Rīgā ir vairākas vietas, no kurām pilsētu var apskatīt no augšas:
- Viesnīca “Reval Hotel Latvija” (braucot ar liftu līdz augšējam stāvam),
- Pēterbaznīca
- Zinātņu akadēmija
- Galerijas Rīga terase
Droši vien, ka vēl ir citas plašai sabiedrībai pieejamas vietas (droši iesakiet komentāros). No nosauktajām “Latvija” droši vien ir vispopulārākā vieta, jo ir bezmaksas, turklāt pieejama cauru diennakti. Galerijas Rīga terase arī ir bezmaksas, tomēr tā nav tik augsta kā pārējās vietas, taču uz tās ir bārs, kurā var baudīt jauko skatu uz centra jumtiem. Savukārt par Pēterbaznīcas un Zinātņu akadēmijas skatu laukumu apmeklējumu ir jāmaksā – Pēterbaznīcā tie, šķiet, bija 3 lati, Akadēmijā – 2.
Pēterbaznīcas tornī biju pirms gadiem diviem, Zinātņu akadēmijā – pirms mēneša. Protams, no abām vietām ir bildes, ar kurām gribu padalīties: http://www.xltphoto.net/gallery/places/riga-from-above/
Atis foto, vietas un ceļojumi foto, vietas
Pagājušajās brīvdienās tika pabūts liepājā. Ne uz Summer Sound festivālu, bet tāpat vien, atpūsties un izklaidēties. Tā kā brīvdienām plānu nebija, tad piedāvājumam doties uz Liepāju piekritu nedomājot. Liepāja man patīk arī bez festivāliem un masu pasākumiem (kaut gan pieļauju iespēju doties uz Fonteina festivālu nākamnedēļ).
Turpceļš bija ātrs un galā tikām ātrāk kā plānojām pat par spīti ceļa remontam. Ar 43. autobusu aizbraucām līdz pagriezienam un Liepāju un lieta darīta – nepagāja ne minūte, kad jau ripinājām vēju pilsētas virzienā.
Lielāko daļu laika pavadījām Fonteinā un Pablo, kur veiksmīgi notriecām par autobusu ietaupīto naudu. Mazliet pabildējām pilsētu (kas arī bija viens no brauciena mērķiem). Festivāls gan mazliet traucēja, jo pilsētā bija krietni vairāk cilvēku kā parasti un par palikšanu kādā viesnīcā vispār nebija ko domāt. Arī draugi, pie kuriem sākumā bijām domājuši palikt vai nu tusēja festivālā vai arī bija pametuši Liepāju. Labi, ka biju paņēmis līdzi telti, tāpēc palikām nomaļākā vietā netālu no Dienvidu fortiem. Nebija nemaz tik slikti.
Atceļā gan mazliet nepaveicās. Diemžēl noignorējām padomu braukt ar autobusu uz Grobiņu un sākt stopēt no turienes. Kā vēlāk izrādījās, no pilsētas izkļūt nav tik vienkārši – visur ir ceļa remonti vai barjeras gar brauktuvi un, lai nokļūtu līdz vietai, no kuras var sākt stopēt, ir jāiet garš gabals. Pēc tam gan viss aizgāja raiti.
Bildes no Liepājas te: http://xltphoto.net/gallery/travel/liepaja/
Šeit ir kaut kas no Liepājas Karostas apmeklējuma kaut ziemā kādu laiku atpakaļ: http://xltphoto.net/gallery/travel/karosta/
Atis foto, vietas un ceļojumi ceļojums, foto, vietas
Atceļā no Madonas hipijfesta izlēmām izmest nelielu loku pa Vidzemi un apskatīt Gaiziņu, kurā nebiju bijis kopš pamatskolas laikiem. Nez kādēļ bērnības atmiņās tas kalns man šķiet krietni iespaidīgāks. Un joprojām Gaiziņa virsotnē slejas pussabrukušais skatu tornis, kurā mums, protams, bija jāuzlien.
