Avots: http://www.go-globe.com/

Kā pieteikties:

1. Atver īpašo piedāvājumu.
2. Ievadi kodu: AUG295
3. Reģistrācijas procesa laikā laukā "Friend or website who referred you" ievadi “libertyvoice”.

Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē.

Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai.  Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.

Otrs trūkums – tā kā Concrete5 tikai nesen iegājusi atvērtā koda pasaulē, tad nopietna atbalsta komūna (kā WordPress, Joomla vai Drupal) nav vēl izveidojusies. Līdz ar to pagaidām ir maz spraudņu un dizaina šablonu. Tāpēc daudz ko var vajadzēt taisīt pašam.

Plusi:

• labi pielāgojama – galvenais trumpis. Katra lapa var būt ar pilnīgi saturisko bloku izvietojumu (pieļauju, ka arī visu dizainu, ja labi pacenšas).
• viegli saprotama un pārvaldāma. Lapas izkārtojuma veidošana notiek vizuāli. Dabūt gatavu mājas lapu var dažās minūtēs.
• pieejami jau gatavi “bloki” – slaidšovs, viesu grāmata, aptaujas utt., kas ļoti vienkārši integrējami mājas lapas dizainā.
• gatava lietošanai – papildus nav nekas jāinstalē – uzliec c5 un taisi lapu augšā. Arī paša Concrete5 instalēšana ir ātra un vienkārša.
• jau iekļauts lapas apmeklējuma statistikas mērītājs.

Mīnusi:

• instalācija aizņem 12 megabaiti – tas būs krietni vairāk kā WordPress (apmēram 3 Mb).
• katrai instalācijai nepieciešama sava datubāze (pieprasa, lai tiktu instalēts tukšā datu bāzē – nemīl, ja datu bāzē jau kaut kas ir).
• lapas saitēs latviešu burtus aizstāj ar apakšsvītru (underscore), nevis ar atbilstošu latīņu burtu (kā, piemēram, to dara WordPress). Arī kā vārdu atdalītājs kalpo apakšvītra nevis domuzīme. Visu gan var labot ar roku (vai mazliet paķmerēoties kodā nomainīt apakšvītru pret domuzīmi).
• atbalsta kopiena nav tik liela, kā citām CMS – WordPress, Drupal vai Joomla!.
• man īsti nevedas ar meklētāja integrāciju lapā – tam būs jāvelta pamatīgā izpēte. Vienkāršais risinājums – meklēšanai veltīt atsevišķu lapu vai iestrādāt lapas dizainā. Vai arī – meklēšanas funkciju uzticēt Google. Pie viena tas arī atrisinātu otru problēmu – nepieciešamību regulāri un pašrocīgi palaist lapu indeksētāju (citādi tās neparādīsies meklēšanas rezultātos).

Katrs pats var izmēģināt, kā sistēma darbojas: http://getconcrete5.com/demo.

Savukārt lapas, kas izmanto Concrete5 var apskatīt te: http://c5mix.com/showcase/25-concrete5-powered-sites.

Uz web balstītu risinājumu darbu kārtošanai sarakstos ir ļoti daudz. Es apskatīšu dažus, kas man likās noderīgākie vai interesantākie.

Remember the milk

http://www.rememberthemilk.com

Nezinu, kā Latvijā, bet ārvalstīs ļoti populārs serviss. Ļoti vienkārša atgādinājumu sistēma atgādinājumiem par veicamajiem darbiem. Veicamajiem darbiem var norādīt izpildes laiku, pievienot tagus un piezīmes (turklāt vienam atgādinājumam pat vairākas).

Pamatā tas ir web serviss, bet pieejami arī uz datora instalējami papildinājumi Windows un Mac sistēmām, kas padara atgādinājumu / uzdevumu pievienošanu ērtāku:

http://www.pijnappel.de/blog/PermaLink,guid,8252f941-2e8b-4a3b-8a43-7a26d3468460.aspx – desktop tool for windows

http://groups.google.com/group/rememberthemilk-api/files – desktop tool for mac

Izmēģināju Windows paplašinājumu darbam no datora. Tā ir maza programmiņa, kas klusi sēž TaskBin un ir ātri izsaucama, lai varētu ērti pievienot jaunu uzdevumu. Nekas vairāk. Lai redzētu uzdevumus nāksies vien iet uz pašu mājas lapu.

Daudzi it kā ir iecienījuši šo servisu. Tas noder, ja nepieciešamas vienkāršs atgādinājumu rīks. Tomēr tas nav priekš manis. Atgādinājumiem es izmantoju Microsoft Outlook vai Google kalendāru. Pie tam abi minētie labi sadzīvo savā starpā, turklāt pēdējais sūta atgādinājumus arī uz mobilo telefonu. Tāpēc man nav vajadzīgs atsevišķs serviss.

