Internets 60 sekundēs
uzdūros interesantai infografikia par to, kas notiek internetā 60 sekundēs (uzklikšķinot uz attēla, tas atvērsies lielākā izmērā).
Avots: http://www.go-globe.com/
uzdūros interesantai infografikia par to, kas notiek internetā 60 sekundēs (uzklikšķinot uz attēla, tas atvērsies lielākā izmērā).
Avots: http://www.go-globe.com/
Es te nesen biju iemetis saiti uz diagrammu par to, vai un kādos gadījumos ir vērts strādāt par velti. Te būs vēl viena diagramma par to kā pelnīt naudu internetā. Vēlu veiksmi naudas pelnīšanā!
Ja nu kādam pēkšņi ir savajadzējies lētu, bet labu (pats izmantoju un neko sliktu nevau teikt) web hostingu viņpus okeāna, tad reku ir viens piedāvājums no iPower: hostngs par $2.95/mēnesī. Piedāvājums spēkā līdz 24. augustam!
Kā pieteikties:

Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē.
Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai. Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.
Visizplatītākais rīks padarāmo lietu sarakstu veidošanai, manuprāt, joprojām ir papīrs un pildspalva. Arī es tos bieži izmantoju, piemēram, lai sastādītu pirkumu sarakstu. Taču ļoti ērti uzdevumu sarakstus ir veidot internetā – šāds saraksts vienmēr būs pieejams no jebkuras vietas un jebkura datora (protams, ja vien ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu). Tā savam sarakstam ātri var piekļūt gan no darba, gan mājām.
Uz web balstītu risinājumu darbu kārtošanai sarakstos ir ļoti daudz. Es apskatīšu dažus, kas man likās noderīgākie vai interesantākie.
http://www.rememberthemilk.com
Nezinu, kā Latvijā, bet ārvalstīs ļoti populārs serviss. Ļoti vienkārša atgādinājumu sistēma atgādinājumiem par veicamajiem darbiem. Veicamajiem darbiem var norādīt izpildes laiku, pievienot tagus un piezīmes (turklāt vienam atgādinājumam pat vairākas).
Pēdējā laikā ļoti populāri ir kļuvis zīmēt komiksus. Tos zīmē visi – gan tie, kas māk, gan tie, kas nemāk. Ka tik ir kripata iedvesmas un uz priekšu.
Tad nu tiem, kam uz zīmēšanu ir mazāk talanta, bet darboties griba liela, noderēs lapa http://stripgenerator.com. Ar to var ātri un veikli sabīdīt savu komiksu – ja vien ir idejas saturam. Lapā ir gatavi tēli un objekti, kurus var visādi izvietot, staipīt, palielināt, samazināt utt. Pie tam, lai izveidotu komiksu, nemaz nav jāreģitrējas. Vienīgais trūkums – tēlu un objektu skaits nav īpaši liels, bet savus obektus veidot nevar (vismaz nereģistrētie lietotāji). Reģistrētajiem lietotājiem tiek solīts plašāks tēlu un objektu klāsts, ka arī papildus iespējas.
Labākais veids, kā kaut ko atcerēties, ir – pierakstīt. Lai atcerētos uzdevumus un padarāmos darbus, cilvēki mēdz veidot veicamo uzdevumu sarakstus (angliski ir termins checklist; diemžēl kā smuki latviski to nosaukt nevarēju izdomāt).
Ar Printable checklist palīdzību var ļoti ātri un ērti sagatavot izdrukājamus uzdevumu sarakstus. Tieši mājas lapā sastādam savu sarakstu, izdrukājam un saraksts gatavs. Var likt mapē vai sraust pie sienas. Vengais, ko varētu vēl vēlēties – iespēju mainīt fontu lielumu, kā arī veidot hierarhiskus sarakstus.

Ierakstu tapšanai parasti izmantoju Windows Live Writer. Man tā ērtāk. Taču pēdējā laikā kaut kas sācis gļukot – publicējot ierakstus tiek nozaudētas zīme “<" un ">“. Līdz ar to viss teksts pārvēršas par nesakarīgu “čupu”. Visticamāk, ka problēma ir kaut kur uz servera. Tik nevaru iebraukt, kas varētu būt pie vainas un kā to atrisināt.
Savukārt otrs gļuks piemeties WordPressam – nevaru augšuplādēt bildes. Logs atveras, bet augšupielādes forma fiksi tiek paslēpta zem pogas uz kuras varu klikšķināt cik gribu – viņš vienkārši never vaļā to formu ne lūdzams.

