Mazliet neērti tas, ka EDOC faili tiek uztverti kā ZIP arhīvi un netiek atvērti ar klikšķi kā EDOC dokumenti. Taču to, pieļauju, var ļoti vienkārši vērst par labu (ar padomiem drīkst izvērsties komentāros.

Kāpēc internetbankā nevar autentificēties ar citas bankas internetbanku?

Jā, kāpēc gan nevar? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir – “nevar tāpēc, ka nevar”. Proti, bankas par to, visticamāk, nav domājušas un neuzskata par nepieciešamu.

Taču, padomājot nopietnāk, ir arī argumenti, kāpēc (vismaz šobrīd) tas netiek darīts:

1. Tehniskā puse un izmaksas. Trešo pušus autentifikācijas līdzekļu integrēšana nozīmē izmaiņas esošajā sistēmā, tātad- papildus darbu un izmaksas.
2. Juridiskā puse. Bankas līgums ar klientu nosaka to, kā banka identificē, autentificē un autorizē klientu internetbankā. Līgums ir pamats internetbankas izmantošanai (nav līguma, nav internetbankas), tas arī nosaka autentifikācijas mehānismus internetbankas izmantošanai. Lai arī šie līgumi var noteikt, ka šie līdzekļi ir izmantojami arī attiecībās ar trešajām personām, nez vai tie paredz pretēju scenāriju – trešo personu nodrošināto līdzekļu izmantošanu autorizācijai internetbankā – līdz ar to nav juridiska pamata pieļaut šādu iespēju.
3. Tehniskie riski. Trešo personu nodrošinātā identifikācija ne vienmēr strādās – iespējami pakalpojuma sniegšanas pārtraukumi un kļūdas, kuras banka nevar kontrolēt (bet klienti pie tām vainos banku).
4. Juridiskie riski. Jau minētais – iztrūkst juridiskais pamats šādu līdzekļu izmantošanai. Lai izmantotu citus autentifikācijas līdzekļus, tas ir jāatrunā internetbankas līgumā. Taču pats svarīgākais – kā tiks sadalīta atbildība nepareizas autorizācijas gadījumā? Jāņem arī vērā, ka lai nodrošinātu šādu iespēju – autentificēties internetbankā ar jebkuras citas bankas identifikācijas līdzekļiem, bankām būtu par to savstarpēji jāvienojas (kas rada jaunu risku – ka Konkurences padome šādu vienošanos varētu atzīt par karteļa vienošanos, kā jau tas bija gadījumā ar starpbanku maksām par karšu izmantošanu).
5. Un, visbeidzot, – reputācija. Bankām varētu būt nepieņemami tas, ka pieeju tās pakalpojumiem nodrošina konkurents (tas varētu būt kā pielīdzināt krievu valodu oficiālajai valodai vai Krievijas rubļus latam – lielai sabiedrības daļai ērti, bet…).

Kaut gan tehniski, domāju, ka šī lieta ir atrisināma – līdzīgi kā ar bankomātiem, kuros naudu varam izņemt ar citas bankas karti (te gan ir mazliet cita  darbības shēma, intereses un arī infrastruktūru, datu apstrādi, standartus parasti nodrošina trešā persona), taču ir pietiekami daudz “nē”, lai bankas par to šobrīd nedomātu. Manuprāt, reālāka ir iespēja, ka paralēli pašu banku autentifikācijai tiek ieviesta pietiekami kvalificētu trešo pušu, kas nav citas  bankas, līdzekļi. Piemēram, droša elektorniskā paraksta radīšanas līdzekļi. Turklāt, vienu brīdi pirms pāris gadiem Swedbanka jau nodrošināja pieslēgšanos internetbankai ar droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem.

Latvijā joprojāms ir neatrisināts jautājums par uzticamiem identitātes nodrošinātājiem / pakalpojumu sniedzējiem (identity providers).  Šobrīd šī vieta stāv tukša – bankas neuzskata to par nopietnu biznesa nišu – tām ir savs pamatbizness un identitātes pakalpojumi ir tikai papildus bizness. Turklāt visi joprojām gaida eID kartes, kas varētu būt pamats uz kā bāzes būvēt elektronisko identitāšu pārvaldību Latvijā.

Teorētiski internets ir 2 reizes ātrāks. Praktiski – izteiktas atšķirības pagaidām nejūtu. Varbūt mazliet ātrāks (nu labi, nedaudz vairāk kā mazliet). Izņēmums ir augšupielāde – tā ir vismaz 5 reizes ātrāka. Tas man lieti noderēs, jo ik pa brīdim mēdzu piesārņot interneta plašumus ar saviem pikseļiem.

Bet.

