Tāpat kā pagājušovasar, arī šogad augusta vidū devos uz Tērveti – uz Zemgaļu dienām. Šogad svētkiem dots nosaukums svētkiem dots nosaukums “Nameiša atgriešanās”, jo aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili.
Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz paspējām laicīgi. Redzējām visu, kas izgājušogad bija nosebots. Tomēr, ja godīgi, nākamgad laikam nebrauksim. Palika tāda déjà vu sajūta – ka katru gadu atkārtojas viens un tas pats un gandrīz nekas nemainās – tie paši cilvēki tajās pat drēbēs, tās pašas spēles, kas parasti. Nē, nu es jau saprotu, ka to aktīvistu ir tik cik viņu ir un katru gadu neko radikāli jaunu neizdomāsi. Taču varēja uzaicināt kādu folkloras kopu - labprāt būtu paklausījies. Muzikālais “noformējums” būtu nācis tikai par labu.
Katrā ziņā laiku pavadījām jauki. Safotografēju kaudzi ar bildēm un tikai tagad saņēmos tās izskatīt un nopublicēt fotogalerijā. Bildes no pagājušā gada pasākuma apskatāmas šeit.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, domas, foto, pasākumi, vietas
Es jau daudzus gadus dzīvoju Āgenskalnā. Man patīk šis rajons, lai arī vietām tas šķiet visai mežonīgs. Te ir šķērsielas un pagalmiņi, kuros pārņem sajūtas it kā es būtu kādā mazpilsētā vai pat laukos.
Man patīk ik pa laikam doties pastaigā pa Āgenskalnu. Tāpēc ar prieku pieņēmu piedāvājumu doties tematiskajā pastaigā pa Āgenskalnu, kuru organizē biedrība “Cita Rīga“. Šajā pastaigā jeb „Rīgas Sarunās” apskatījām to Āgenskalna daļu, kas atrodas starp Kalnciema ielu un Botānisko dārzu. Tā kā Āgenskalns ir gana liels, lai to visu izstaigātu kājām vienā reizē, tad pastaiga ir sadalīta 3 daļās un šī bija tikai pirmā daļa. Tomēr tāpat sanāca daudz staigāt, jo interesantie objekti, kas pārsvarā ir muižiņu ēkas, te atrodas patālu viens no otra. Abās pārējās daļā tie ir vairāk koncentrēti, līdz ar to sanāk mazāk staigāt un vairāk klausīties. Man patika tas, ka uzzināju daudz jauna par vietām kurām bieži eju garām. Pie tam jauki ir tas, ka stāstītāja ir ne tikai gide, bet arī pastaigas dalībnieki, kas kaut ko zina par šo rajonu. Tāpēc arī nosaukums - „Rīgas Sarunas”. Read more…
xlt foto, vietas un ceļojumi vide, vietas
- Food! by clspeace
Tā kā liktenis ir savērpis savas lietas tā, ka kādu laiku man jāstrādā Barona Centra tuvumā, tad man aktuāla lieta bija vietas, kurās var par saprātīgu naudu papusdienot.
Fabrika
Darbam vistuvākā un droši vien viena no zināmākajām un populārākajām ēstuvēm apkaimē. Esmu jau ik pa laikam iegriezies šai vietā (par ko jau rakstīju agrāk). Lai arī agrāk man šī vieta patika, regulāri pusdienās šurp nenāku. Kolēģiem neiepatikās tas, ka ēdieni šeit ir ļoti taikaini. Savukārt man nepatīk tas, ka ēdieniem nevar izvēlēties pusporcijas - es ļoti labprāt ņemtu 1/2 dārzeņu plova un 1/2 kāda nebūt sautējuma, nevis pilnu porciju viena vai otra. Priecē, ka ir salātu izvēle, taču tie nav neko lēti.
Lido “Dzirnavas”
Labu laiku lido manās acīs bija tūristu vieta, kurā iegriezos reti. taču šobrīd Lido “Dzirnavas” ir mana iecienītākā pusdienu vieta. Man patīk tas, ka var sakombinēt dažādus ēdienus, ir laba izvēle un cenas ir pieņemamas. Savukārt kolēģus pievelk kompleksais pusdienu piedāvājums, kurā ietilpst zupa, otrais un dzēriens. Tas pieejams no 12.00 un maksā Ls 2,00.
