xlt.lv

Ar vakardienu Swedbank slēdza pieeju internetbankai izmantojot WAP. Acīm redzot tādēļ, ka banka WAP uzskata par novecojošu tehnoloģiju un, iespējams, arī ne pārāk drošu. Tā vietā tā koncentrēs savas pūles, lai padarītu ērtāku internetbankas izmantošanu mobilajos telefonas ar pilnvērtīgu pieeju internetam (t.i., ar telefonos, kuros iespējams darbināt interneta pārlūkus).

Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība - padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.

Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji - pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā - lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).

Atis e-lietas, web banka, e-lietas, tehnloģijas

Darbā izmantoju Microsoft Outlook kalendāru. Pārsvarā e-pastiem un darba sanāksmju organizēšanai, mazliet mazāk - veicamo darbu organizēšanai. Kaut arī mājās man ir uzstādīts Microsoft Outlook, to neizmantoju. Pāris dienas atpakaļ nolēmu izmēģināt Google Calendar. Atklāju, ka tas ir visai ērts rīks laika organizēšanai. Noderēs, lai organizētu manu laiku ārpus darba (šobrīd izjūtu tādu nepieciešamību). Un strādā visai stabili. Pie tam atgādinājumus var sūtīt gan uz e-pastu, gan uzstādīt iznirstošo logu (kā tas ir Outlook), gan arī nosūtīt uz mobilo telefonu. Pēdējā iespēja man patīk visvairāk, jo pēc darba ne vienmēr atrodos pie datora.

Turklāt Google kalendāru var visai veiksmīgi sinhronizēt ar Outlook, kā arī citām e-pasta programmām, piemēram, Thunderbird vai iCal. Lai sinhronizētu  Google Calendar Outlook, nepieciešams lejuplādēt un uzstādīt mazu programmiņu. Pēc tam atliek tikai norādīt loginu un paroli, kā arī iestādīt laiku, cik bieži veikt sinhronizāciju un kā veikt sinhronizāciju: savstarpēji sinhronizēt abus kalendārus vai viena kalendāra ierakstus pievienot otram. Atbalstīts tiek Outlook 2003 un 2007, kas darbojas Windows Vista vai XP vidē. Par to, kā sinhronizēt citas programmas, var izlasīt Lifehacker rakstā.

Jāpiemin, ka sasinhronizēt par tikai abu programmu primāros kalendārus. Ja ir nepieciešamība redzēt kādu papildus kalendāra ierakstu gan Google gan Outlook kalendārā, tad nāksies šo ierakstu pievienot primārajam kalendāram.

Atis e-lietas, web

Questia ir pasaules lielākā tiešaistes bibliotēka jeb e-bibliotēka. Tā vismaz apgalvo viņi paši. Questia piedāva vairāk kā 5,000 e-grāmatu bez maksas. Tiesa te ir divi āķi:

• bez maksas tiek piedāvātas tikai tās grāmatas, kurām ir beidzies autortiesību aizsardzības termiņš, un
• man ir aizdomas, ka grāmatas var lasīt tikai tiešsaistē – tās nav lejuepielādējamas, bet lai tās izdrukātu, jābūt Questia abonentam.

Taču papildus minētajām grāmatām katrus divus mēnešus Questia piedāvā 15 bezmaksas e-grāmatas par dažādām tēmām – literatūru, tiesībām, zinātni u.c. Šīs nav vecās grāmatas, bet gan nesen izdotas.

Atis e-lietas

Līdz šim visām piezīmēm izmantoju Google Notebook. Pietiekami ērts un vienkāršs tiešsaistes rīks. Lielākais pluss - pieejams visur, kur vien ir internets. Mīnusi - kā jau interneta rīks, tas ne vienmēr strādā stabili; tam nevar vienkārši pievienot bildes (tāda iespēja ir izmantojot pārlūka spraudni, taču tas negribēja sastrādāties ar pārlūku un padarīja visu to lietu vēl nestabilāku).

Tāpēc liels bija mans prieks, kad dažas dienas atpakaļ uzzināju par Evernote. Evernote ir web piezīmju rīks, kas vienlaikus piedāvā uz sava datora uzstādīt atsevišķu programmu darbam ar piezīmēm. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Un tas ir tieši tas ko es biju meklējis -  "desktop" piezīmju aplikācija (lai darbotos stabilāk un piezīmēm varētu piekļūt arī tad, ja neiet internets), kas sinhronizē piezīmes ar web serveri un ļauj tām piekļūt caur mājas lapu. Tomēr iespējas web aplikācijai un "desktop" apalikācijai mazliet atšķiras.