Tā kā iepriekšējais DSL modems (bildē blakus) man ir kļuvis lieks, tad tirgoju to nost. Pirku pirms 1,5 gadiem par Ls 30. Pārdodu par 15 latiem. Garantija vēl ir pus gadu (ir arī čeks). Ja nu kāds sadomā lietot Lattelecom mājas internetu, bet negrib modemu īrēt, pirkt jaunu vai slēgt līgumu uz n-tajiem gadiem. Modemam nav ne vainas un savu pusotru gadu ir kalpojis godam un, domāju, novilks vēl ne tik vien.

Ja kādam ir interese – piesakieties komentāros vai kontaktu lapā.

Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība – padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.

Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji – pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā – lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).

Darbā izmantoju Microsoft Outlook kalendāru. Pārsvarā e-pastiem un darba sanāksmju organizēšanai, mazliet mazāk – veicamo darbu organizēšanai. Kaut arī mājās man ir uzstādīts Microsoft Outlook, to neizmantoju. Pāris dienas atpakaļ nolēmu izmēģināt Google Calendar. Atklāju, ka tas ir visai ērts rīks laika organizēšanai. Noderēs, lai organizētu manu laiku ārpus darba (šobrīd izjūtu tādu nepieciešamību). Un strādā visai stabili. Pie tam atgādinājumus var sūtīt gan uz e-pastu, gan uzstādīt iznirstošo logu (kā tas ir Outlook), gan arī nosūtīt uz mobilo telefonu. Pēdējā iespēja man patīk visvairāk, jo pēc darba ne vienmēr atrodos pie datora.

Turklāt Google kalendāru var visai veiksmīgi sinhronizēt ar Outlook, kā arī citām e-pasta programmām, piemēram, Thunderbird vai iCal. Lai sinhronizētu  Google Calendar Outlook, nepieciešams lejuplādēt un uzstādīt mazu programmiņu. Pēc tam atliek tikai norādīt loginu un paroli, kā arī iestādīt laiku, cik bieži veikt sinhronizāciju un kā veikt sinhronizāciju: savstarpēji sinhronizēt abus kalendārus vai viena kalendāra ierakstus pievienot otram. Atbalstīts tiek Outlook 2003 un 2007, kas darbojas Windows Vista vai XP vidē. Par to, kā sinhronizēt citas programmas, var izlasīt Lifehacker rakstā.

Jāpiemin, ka sasinhronizēt par tikai abu programmu primāros kalendārus. Ja ir nepieciešamība redzēt kādu papildus kalendāra ierakstu gan Google gan Outlook kalendārā, tad nāksies šo ierakstu pievienot primārajam kalendāram.

Questia ir pasaules lielākā tiešaistes bibliotēka jeb e-bibliotēka. Tā vismaz apgalvo viņi paši. Questia piedāva vairāk kā 5,000 e-grāmatu bez maksas. Tiesa te ir divi āķi:

• bez maksas tiek piedāvātas tikai tās grāmatas, kurām ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš, un
• man ir aizdomas, ka grāmatas var lasīt tikai tiešsaistē – tās nav lejuepielādējamas, bet lai tās izdrukātu, jābūt Questia abonentam.

Taču papildus minētajām grāmatām katrus divus mēnešus Questia piedāvā 15 bezmaksas e-grāmatas par dažādām tēmām – literatūru, tiesībām, zinātni u.c. Šīs nav vecās grāmatas, bet gan nesen izdotas.

Tāpēc liels bija mans prieks, kad dažas dienas atpakaļ uzzināju par Evernote. Evernote ir web piezīmju rīks, kas vienlaikus piedāvā uz sava datora uzstādīt atsevišķu programmu darbam ar piezīmēm. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Un tas ir tieši tas ko es biju meklējis -  "desktop" piezīmju aplikācija (lai darbotos stabilāk un piezīmēm varētu piekļūt arī tad, ja neiet internets), kas sinhronizē piezīmes ar web serveri un ļauj tām piekļūt caur mājas lapu. Tomēr iespējas web aplikācijai un "desktop" apalikācijai mazliet atšķiras.

Piezīmes var iesūtīt arī caur e-pastu. Diemžēl tās nevar nosūtīt uz telefona numuru (kā, piemēram, uz twitter.com). Papildus uz iPhone un telefoniem ar Windows Mobile (5.x or 6.x) operētājsistēmu. Savukārt priekš Firefox ir pieejams spraudnis, kas padara ērtāku bilžu un teksta kopēšanu no mājas lapas. Rīkjoslā tiek pievienota jauna ikona:

Programmatūra un lietošana ir bezmaksas. Taču mēneša limits piezīmēm uz Evernotes servera ir 40 megabaiti. Kā saprotu, tā ir diska vieta, kuru var aizņemt. Katru mēnesi tā tiek skaitīta par jaunu un iepriekšējo mēnešu piezīmes netiek ņemtas vērā. Apjoms ir pietiekams teksta piezīmēm un pārdesmit bildēm (to daudzums atkarīgs no lieluma). Ja gribas vairāk, nāksies šķirties no 5 ASV dolāriem katru mēnesi. Tad limits tiek palielināts uz 500 megabaitiem mēnesī.