Read more…
Atis ēstuves ēstuves, veģetārisms, vietas
Netālu no mana darba Dzirnavu ielā 39 ir atvērusies jauna kafejnīca ar nosaukumu “Silts”. Reiz te atradās cita kafejnīca - “Blondie”, kurā šad un tad paviesojos, bet ap Jauno gadu to pievārēja krīze.
Kas mani te priecē visvairāk – ēdienu izvēle. Turklāt ir gana daudz veģetāro ēdienu. Tiesa, cenas nav tās zemākās. Vidēji tie ir 2 – 4 lati par porciju. Kompleksās pusdienas – zupa un otrais – maksā 4 Ls. Bet porcijas ir pietiekami lielas. Tie kolēģi, kas ņēma komplekso piedāvājumu sūdzējās, ka ir par daudz.
Šoreiz īsti neiedziļinājos alus piedāvājumā. Tā kā ārā bija auksts, uz alu nevilka. Bet šķiet, ka bija Aldaris vai Carlsberg un Bauskas alus par 2 latiem par kausu.
Kafejnīcas interjers ir ģaišs, tīrs un neuzkrītošs. Katrā ziņā patīkams. Turklāt šobrīd kafejnīcā aplūkojama fotoizstāde par ķermeņa un žestu valodu un mīmiku, kas patīkami atsvaidzina citādi vienmuļās sienas. Izstādes idejas autors ir Aldis Kalniņš, kas to veidojis kopā ar draugiem. Tās mērķis ir palīdzēt visiem aizdomāties un pievērst uzmanību ķermeņa valodai, kustībām, mīmikai - ko tās stāsta. Izstāde ir vēl viens iemesls te atnākt apsildīt savu degunu.
Atis ēstuves ēstuves, veģetārisms, vietas
Šogad beidzot izlēmu saņemties un doties uz īstajiem kalniem – Alpiem – pabraukties ar sniega dēli. Apnika šļūkāt pa tēvzemītes pauguriņiem. Sacīts, darīts. Ceturtdienas vakarā dodos uz Saldu – tur ir mūsu satikšanās vieta. Izrādās, braucēji būsim visai daudz – kādi padsmit cilvēki un brauksim a 3 busiem. Iespējams, ka varētu saspiesties arī 2 busos, bet tā ērtāk.
Piektdien agri no rīta izbraucam no Saldus. Visa diena paiet ceļā. Ilgā braukšana ir ļoti nogurdinoša (īpaši pa Poliju), lai arī it kā nekas nav jādara. Pēcpusdienā ap pieciem ieraucam Varšavā un iekuļamies sastrēgumā. Paiet labs laiks, kamēr tiekam laukā. Vakariņojam kaut kur pa ceļam – nelielā krodziņā šosejas malā. Tāds ar dzirnavām noformējumā. Ļoti garšīgi un, galvenais, ļoti lēti.
Read more…
Atis es, vietas un ceļojumi ceļojumi, es, foto, vietas
Esmu aizbraucis paslēpot uz Austrijas Alpiem. Šovakar izdomajām aiziet uz kalniem pabildēt. Te nu ir rezultāts.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Kolēģu vidū pēdējā laikā ir iecienīta “Latvijas avīzes” ēdnīca. Tā atrodas pāris kvartālus no darba, taču esot lēta un laba. Tāpēc nolēmu piebiedroties.Tā atrodas uz Dzirnavu ielas, kādu gabalu aiz Antonijas ielas uz ostas pusi. Tikai jāņem vērā, ka no 12.00 - 13.00 ēdnīca ir slēgta. Lai nokļūtu ēdnīcā jāiet cauri pagalmam.
Saprotu kolēģu sajūsmu. Salīdzinot ar citām apkārtnē esošajām ēstuvēm te tiešām var paēst krietni lētāk. Pusdienas te izmaksās no pusotra lata līdz diviem ar pusi - atkarībā no izsalkuma.
Pati ēdnīca atgādina 90-to gadu sākuma kafejnīcu. Arī bufetniece, šķiet, nākam no tiem laikiem, tāpēc labi iederas interjerā. Mazliet dīvains liekas apkalpošanas stils (šķiet, vārds frivols raksturos to vislabāk).