Piezīmes var iesūtīt arī caur e-pastu. Diemžēl tās nevar nosūtīt uz telefona numuru (kā, piemēram, uz twitter.com). Papildus uz iPhone un telefoniem ar Windows Mobile (5.x or 6.x) operētājsistēmu. Savukārt priekš Firefox ir pieejams spraudnis, kas padara ērtāku bilžu un teksta kopēšanu no mājas lapas. Rīkjoslā tiek pievienota jauna ikona:

Programmatūra un lietošana ir bezmaksas. Taču mēneša limits piezīmēm uz Evernotes servera ir 40 megabaiti. Kā saprotu, tā ir diska vieta, kuru var aizņemt. Katru mēnesi tā tiek skaitīta par jaunu un iepriekšējo mēnešu piezīmes netiek ņemtas vērā. Apjoms ir pietiekams teksta piezīmēm un pārdesmit bildēm (to daudzums atkarīgs no lieluma). Ja gribas vairāk, nāksies šķirties no 5 ASV dolāriem katru mēnesi. Tad limits tiek palielināts uz 500 megabaitiem mēnesī.

Evernote iespējas:

• pievienot piezīmēs tekstu, bildes (gan ievietot bildes, gan saiti), saites, PDF failus, kā arī audio failus;
• veidot grafiskas piezīmes "ar roku" (noder smārtfonu un grafisko planšešu lietotājiem);
• grupēt piezīmes "piezīmju grāmatās";
• sinhronizēt piezīmes ar serveri un piekļūt tām caur mājas lapu;
• piezīmēs pievienot checkbox (nezinu, kā pateikt latviski), tādā veidā veidojot padarāmo darbu sarakstus.
• pievienot birkas jeb tagus;
• padarīt piezīmes pieejamas citiem (bet bez labošanas iespējas);
• importēt un eksportēt piezīmes;
• saglabāt meklēšanas iestatījumus, kas ļauj vēlāk ātri atrast piezīmes pēc noteiktiem parametriem;
• meklēt pēc atribūtiem: datuma, piezīmes avota (piezīme izveidota aplikācijā, weblapā, telefonā), vai satur bildes utt.

Izstrādātāji apgalvo, ka programma spēj atpazīt arī tekstu bildēs. Līdz ar to šīs bildes iespējams atrast meklējot pēc atslēgvārdiem. Tāpat ir iekļauta arī primitīva attēlu apstrādes iespēja.

Piezīmju importēšana:

• no OneNote [notestēt]
• no failiem: jpg, txt, html. PDF failus var pievienot kā pielikumus. Var iestādīt direktoriju, no kurienes faili tiek importēti automātiski.

Piezīmju eksports uz TXT, HTML un MHT formātiem. Bildes var saglabāt PNG formātā.

Trūkumi, kas iekrita acīs:

• par maz iespēju (lai arī pamatfunkcionalitāte ir nodrošināta), piemēram "desktop" aplikācijā attēlu apstrādes iespējas varēja būt ar vairāk iespējām;
• piezīmjgrāmatām nevar taisīt apakšsadaļas (kā tas ir Google Bookmarks);
• "desktop" aplikācijā nevar staipīt tekstu no vienas vietas uz otru (šī nu ir standartlieta, kurai būtu jābūt) un nevar ielikt atdalošo svītru (kas ir web aplikācijā);
• bija vēl šis tas, bet piemirsu - laikam ar nebija tik svarīgi.

Kopumā jāsaka, ka Evernote ir ļoti ērts rīks, ja nav īpašu prasību pret piezīmju noformēšanas iespējām, bet nepieciešams veikt piezīmes un piekļūt tām no dažādām vietām un ar dažādiem rīkiem. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Bet strādāt ar Evernote "desktop" aplikāciju var arī tad, ja internets nav pieejams.

Tomēr kā web piezīmju rīks Evernote atpaliek no Google Notebook.  Te vēl mazliet jāpastrādā, lai panāktu Google. Taču ir potenciāls attīstīt mobilā telefona un "desktop" aplikācijas, tā krietni . Bet darāmā te ir daudz. Tāpēc ar nepacietību gaidu nākamo versiju.

Atis e-lietas, veicot lietas, web internets, programma, web, web birojs

Uznāca doma patestēt Windows Live Writer blogošanai. Citiem patīkot. Palietošu un tad jau uzrakstīšu arī savas domas.