Evernote iespējas:

• pievienot piezīmēs tekstu, bildes (gan ievietot bildes, gan saiti), saites, PDF failus, kā arī audio failus;
• veidot grafiskas piezīmes "ar roku" (noder smārtfonu un grafisko planšešu lietotājiem);
• grupēt piezīmes "piezīmju grāmatās";
• sinhronizēt piezīmes ar serveri un piekļūt tām caur mājas lapu;
• piezīmēs pievienot checkbox (nezinu, kā pateikt latviski), tādā veidā veidojot padarāmo darbu sarakstus.
• pievienot birkas jeb tagus;
• padarīt piezīmes pieejamas citiem (bet bez labošanas iespējas);
• importēt un eksportēt piezīmes;
• saglabāt meklēšanas iestatījumus, kas ļauj vēlāk ātri atrast piezīmes pēc noteiktiem parametriem;
• meklēt pēc atribūtiem: datuma, piezīmes avota (piezīme izveidota aplikācijā, weblapā, telefonā), vai satur bildes utt.

Izstrādātāji apgalvo, ka programma spēj atpazīt arī tekstu bildēs. Līdz ar to šīs bildes iespējams atrast meklējot pēc atslēgvārdiem. Tāpat ir iekļauta arī primitīva attēlu apstrādes iespēja.

Piezīmju importēšana:

• no OneNote [notestēt]
• no failiem: jpg, txt, html. PDF failus var pievienot kā pielikumus. Var iestādīt direktoriju, no kurienes faili tiek importēti automātiski.

Piezīmju eksports uz TXT, HTML un MHT formātiem. Bildes var saglabāt PNG formātā.

Trūkumi, kas iekrita acīs:

• par maz iespēju (lai arī pamatfunkcionalitāte ir nodrošināta), piemēram "desktop" aplikācijā attēlu apstrādes iespējas varēja būt ar vairāk iespējām;
• piezīmjgrāmatām nevar taisīt apakšsadaļas (kā tas ir Google Bookmarks);
• "desktop" aplikācijā nevar staipīt tekstu no vienas vietas uz otru (šī nu ir standartlieta, kurai būtu jābūt) un nevar ielikt atdalošo svītru (kas ir web aplikācijā);
• bija vēl šis tas, bet piemirsu – laikam ar nebija tik svarīgi.

Kopumā jāsaka, ka Evernote ir ļoti ērts rīks, ja nav īpašu prasību pret piezīmju noformēšanas iespējām, bet nepieciešams veikt piezīmes un piekļūt tām no dažādām vietām un ar dažādiem rīkiem. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Bet strādāt ar Evernote "desktop" aplikāciju var arī tad, ja internets nav pieejams.

Tomēr kā web piezīmju rīks Evernote atpaliek no Google Notebook.  Te vēl mazliet jāpastrādā, lai panāktu Google. Taču ir potenciāls attīstīt mobilā telefona un "desktop" aplikācijas, tā krietni . Bet darāmā te ir daudz. Tāpēc ar nepacietību gaidu nākamo versiju.

Mazliet pavērtēju cenas. Nu bāc! Symantec man piedāvā savu garadarbu atjaunot par 60 eiro. Pie tam tā ir cena Latvijas tirgum (viņu mājaslapā). IT Shopā apgreids maksā 31,28 Ls. Intereses dzīts nolēmu palūkot, cik tad maksās ASV tirgum. Kazi, varbūt lētāk – rēķinot uz valūtas maiņas svārstībām. Apskatījos. Pagarināšanas licence40 zaļie (jeb ASV dolāri). Tas būs akurāt uz pusi mazāk kā iedāvā nabadzīgajiem bāleliņiem. Turklāt par 60 USD var dabūt licences 3 datoriem un vēl kaut kādu bonusu. Joprojām sanāks lētāk kā viena par 60 eiro. Maitas kapitālisti un ierāvēji! Viņiem nav kauna vaimanāt par lielo pirātisma līmeni, ja paši neko nejēdz no tādām lietām kā tirgus pirktspēja?

Savukārt par Kaspersky cenām, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, no mājas lapas nekādu informāciju izspiest nav iespējams. Beigās atradu norādes uz citiem veikaliem. Maksā ap 20 latiem. Šitas gan man jāpērk jauns un pagarināšanas versijas neder. Tomēr sanāk lētāk, kā kā Nortons. Un itkā labākas atsauksmes ar’ dzirdētas.

Bet vispār gribētu dzirdēt publikas viedokli – kura no programmām tīk labāk: Kaspersky vai Norton. Varbūt ir kāda jēdzīga alternatīva? Tad gribu arī iespaidus par tām (esmu dzirdējis baumu, ka mēdzot šad tad kādu vīrusu nemanīt).

Mani secinājumi paliek iepriekšējie – Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.