakstiem) un GoogleDocs (šo izmantoju ļoti reti) vai MS Office + zibatmiņa (flešdisks).
Vēl atgādināšu, ka:
1) pastāv iespēja sinhronizēt MS Office dokumentus ar GoogleDocs;
2) tiem, kas ir zvērināti MS Office fani vai arī kam ir nepieciešamība šo programmatūru izmantot, joprojām MS Office 2007 var iegādāties par Ls 25,99. Tiesa, latviskoto versiju.
Un neliela piezīme par PDF rīkiem:
1) PDFHammer ir rīks, kurš ļauj rediģēt PDF dokumentus tiešsaistē. Noderīgs, ja nepieciešams ātri sagatavot vienkāršu PDF dokumentu vai jāveic izmaiņas nelielos PDF failos.
2) PDF to Word Doc Converter – bezmaksas rīks Windows lietotājiem, kas ļauj pārkonvertēt PDF dokumentu par Word dokumentu. Tiesa, ar sarežģītiem PDF dokumentiem tam var būt grūtības, bet ar vienkāršiem failiem tiekot galā bez grūtībām.
Atis e-lietas, veicot lietas, web internets, programma, web, web birojs
Vakar Ministru prezidents Ivars Godmanis, tiekoties ar īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeli, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam uzdevis izstrādāt personu identitātes karšu koncepciju, tajā ietverot elektroniskā paraksta izmantošanas iespējas, paredzot universālu un maksimāli plašu karšu pielietojumu nodokļu, izglītības, veselības un citās jomās.
“Šī brīža tehnoloģiju attīstība ļauj atvieglot iedzīvotāju ikdienas saziņu ar valsti, tāpēc mūsu uzdevumus ir radīt darboties spējīgu sistēmu, kas nodrošinātu iespēju cilvēkiem no sava datora pieteikt vizīti pie ārsta, deklarēt ienākumus un saņemt citus ikdienas pakalpojumus,” norādīja Godmanis.
Interesantākais tas, ka koncepciju par identitāšu kartēm sen jau kā izstrādājusi Iekšlietu Ministrija (kuras kompetencē līdz šim bija ID kartes) un tā apstiprināta jau 2000. vai 2001.gadā. Tiesa, 2004.gadā ņemšanās ap ID kartēm pieklusa. Šis laikam būs mēģinājums reanimēt ID kartes, ietverot tajās arī autentifikācijas sertifikātu un elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus. Tas laikam arī ir iemesls, kāpēc šī lieta nodota Sekretariāta kompetencē, jo ID kartes (pēc manas saprašanas) ir Iekšlietu ministrijas joma. Tomēr pagaidām nav ne jausmas, kā tas risināsies praksē, ko jauna koncepcija tikai taps.
Ak, jā – lieki piebilst, ka igauņi mums sen jau priekšā. Viņiem ID kartes ir jau sen, plašam iedzīvotāju lokam un tās var izmantot elektroniskajās vēlēšanās. nezinu droši, kā ir ar elektronisko parakstu, bet pieļauju, ka arī tam.
Vienlaikus premjers uzdeva ministrei arī sagatavot Elektronisko pakalpojumu likumprojektu, kas ieviestu vienotus standartus un noteiktu kārtību, kā valsts iedzīvotājiem nodrošina elektronisko pakalpojumu pieejamību gan valsts, gan pašvaldību līmeņos. Tātad, gaidāms normatīvais regulējums valsts pakalpojumu elektronizācijā, kurš līdz šim mazliet iztrūka.
Atis e-lietas
Arī es dodos līdzi laikam un nu man mājās ir savs bezvadu tīkls. Pagāja tikai stunda, kamēr pieslēdzu bezvadu rūteri un savam vecajam poratīvajam pieinstalēju bezvadu karti. Par laimi, nekādu pigoru nebija un nekas īpaši jākonfigurē arī ne. Vienīgi portatīvajam karti nācās instalēt pa divi lāgi, jo kaut kas instalācijas procesā bija nobrucis. Taču, kā jau rakstīju, laiku process paņēma diezgan. Īpaši, ja salīdzina ar to, kā pieslēdzu internetu makam – iespraudu vadu un … internets aizgāja – ne tur kāda instalācija, ne konfigurācija. Lai vai kā – galvenais, ka tagad viss darbojasun es sēžu gultā un sērfoju internetā.
Atis e-lietas, es
Pirms kāda laika jau rakstīju par “web biroju” – iespēju veidot un rediģēt dokumentus tiešsaistē. Šobrīd populārākais ir Google docs. Tomēr man šis risinājums vēl neliekas tik gatavs, lai to varētu normāli izmantot, t.i. ikdienā rediģēt dažādus pietiekami apjomīgus dokumentus.