NowDoThis

http://nowdothis.com/

No pārējiem apskatītajiem NowDoThis atšķiras ar savu ideju – tas neparāda visu uzdevumu sarakstu  uzreiz, bet tikai vienu uzdevumu. Kad tas izpildīts, tiek parādīts nākamais uzdevums. Šāda pieeja varētu palīdzēt tiem, kas šaudās no viena uzdevuma pie nākamā un nevar izlemt, ar ko sākt. Nekādas citas papildus iespējas – piemēram, piezīmju vai uzdevuma termiņa pievienošana – šim rīkam nav. Tikai uzdevums un poga “padarīts”.

TreeDoList

http://treedolist.com/

Vienkāršs un ērts rīks darbu kārtošanai herarhiski vairākos līmeņos. Katram saraksta punktam var pievienot piezīmi, saiti, RSS barotni un uzdevuma termiņu. Sarakstu var kārtot vienkārši ar peli pārvelkot uzdevumu vajadzīgajā ietā. Ielogoties var izmantojot OpenID. Tāpēc pluss, ka nav jāatceras vēl viens lietotājvārds un parole.

Springpad

http://www.springpadit.com

Šis ir rīks ar ļoti plašām iespējām, lai veidotu daudz un dažādus sarakstus. Tajā ir kalendārs, kontaktu grāmata un iespēja atlasīt veicamos darbus pēc dažādām pazīmēm. Uzdevumiem var pievienot birkas (tagus), piezīmes un failus. Pluss ir arī tas, ka uzdevumus var sinhronizēt ar Google Calendar, kā arī veidot kolektīvus uzdevumu sarakstus. Patiesībā SpringPad ir kas vairāk par uzdevumu sarakstu rīku un var jau pretendēt uz projektu vadības rīka statusu.

GMail tasks

http://mail.google.com/tasks/ig

Ne īpaši reklamēts, bet sen gaidīts Google web biroja risinājums. Vienkāršs, kompakts un bez visādiem “pribambasiem”. Ļoti ērts lietošanā. Saraksts kārtojams vairākos līmeņos un kārtošanu var veikt vienkārši ar peli pārbīdot saraksta punktus vajadzīgajās vietās. Katram uzdevumam var pievienot piezīmi un termiņu. Uzdevuma izpildi atzīmē, ieliekot ķeksi pie uzdevuma.

Patiesībā var veidot vairākus sarakstus, piemēram, vienu ar darbam, bet otru – personīgām vajadzībām, vai arī dalīt pa dažādiem projektiem. Pārslēgšanās starp sarakstiem arī ir ļoti ērta. Taču pati noderīgākā lieta – GMail tasks ir ļoti parocīgs atvēršanai interneta pārlūka sānu logdaļā (sidebar). Tad tas vienmēr būs acu priekšā.

Lai sarakstu dabūtu pārlūka sānu logdaļā, GMail tasks vispirms ir jāpievieno pārlūka saitēm (bookmarks) un tad saites uzstādījumos (properties) jāieliek ķeksis pie “Load this bookmark in sidebar”. Tas arī viss.

Savas vienkāršības un lietošanas ērtuma dēļ pagaidām GMail tasks ir manis iecienītākais uzdevumu sarakstu rīks. Tam gan ir arī daži trūkumi – piemēram, nevar apslēpt apakšuzdevumus un, līdz ar to, ja saraksts kļūst apjomīgāks, tas paliek grūti pārskatāms. Taču īsiem ad hoc uzdevumu sarakstiem GMail tasks ir neaizstājams.

Todoist

http://todoist.com

Līdz ar Gmail tasks šis ir mans iemīļotākais rīks no visa minētā klāsta. Tāpat kā Gmail tasks, tas ir vienkāršs, taču ar plašākām iespējām. Ar Todoist var veidot daudzus vairāku līmeņu (hierarhiskus) uzdevumu sarakstus ar vairākos līmeņos izkārtotiem uzdevumiem. Katram uzdevumam var pievienot izpildes datumu, piezīmi, birkas, priortāti un uzlikt atgādinājumu. Uzdevumus var ērti atlasīt pēc dažādām pazīmēm – piemēram, izpildes datuma vai birkas. Apakšuzdevumus var apslēpt, lai netraucē, ja to ir daudz. Vispār, izvēlētais uzdevumu un to sarakstu organizācijas princips mani ļoti apmierina. Tāpēc šo rīku es izmantoju ikdienā savu uzdevumu organizācijai.

Citi apskates vērti risinājumi

• http://www.toodledo.com/
• http://www.tadalist.com/
• http://www.checkser.com/
• http://30boxes.com/
• http://www.taskbin.com/
• http://www.wipeelist.com/
• http://www.task2gather.com/tms.html
• http://monkeyon.com/

Tad nu tiem, kam uz zīmēšanu ir mazāk talanta, bet darboties griba liela, noderēs lapa http://stripgenerator.com. Ar to var ātri un veikli sabīdīt savu komiksu – ja vien ir idejas saturam. Lapā ir gatavi tēli un objekti, kurus  var visādi izvietot, staipīt, palielināt, samazināt utt. Pie tam, lai izveidotu komiksu, nemaz nav jāreģitrējas. Vienīgais trūkums – tēlu un objektu skaits nav īpaši liels, bet savus obektus veidot nevar (vismaz nereģistrētie lietotāji). Reģistrētajiem lietotājiem tiek solīts plašāks tēlu un objektu klāsts, ka arī papildus iespējas.