Pieļauju, ka tas ir kaut kāds Firefox gļuks, jo uz citiem kompjiem viss strādā. Varbūt kāds niecīgs ķeksītis kaut kur jāieliek vai jāizņem. Tik nevaru atrast – kur.
Ja nu kādam ir risinājumi manas dzīves lielajām problēmām – laipni lūgti neturēt sveci zem pūra, bet padalīties ar risinājumu.
Tiem, kam uznākusi kāre apgūt Python un Django, noteikti noderēs šīs bezmaksas e-grāmatas:
Vakar braucot autiņā no LMT centrālās ēkas uz Mežciemu aiz gara laika nolēmu patestēt pieejamos (atvērtos) WiFi tīklus. Nekādu īpašo aprīkojumu šim nolūkam neizmantoju – vien savu portatīvo ar defaulto WiFi programmatūru. Nekādu nelāgu nodomu man ar nebija – tikai slimīga ziņkāre.
Kā izrādījās, pieejamo tīklu nav īpaši daudz, bet šis tas tomēr ir pieejams. Pirmais pieejamais LMT ēkas tuvumā bija Lattelekom tīkls. Lai sērfotu netā tas prasīja ievadīt lietotājvārdu un paroli (kuru man, protams, nebija). E-pastu gan izdevās saņemt un nosūtīt bez jebkādas autentificēšanās.
Lielākā problēma braucot ir WiFi tīklu nelielie radiusi. Līdz ar to pieejamie tīkli nepārtraukti mainās, bet pieslēgšanās šiem tīkliem prasa zināmu laiku. Tāpēc pilnvērtīgi sērfot internetā brauciena laikā nav iespējams, lai arī atvērtie tīkli ir pieejami lielāko daļu ceļa. Taču e-pastu sūtīšanai un ziņu lasīšanai Grīderī tā štelle ir apmierinoša.
Arī tiekot galā Mežciemā patestēju WiFi pieejamību. Atvērti kā pieejami uzrādījās vairāki tīkli, bet pieslēgties izdevās tikai vienam. Un arī tas pēc kādas pusstundas pazuda. Taču vēlāk izdevās pieslēgties citam tīklam, kurā tad arī visu vakaru nosēdēju (ar mainīgu interneta ātrumu, bet kopumā bija tīri apmierinošs).
Tā nu es secinu, ka haļavnie tīkli ir pieiekami daudz. Vienīgi uz viņiem nevar paļauties – te viņi ir un te viņu vairs nav. Tāpēc pastāvīgai lietošanai labāk ir ievilkt savu tīklu. Taču lielākā problēma ar atvērto WiFi tīklu izmantošanu varētu būt pārsūtāmās informācijas drošums. Savai internetbankai es caur tādu neslēgtos klāt. Kaut gan var jau būt, ka nekādas drošības problēmas te nepastāv – es neesmu nekāds drošības speciālists.
No vikipēdijas:
Vardraivings (wardriving) – WiFi tīklu meklēšana pārvietojoties ar transportlīdzekli un izmantojot portatīvo datoru vai plaukstdatoru.
Pigībekings – (piggybacking) – sveša WiFi tīkla izmantošana bez tiešas atļaujas.
Kas attiecas uz šādu pasākumu legalitāti, tad dažādās valstīs ir dažāda prakse. Piemēram, daudzos ASV štatos, to uzskata par “neatļautu (neautorizētu) pieslēgšanos datortīklam”. Taču es šādu kvalifikāciju uzskatu par nepamatotu, jo atvērtiem tīkliem autorizācija netiek prasīta vispār – tātad autorizēts ir ikviens, kas vēlas šo tīklu izmantot.
Latvijā pagaidām nekādas tiesu prakses šajā jautājumā nav (vismaz es neesmu dzirdējis un Krimināllikumā sods par šādu darbību nav paredzēts). Pareizāk sakot, ņemot vērā, ka pieslēgšanās svešam atvērtam tīklam nav aizliegta, tad pieslēgšanās atvērtam tīklam nav uzskatāma par sodāmu rīcību. Ja kāds nevēlas, lai viņa tīklu izmanto citi, pastāv iespēja uzlikt tīklam paroli, tā skaidri norādot, ka tīkls ir slēgts. Uzskatīt pieslēgšanos atvērtam tīklam par ļaunprātību ir nepamatoti, jo daudzi ar nolūku atstāj tīklu atvērtu, lai to varētu izmantot citi (piemēram, kafejnīcas).
Recent Comments