Taču šodien uzzināju par rīku, kas man lika atkal interesēties par Google docs – DocSyncer. Tā ir programma, kas ļauj sinhronizēt Google docs dokumentus ar datorā esošajiem. Tiesa, kamēr projekts ir beta stadijā sinhronizēt var tikai tos dokumentus, kas atrodas uz datora darba virsmas (desktopa) vai mapē “My Documents”. Diemžēl nevar norādīt atsevišķus failus, kurus sinhronizēt vai, gluži otrādi – izslēgt no sinhronizācijas. Tāpēc nāksies taisīt atsevišķu sinhronizējamo dokumentu mapi – es, piemēram, negribu atdot Googlei visus savus dokumentus. Vēl viens trūkums – sinhronizācija notiek periodiski un nav iespējams norādīt, ka lūk šo dokumentu es gribu sinhronizēt (vai augšupielādēt uz Google docs) nekavējoties.
Lai varētu lietot šo rīku ir jālejupielādē un jāuzinstalē maza programmiņa. Process ir ātrs un nesāpīgs. Taču līdz ar to šo rīku pagaidām var izmantot tikai Windows lietotāji. Āboļmīļiem nāksies nedaudz paciesties, bet tiek solīts atbalsts arī viņiem.
Kopējais iespaids par šo rīku – ideja ir laba, tas būs jāpapēta sīkāk. Mani interesētu sinhronizācijas iespēja starp vairākiem datoriem un Google docs. Protams, cītīgi jāgaida papildus uzlabojumi. Nez kāpēc Google nav ieviesusi šādu iespēju? Vai arī es kaut ko esmu palaidis garām?
Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, programma, web, web birojs
Šodien ministru kabinets pieņēma Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās izstrādāto koncepciju par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi.
Ņemot vērā tehnisko nodrošinājumu, datu pārraides tīklu drošumu, lielas daļas iedzīvotāju nespēju ātri adaptēties novitātēm, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vēlētāja identitātes pārbaudi un apliecināšanu elektroniskā vidē, e-balsošana vispārējā vēlēšanu dienā tiešsaistē, ar interneta palīdzību, būtu pāragra. Tādēļ e-balsošanas iespēju piedāvāts realizēt iepriekšējas nobalsošanas formā.
Ministru kabineta komitejas apstiprinātais koncepcijas variants paredz iepriekšēju aizklātu e-balsošanu ar atkārtotas balsošanas iespēju. Tas nozīmē, ka persona, kas nobalsojusi elektroniski, varēs balsot atkārtoti – vēlēšanu dienā, bet tās elektroniskais balsojums šādā gadījumā tiks anulēts. Šāda sistēma jau ir paredzēta Eiropas Parlamenta vēlēšanās iepriekšēji balsojot pa pastu – persona, kas nobalsojusi pa pastu, vēlēšanu dienā var ierasties vēlēšanu iecirknī, noliegt savu balsojumu pa pastu (personas iesūtītā vēlēšanu aploksne tiek sameklēta un iznīcināta neatvērta) un balsot atkārtoti klātienē.
Autentifikācijas nolūkam elektroniskai balsošanai tiks izmantoti jau ierastie autentifikācijas līdzekļi – bankas karte, e-paraksta viedkarte – apvienojumā ar anonīmo talonu, kura mērķis ir nodrošināt, ka balsotājs atbilst balsošanai nepieciešamajiem kritērijiem (ir 18 gadus vecs Latvijas Republikas pilsonis). Talons nesatur faktiskos personas identitātes datus, bet gan tikai numuru, pēc kura identitātes pakalpojumu sniedzējs var atpazīt šīs personas faktisko identitāti.
Pieļaujot atkārtotu balsošanu e-balsošanas gadījumā, būtiski e-vēlēšanu informācijas sistēmai izvēlēties tādu tehnisko risinājumu, kas vienlaikus nodrošina arī balsojuma aizklātumu. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts uzskata, ka šis ir vienīgais risinājuma variants, kas visaugstākajā līmenī un pilnībā nodrošina balsojumu aizklātumu.
Atis e-lietas, ziņas
Beidzot RWW to ir paveikuši – uzrakstījuši apskatu par online biroja programmatūru, kas darbojas web vidē (web office). Rakstā apskatīti un salīdzināti šobrīd nopietnākie web office projekti. Šobrīd nopietnākais un populārākais ir Google Docs.