Ēdienu izvēle ir visai pieklājīga - trīs četras zupas un ap desmit otrajiem ēdieniem. Diemžel veģetāriešiem te nav īsti ko darīt. Izvēle aprobežojas ar rīsiem, kartupeļiem vai griķiem un pāris salātiem. Pat siera - sīpolu zupā pavārs pamanās iemānīt gaļu.
Atis ēstuves ēstuves, veģetārisms, vietas
Beidzot nolēmām apskatīt vietu, kas atrodas vistuvāk darbam - kafijas bāru un restorānu SkyCoffee. Šī vieta nesen tika paplašināta un nu tā ir divos stāvos: pirmajā stāvā ir kafejnīca, bet pagrabā - restorāns.
Neteikšu, ka interjers ir ekskluzīvs. Drīzāk neuzkrītošs, lai neteiktu - neiztaiksmīgs, ja runājam par pagrabu, tomēr patīkams, jo vismaz nav nekā traucējoša. Pagraba sienu noformējumā atstātas ķieģeļu sienas, kas pēdēja laikā ir visai ierasts paņēmiens kafejnīcu noformēšanā. Šur tur sveces vai kāda fotogrāfija. Tas arī viss.
Porcijas ir vidējas - jutos paēdis, bet ne pārēdies. Cenas ir atbilstošas - grillēti dārzeņi ar sieru maksā 3,50 Ls, bet pasta ar siera un brokoļu mērci - 2,50 Ls. Vēl ir dienas piedāvājumi, kas maksā 3,99 Ls. Dienas piedāvājumā ietilps zupa, otrais un dzēriens (morss). Pēc kolēģu teiktā, tas ir pietiekami, lai pārēstos.
Diemžēl alus izvēles te nav.Ir Aldara Luksus un Heineken (vai Carlsberg, vai arī kāds cits no tamlīdzīgiem dāņu/vācu aliem).
Vietas lielākais pluss - atrodas tuvu darbam. Cilvēku arī maz, tāpēc nav īpaši ilgi jāgaida, kamēr ēdiens tiks pagatavots. Katrā ziņa laiku pa laikam var ienākt, bet par pastāvīgi apmeklētu vietu SkyCoffee man nekļūs.
Atis ēstuves domas, ēstuves, veģetārisms, vietas
Vakar bija jāiet uz vienu sanāksmi viņā centra pusē, tāpēc pa ceļam atpakaļ nolēmu nomainīt ierastās pusdienošanas vietas un ieturēties “Fabrikā”. Domāju, daudzi zina šo vietu - uz Tērbatas ielas, netālu no krustojuma ar Lāčplēša ielu. Tā ir visai iecienīta manu draugu vidū. Man palaimējās, jo ierados brīdi pirms divpadsmitiem un nebija jāstāv garā rindā, kas radās brīdi vēlāk.
Esmu bijis te jau iepriekš un jāsaka, ka man patīk šī vieta. Tai ir tāda jauka aura, lai arī mazliet atturīga. Te var atnākt ieēst pusdienas, padzert kafiju ar draugiem. Bet romantiskai pasēdēšanai, protams, nederēs.
Man te patīk ēdienu izvēle. Ir gan pietiekams salātu klāsts, gan arī dabūjami veģetārie ēdieni (lai gan gaļas ēdieni ir nospiedošā vairākumā). Ir garšīgi un cenas pieņemamas ikdienas pusdienošanai. Ja “Fabrika” būtu tuvāk manam darbam, domāju, ka nāktu te biežāk.
Atis ēstuves ēstuves, veģetārisms, vietas
Pāris nedēļas atpakaļ nolēmām aizbraukt uz Liepāju. Nez kāpēc man tā pilsēta patīk. Gan pilsētas centrs, gan karosta. Katrai ir sava aura. Brauciena iemesls bija draugu aizraušanās ar ģeokešingu - improvizētām “dārgumu” medībām, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS). Es neesmu liels šīs nodarbes fans, bet atzīstu, ka tas ir lielisks veids, kā apmeklēt vietas, uz kurām citādi es nebūtu braucis.
Pirmais guvums bija jau pa ceļam uz Liepāju - Grobiņas pilsdrupās.
Read more…
Atis es, vietas un ceļojumi es, vietas
Recent Comments