Atis e-lietas, es

Kopā ar laptopu saņēmu arī Norton Internet Security izmēģinājuma versiju uz 3 mēnešiem. Dāvātam zirgam zobus neskatās - ņēmu un lietoju nost. nav jau ne vainas. It kā nekādas problēmas nav novērotas. Taču pēc dažām dienām haļava sola beigties. Un tagad esmu izvēles priekšā: pirkt pagarinājumu vai pirkt kādu citu antivīrusu. Ir doma par Kaspersky 7.0. Piratēt nav īsti alternatīva, jo gribu savu laptopu tīru.

Mazliet pavērtēju cenas. Nu bāc! Symantec man piedāvā savu garadarbu atjaunot par 60 eiro. Pie tam tā ir cena Latvijas tirgum (viņu mājaslapā). IT Shopā apgreids maksā 31,28 Ls. Intereses dzīts nolēmu palūkot, cik tad maksās ASV tirgum. Kazi, varbūt lētāk - rēķinot uz valūtas maiņas svārstībām. Apskatījos. Pagarināšanas licence40 zaļie (jeb ASV dolāri). Tas būs akurāt uz pusi mazāk kā iedāvā nabadzīgajiem bāleliņiem. Turklāt par 60 USD var dabūt licences 3 datoriem un vēl kaut kādu bonusu. Joprojām sanāks lētāk kā viena par 60 eiro. Maitas kapitālisti un ierāvēji! Viņiem nav kauna vaimanāt par lielo pirātisma līmeni, ja paši neko nejēdz no tādām lietām kā tirgus pirktspēja?

Savukārt par Kaspersky cenām, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, no mājas lapas nekādu informāciju izspiest nav iespējams. Beigās atradu norādes uz citiem veikaliem. Maksā ap 20 latiem. Šitas gan man jāpērk jauns un pagarināšanas versijas neder. Tomēr sanāk lētāk, kā kā Nortons. Un itkā labākas atsauksmes ar’ dzirdētas.

Bet vispār gribētu dzirdēt publikas viedokli - kura no programmām tīk labāk: Kaspersky vai Norton. Varbūt ir kāda jēdzīga alternatīva? Tad gribu arī iespaidus par tām (esmu dzirdējis baumu, ka mēdzot šad tad kādu vīrusu nemanīt).

Atis e-lietas, es

RWW turpina pētīt web biroja programmatūru salīdzinot dažādu programmu iespējas, plusus un mīnusus. Ja vienā no iepriekšējiem rakstiem tika norādīts, ka Google ir nopietns drauds Microsoft, tad šoreiz tiek norādīts uz nopietniem Google Docs trīkumiem, lai uzskatītu to par pilnvērtīgu biroja programmu.

Mani secinājumi paliek iepriekšējie - Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.

Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, internets, programma, web, web birojs

Juris Kaža šodien raksta, ka Lattelecom Technologies ir ieviesuši mobilo e-parakstu. E-paraksta sertifikāti tiks ievietoti mobilā telefona SIM kartē. Cik sapratu, tad reāli šis risinājums vairāk attiecas uz autentifikācijas jautājumiem - ar to varēs autentificēties e-pakalpojumu izmantošanai, internetbankās. Maksa varētu būt apmēram 5 lati. Vajadzētu darboties praktiski visos telefonos.

Atis e-lietas

Jau rakstīju, ka palaists pirmais starpiestāžu elektroniskais pakalpojums - „Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. E-pakalpojums nodrošina iespēju operatīvi pārbaudīt visjaunāko informāciju par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu konkrētā īpašumā. Iedzīvotāji var iegūt ziņas par visiem saviem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti uz attiecīgās personas vārda.

Par godu tam šodien pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kas ir šī e-pakalpojuma izstrādātājs (sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts zemes dienestu), savās telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 33 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu. Sikāka informācija droši vien būs atrodama Sekretariāta mājas lapā.

Atis e-lietas e-lietas, e-paraksts, internets

Pavisam nesen kā tautās palaists pirmais e-pakalpojums „Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. E-pakalpojums ir pieejams caur portālu latvija.lv unļauj ikvienam īpašniekam tiešsaistē reālā laikā uzzināt par visām personām, kas reģistrējušas savu dzīvesvietu tā nekustamajā īpašumā. Lai izmantotu šo e-pakalpojumu ir nepieciešami VAS “Latvijas Pasts” izsniegtie elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi, kuri tiek izmantoti, lai autentificētos šim e-pakalpojumam. Domāju, ka ar laiku varēs autentificēties arī ar citiem līdzekļiem.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts e-pakalpojumu ir izveidojis sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts Zemes dienestu un Tiesu administrāciju. Tas tiešsaistē nodrošina aktuālo datu saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra, Kadastra reģistra, Zemesgrāmatas un Valsts adrešu reģistra.

Atis e-lietas