Pirms pāris gadiem man tas likās pilnīgs absurds – kāpēc gan lai es glabātu un – jo vairāk – veidotu biroja dokumentus internetā? “Tas taču ir nedrošu un neērti!” – tāda bija mana pārliecība. Taču šobrīd manas domas arvien vairāk mainās par labu “virtuālajai” biroja programmatūrai, jo nu mana pārliecība ir, ka tas tomēr varētu būt ērti. Šobrīd piezīmēm lietoju Google Notebook. Visnotaļ ērts rīks, lai ātri izveidotu piezīmes, kurām var piekļūt no jebkuras vietas (ja vien tur ir internets). Vienkāršība, lietošanas ērtums un darbības ātrums ir šīs programmas lielākie plusi. Jaunu piezīmi var izveidot ar vienu klikšķi. Tām var pievienot arī bildes. Piezīmes var grupēt apakšsadaļās, kā arī veidot atsevišķas “piezīmju grāmatas”. Tiesa, viss darbojas labi, ja piezīmju ir maz. Jo vairāk piezīmju, jo vairāk laika vajadzēs, lai tās visas ielādētu un programmas darbība var kļūt nestabila. Vēl viens trūkums – piezīmes var izkārtot tikai divos līmeņos, bet dažkārt man ir nepieciešams vēl trešais.
Kādu laiku atpakaļ mēģināju lietot Google Docs, taču tas mani īsti neapmierināja. Dažādu funkciju trūkums, nestabilitāte un darbības ātruma samazinājums pie lielāka datu apjoma ir tās lietas, kas šobrīd mani padara skeptisku attiecībā uz interneta biroja programmatūras lietošanu. Tomēr ceru, ka ar laiku tā attīstīsies, kā arī pieaugs interneta ātrums un bažām, ka pēkšņi viss nokārsies svarīgākajā brīdī, nebūs pamata. Tāpēc turpināšu gaidīt.
Atis e-lietas, veicot lietas, web programma, web, web birojs
Kā šodien uzzināju, piektdien terminoloģijas komisijā oficiāli apstiprināts termins “laika zīmogs” (tas definēts Elektronisko dokumentu likumā). Paralēli tam paliek arī termins “laikspiedols”.
Atis e-lietas
Esmu ar e-lietām un e-pārvaldi visai saistīts cilvēks, tāpēc ar interesi izlasīju Read/Write Web aprakstu par šo tēmu: E-Government Meets Web 2.0: Goodbye Portals, Hello Web Services. Kā norāda RWW, pasaules IT jomā vadošās valstis pamazām atsakās no vienas pieturas / portāla risinājumiem, priekšroku dodot mašupiem, blogiem, wiki un pat virtuālajām pārstāvniecībām SecondLife un dažādās komūnās.
Latvija šobrīd iet tieši vienas pieturas portāla ceļu veidojot latvija.lv, kas būs ne tikai saišu portāls ar norādēm uz dažādu valsts un pašvaldību institūciju mājas lapām, bet vietne, kur iedzīvotāji varēs saņemt e-pakalpojumus. Tas ir, caur šo portālu varēs piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem – atliks tikai autentificēties (pagaidām es gan nezinu, kā tas tiks risināts jautājums ar šo autentifikāciju) portālā un izvēlēties kāroto e-pakalpojumu (paredzēto pakalpojumu saraksts un apraksts – EPS mājas lapā. Tālāko nodrošinās vai nu aiz portāla mītošais “bekofiss” vai arī lietotājs tiks nosūtīts tieši pie konkrētā elektroniskā pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un ieviešanu var lasīt te.
Patiesībā es neredzu lielu atšķirību no “mašupu” pieejas – vien to, ka pēdējais nozīmē portāla personalizāciju un papildus funkcionalitāti, kas, domāju, būs nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā pēc to ieviešanas. Šobrīd Latvijā galvenais ir ieviest un nodrošināt pašus e-pakalpojumus un tad jau varēs domāt par papildus funkcionalitāti un lietojamības uzlabojumiem.
Tomēr nevar noliegt web 2.0 un satura vākšanas (agregēšanas) potenciālu. Kā jau norāda Read/WriteWeb – piemēram, darba meklēšanas risinājumi un satura agregatori labi iekļautos valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus.
Atis e-lietas, web e-lietas, web
Biju dzirdējis baumas par to, ka Latvijas Pasta e-paraksta risinājums tiks izmantots arī autentifikācijai interneta bankās, tādejādi palielinot e-paraksta izmantošanas iespējas. Ērti taču, ja jāatceras tikai viens sešciparu PIN kods vairāku lietotājvārdu un paroļu vietā, vai ne? Un kur nu vēl kodu kartes un kalkulatori. Izrādās, Hansabanka jau lieto šo risinājumu. Kaut kā biju palaidis garām to podziņu tieši zem autentifikācijas formas:
Līdz šī gada beigām autentifikāciju ar e-parakstu gatavojas ieviest vēl trīs bankas:
- Latvijas Krājbanka
- DnB NORD Banka
- Nordea (tehniski ir gatava, bet konkrēts ieviešanas laiks nav zināms)
Šādas ziņas es ieguvu no “Latvijas nterneta Banku pētījuma” (PDF fails), kuru šodien nejauši atradu interneta (kā vienmēr – meklējot kaut ko pavisam citu).
Atis e-lietas
Recent Comments