Ar Printable checklist palīdzību var ļoti ātri un ērti sagatavot izdrukājamus uzdevumu sarakstus. Tieši mājas lapā sastādam savu sarakstu, izdrukājam un saraksts gatavs. Var likt mapē vai sraust pie sienas. Vengais, ko varētu vēl vēlēties – iespēju mainīt fontu lielumu, kā arī veidot hierarhiskus sarakstus.

Savukārt otrs gļuks piemeties WordPressam – nevaru augšuplādēt bildes. Logs atveras, bet augšupielādes forma fiksi tiek paslēpta zem pogas uz kuras varu klikšķināt cik gribu – viņš vienkārši never vaļā to formu ne lūdzams.

Pieļauju, ka tas ir kaut kāds Firefox gļuks, jo uz citiem kompjiem viss strādā. Varbūt kāds niecīgs ķeksītis kaut kur jāieliek vai jāizņem. Tik nevaru atrast – kur.

Ja nu kādam ir risinājumi manas dzīves lielajām problēmām – laipni lūgti neturēt sveci zem pūra, bet padalīties ar risinājumu.

1. Dive into Python
2. An Introduction to Tkinter
3. How to think like a Computer Scientist
4. The Standard Python Library
5. Invent Your Own Computer Games with Python
6. The Django Book
7. The Pylons Book
8. Data Structures and Algorithms with Object-Oriented Design Patterns in Python
9. Building Skills in Python
10. Building Skills in OO Design

Kā izrādījās, pieejamo tīklu nav īpaši daudz, bet šis tas tomēr ir pieejams. Pirmais pieejamais LMT ēkas tuvumā bija Lattelekom tīkls. Lai sērfotu netā tas prasīja ievadīt lietotājvārdu un paroli (kuru man, protams, nebija). E-pastu gan izdevās saņemt un nosūtīt bez jebkādas autentificēšanās.

Lielākā problēma braucot ir WiFi tīklu nelielie radiusi. Līdz ar to pieejamie tīkli nepārtraukti mainās, bet pieslēgšanās šiem tīkliem prasa zināmu laiku. Tāpēc pilnvērtīgi sērfot internetā brauciena laikā nav iespējams, lai arī atvērtie tīkli ir pieejami lielāko daļu ceļa. Taču e-pastu sūtīšanai un ziņu lasīšanai Grīderī tā štelle ir apmierinoša.

Arī tiekot galā Mežciemā patestēju WiFi pieejamību. Atvērti kā pieejami uzrādījās vairāki tīkli, bet pieslēgties izdevās tikai vienam. Un arī tas pēc kādas pusstundas pazuda. Taču vēlāk izdevās pieslēgties citam tīklam, kurā tad arī visu vakaru nosēdēju (ar mainīgu interneta ātrumu, bet kopumā bija tīri apmierinošs).

Tā nu es secinu, ka haļavnie tīkli ir pieiekami daudz. Vienīgi uz viņiem nevar paļauties – te viņi ir un te viņu vairs nav. Tāpēc pastāvīgai lietošanai labāk ir ievilkt savu tīklu. Taču lielākā problēma ar atvērto WiFi tīklu izmantošanu varētu būt pārsūtāmās informācijas drošums. Savai internetbankai es caur tādu neslēgtos klāt. Kaut gan var jau būt, ka nekādas drošības problēmas te nepastāv – es neesmu nekāds drošības speciālists.

No vikipēdijas:

Vardraivings (wardriving) – WiFi tīklu meklēšana pārvietojoties ar transportlīdzekli un izmantojot portatīvo datoru vai plaukstdatoru.

Pigībekings – (piggybacking) – sveša WiFi tīkla izmantošana bez tiešas atļaujas.

Kas attiecas uz šādu pasākumu legalitāti, tad dažādās valstīs ir dažāda prakse. Piemēram, daudzos ASV štatos, to uzskata par “neatļautu (neautorizētu) pieslēgšanos datortīklam”. Taču es šādu kvalifikāciju uzskatu par nepamatotu, jo atvērtiem tīkliem autorizācija netiek prasīta vispār – tātad autorizēts ir ikviens, kas vēlas šo tīklu izmantot.

Latvijā pagaidām nekādas tiesu prakses šajā jautājumā nav (vismaz es neesmu dzirdējis un Krimināllikumā sods par šādu darbību nav paredzēts). Pareizāk sakot, ņemot vērā, ka pieslēgšanās svešam atvērtam tīklam nav aizliegta, tad pieslēgšanās atvērtam tīklam nav uzskatāma par sodāmu rīcību. Ja kāds nevēlas, lai viņa tīklu izmanto citi, pastāv iespēja uzlikt tīklam paroli, tā skaidri norādot, ka tīkls ir slēgts. Uzskatīt pieslēgšanos atvērtam tīklam par ļaunprātību ir nepamatoti, jo daudzi ar nolūku atstāj tīklu atvērtu, lai to varētu izmantot citi (piemēram, kafejnīcas).