Bildes no Gaiziņkalna te: http://xltphoto.net/gallery/travel/gaizins/
Atis foto, vietas un ceļojumi ceļojums, foto, vietas
Vakar nekāda lielā svētku svinēšana nesanāca, tik vien kā bišķi pasvinēju pie vecākiem vakarpusē. Pa dienu nopietni atklāju velosezonu – ar izbraucienu līdz Juglai, tad Mežaparkam (kur gan nekādos pasākumos neiesaistījos, jo sabiedēja ļaužu masas) un atpakaļ līdz AB dambim.
Toties šodien sagadījās būt Ropažos, kur bija sarīkots Lielās dienas tuss, kā jau kārtīgā pagastā pienākas – ar andeli, tautas dejām un dīvainām izdarībām (kas svētkos pienākoties). Diemžēl uz ripas spēli nepaspēju, kaut arī tā bija lieta, ko gribēju redzēt visvairāk.
Kaut arī Ropažiem ir nācies braukt cauri ne reizi vien, pašu ciemu tā arī iepriekš nekad nebiju apskatījis. Tad nu izmantoju izdevību un vērsu lietas par labu. Nekā daudz jau tur nav – pagastmāja, baznīca, mācītājmāja (kura, izskatās, ir savulaik labākajās padomju tradīcijās pārvērsta daudzdzīvokļu mājā un šobrīd izskatās visai nožēlojami) un pilsdrupas (no kurām saglabājušies vien divi mūra fragmenti).
Pagastmāja
Read more…
Atis foto, vietas un ceļojumi ceļojumi, es, foto, vietas
Nez kā radās neracionāla doma šorīt braukt uz jūru paslēpot. Pie tam – no agra rīta, uz saullēkta laiku. Par laimi saule lec tikai īsi pirms astoņiem, kas ir tāds pieveicams laiks. Nekāda lielā slēpošana nesanāca – visa jūras mala ir apledojusi, bet sniegs sadzīts kupenās. Aizšļūkājām līdz Daugavgrīvas bākai un atpakaļ. Tā kā biju paķēris līdzi arī fotoaparātu, tad dažās bildes (kā vienmēr viena te, bet pārējās – galerijā).
Atis foto, vietas un ceļojumi es, foto, vietas
18. novembrī saņēmu patriotisku piedāvājumu – iepazīt savas dzimtās zemes āres. Konkrētāk – atrast Garkalnē esošo Peldezeru, par kuru pasākumua organizētāja – iedzimta garkalniete - gan zināja, ka tāds esot, bet nekad nebija pie tā bijusi.
Lai arī laiks iepriekšējā vakarā bija izcili draņķīgs, svētku rīts izskatījās tīri ciešams pārgājienam, lai arī ne ideāls. Vēlāk gan sāka smidzināt, bet par laiki lietū nepārgāja.
Tikšanās vieta – Ropažu dzelzceļa stacija mani pamatīgi samulsināja. Nez, cik lielam Susaņina mīlētājam jābūt, lai Garkalnes staciju nosaukt pārdesmit kilometrus attālas vietas vārdā?
Izmetuši loku pa ciemu, devāmies meklēt ezeru. Diemžēl, atradām bez īpašas piepūles. Izrādījās, ka viss triks ir tā vienkārši paņemt un aiziet. Pie tam pa visai taisnu meža taku. Tā kā uzdevums bija stipri par vieglu un paveikts ātri, devāmies meklēt otru netāli esošo ezeru – Melnezeru. Tak arī šo ezeru atrast nesagādāja nekādas grūtības – turpat blakus vien bija. Tā nu beigās nekāds pētnieciski izzinošais pasākums nesanāca. Toties pastaiga bija laba.
Atis vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Dažas fotogrāfijas no vairāk kā gadu atpakaļ veiktā brauciena uz Skulti – to, kas atrodas blakus lidostai “Rīga”: http://www.xltphoto.net/gallery/places/skulte/
Pašas lidostas bildēs nav, bet viena lidmašīna tomēr ir. Interesanta vietiņa tepat pie Rīgas. Gribēju vasarā atbraukt ar velo, bet noslinkoju.
Atis foto, vietas un ceļojumi foto, vietas
Mazliet vairāk kā pirms gada – pagājušā gada septembrī – izmantoju Eurolines Lux Express piedāvājumu un kopā ar draugiem devos uz Tallinu. Pēdēja laikā būt Tallinā sanāk vismaz reizi gadā, tomēr šī pilsēta man ļoti patīk un grēks bija nebraukt – biļete vienā virzienā maksāja tikai 2 Ls! Turklāt braukt ar Eurolines Lux Express autobusu vien ir ko vērts – ērti sēdekļi, vairāk vietas, bezmaksas tēja, kafija un kakao, avīzes, kā arī WiFi internets (un arī elektrības kontaktligzda, lai pieslēgtu datoru). Tiesa, internets nebija diezko ātrs (rādīja 11 Mbs) un brīžiem pazuda, tač vismaz kaut kas.
Arī laiks pagadījās ļoti jauks – silts un saulains. Tāpēc izbaudījām jauku nedēļas nogali. Mazliet pakešojām, kas vainagojās ar interesantas padomjlaiku būves atrašanu. Šķiet, kādreiz tas bijis kaut kāds kongresu nams, bet tagad pamests. Lai arī ēka atrodas pavisam netālu no vecpilsētas un centra, pie jūras, nekad iepriekš tur nebiju bijis.
Bildes no brauciena te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/tallinn/
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojumi, es, foto, vietas
Pavasarī biju nelielā veloizbraucienā pa industriālo Iļģuciemu (pārsvarā gar Daugavgrīvas ielu). Pareizāk sakot – palūkot, kas no tās senās “greznības” palicis pāri. Lūk arī bildes: http://www.xltphoto.net/gallery/places/ilguciems/
Atis foto, vietas un ceļojumi foto, industrija, vietas
Sen nebiju bijis nevienā pārgājienā, vismaz tādā īstā ne – ar kājām, ar teltīm un uz vairākām dienām. Iespējams pat, ka nekad iepriekš (kurš gan to spēj vairs atcerēties). Bet doma, ka vajadzētu, visu laiku urdīja. Pagājušajā nedēļas beidzot izdevās to īstenot.
Pasākums tika perināts jau ilgu laiku, bet beigās izvērtās visai spontāns – izlēmām, ka jāiet un viss, nav ko ilgāk atlikt. Tā nu sestdienas rītā aizstopējām uz Cēsīm. Tas izdevās visai veikli. Nostāvējām vien minūtes 10-12 un ātri tikām aizvizināti līdz mērķim.
Īpaši nesteidzāmies. Sākām ar Cēsu apskati. Vispirms – uz tūrisma informācijas biroju, kas atrodas Cēsu pilī. Ievācām šādu tādu info un paņēmām karti maršrutam. Doma bija iziet takas gar Gauju otrpus Cēsīm un aiziet līdz Līgatnei. Neviena karte tam īsti neatbilda, jo tādu tūrisma maršrutu neesot. Vēlāk tā izrādījās taisnība – nav ne tikai maršrutu, bet arī normālu taku gar Gauju. kaut kādas taciņas ir tikai brīžiem. Visā pārējā posmā Gaujas krasts ir aizaudzis un daudzviet neizejams. Koki sakrituši krustu šķērsu, saauguši krūmi un gara zāle.
Lai būtu vismaz kāda sīkāka apvidus karte, paņēmām velotūrismam domāto. Vēlāk gan secinājām, ka karte ir ļoti neprecīza un sena – daudzas takas un celiņi vairs neeksistē un ir aizauguši. Tomēr beigās iziet maršrutu iziet izdevās, lai arī ne tā kā bija ieplānots. Neiztika arī bez laušanās cauri brikšņiem un pat purvājiem.
Tālāk bildes un daži komentāri.
Read more…
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Recent Comments