Archive

Posts Tagged ‘veģetārisms’

Ēstuves Barona Centra tuvumā

June 17th, 2009
Food! by clspeace
food

Tā kā liktenis ir savērpis savas lietas tā, ka kādu laiku man jāstrādā Barona Centra tuvumā, tad man aktuāla lieta bija vietas, kurās var par saprātīgu naudu papusdienot.

Fabrika

Darbam vistuvākā un droši vien viena no zināmākajām un populārākajām ēstuvēm apkaimē. Esmu jau ik pa laikam iegriezies šai vietā (par ko jau rakstīju agrāk). Lai arī agrāk man šī vieta patika, regulāri pusdienās šurp nenāku. Kolēģiem neiepatikās tas, ka ēdieni šeit ir ļoti taikaini. Savukārt man nepatīk tas, ka ēdieniem nevar izvēlēties pusporcijas – es ļoti labprāt ņemtu 1/2 dārzeņu plova un 1/2 kāda nebūt sautējuma, nevis pilnu porciju viena vai otra. Priecē, ka ir salātu izvēle, taču tie nav neko lēti.

Lido “Dzirnavas”

Labu laiku lido manās acīs bija tūristu vieta, kurā iegriezos reti. taču šobrīd Lido “Dzirnavas” ir mana iecienītākā pusdienu vieta. Man patīk tas, ka var sakombinēt dažādus ēdienus, ir laba izvēle un cenas ir pieņemamas. Savukārt kolēģus pievelk kompleksais pusdienu piedāvājums, kurā ietilpst zupa, otrais un dzēriens. Tas pieejams no 12.00 un maksā Ls 2,00.

Read more…

Atis ēstuves , ,

Silts

April 19th, 2009

Netālu no mana darba Dzirnavu ielā 39 ir atvērusies jauna kafejnīca ar nosaukumu “Silts”. Reiz te atradās cita kafejnīca – “Blondie”, kurā šad un tad paviesojos, bet  ap Jauno gadu to pievārēja krīze.

Kas mani te priecē visvairāk – ēdienu izvēle. Turklāt ir gana daudz veģetāro ēdienu. Tiesa, cenas nav tās zemākās. Vidēji tie ir 2 – 4 lati par porciju. Kompleksās pusdienas – zupa un otrais – maksā 4 Ls. Bet porcijas ir pietiekami lielas. Tie kolēģi, kas ņēma komplekso piedāvājumu sūdzējās, ka ir par daudz.

Šoreiz īsti neiedziļinājos alus piedāvājumā. Tā kā ārā bija auksts, uz alu nevilka. Bet šķiet, ka bija Aldaris vai Carlsberg un Bauskas alus par 2 latiem par kausu.

Kafejnīcas interjers ir ģaišs, tīrs un neuzkrītošs. Katrā ziņā patīkams. Turklāt šobrīd kafejnīcā aplūkojama fotoizstāde par ķermeņa un žestu valodu un mīmiku, kas patīkami atsvaidzina citādi vienmuļās sienas. Izstādes idejas autors ir Aldis Kalniņš, kas to veidojis kopā ar draugiem. Tās mērķis ir palīdzēt visiem aizdomāties un pievērst uzmanību ķermeņa valodai, kustībām, mīmikai – ko tās stāsta. Izstāde ir vēl viens iemesls te atnākt apsildīt savu degunu.

Atis ēstuves , ,

Earthlings

April 8th, 2009

Pirms kāda laika noskatījos filmu Earthlings – par visām dzīvajām būtnēm uz planētas un cilvēka attiecībām ar tām. Precīzāk – par cilvēka attieksmi pret apkārtējo visu un, jo īpaši, dzīvniekiem. Par to, kā dzīvnieki tiek izmantoti izklaidē, medicīnā, apģērbu rūpniecībā un pārtikas industrijā. Par to, ka cilvēku attieksme pret dzīvniekiem ir kā pret lietām, nevis dzīvām būtnēm.

Nav tā, ka filma pateiktu man kaut ko jaunu, ko es nebūtu zinājis, bet tomēr tā mani aizķēra. Un pie viena atsita vēlmi ēst gaļas produktus vēl uz pāris gadiem. Nav jau tā, ka man būtu dikti maiga sirds, bet es tomēr nevaru ieēst kādu, kas ir ilgi spīdzināts (tam var pielīdzināt šo būtņu audzēšanas procesu), mocīts, barots sazin ar ko, nokauts baisos apstākļos un sazinkas ar viņu darīts vēl pēc tam, līdz nonācis veikala plauktos.

Protams, filma ir par Ameriku. Atliek cerēt, ka Eiropā un Latvijā situācija ir labāka. Kā nekā Eiropas Savienība ir pieņēmusi ne vienu vien direktīvu par dzīvnieku labturību. Taču “šaurā vieta” vienmēr ir bijis cilvēks, kas uz dabu skatās tikai kā uz resursu, peļņas gūšanas līdzekli. Es, piemēram, nespēju saprast, kā var pirkt “svaigu” zivi, kas pussprāgusi un pusapgrauzta peld (acīmredzot jau atbilstoši tām ES prasībām, ja reiz neviens nepiesienas) akvārijā kādā RIMI vai Maksimas veikalā. Man tas skats uzdzen šermuļus un aizdzen jebkuru apetīti.

Diemžēl daba ir atriebīga un par savu attieksmi mums nākas maksāt ar slimībām un dabas katastrofām.

Filmas oficiālā mājas lapa: http://www.earthlings.com/

Filmu var noskatīties un lejupielādēt šeit: http://veg-tv.info/Earthlings

Atis es, vide un ekolietas , , , , ,

Marinēti burkāni un ingvers

March 28th, 2009

Šoreiz marinējot ķiplokus es burkā saliku arī burkānus. Izrādās, burkāni ļoti labi padodas marinēšanai. Laikam marinēt var it visu, kas izaug dārzā.

Marinādi burkāniem gatavo tādu pat kā ķiplokiem – uz pusliru ūdens pievieno vienu ēdamkaroti sals, vienu ēdamkaroti cukura un divas ēdamkarotes etiķa. Es gan etiķi piegāzu “uz aci”. Lai burkāni ātrāk un labāk marinētos, tos jāsagriež – vai nu nelielos gabalos (ja burkāni tievi) vai arī gareniski četrās daļās.

Burkānus var marinēt vienus pašus, taču man patīk jaukt kopā ar ķiplokiem – tad tie kļūst tādi pikantāki. Vienu burku ķiploku un burkānu jau biju samarinējis kādu laiku atpakaļ un sanāca ļoti labi.

Pie vienas reizes izlēmu iemarinēt ingvera sakni. Šad un tad sanāk mājās pagatavot suši un tad tāds ingvers labi noder. Vienreiz marinēto ingveru nopirku veikalā, bet tas sanāk padārgs, turklāt ir piestūķēts ar e-vielām.

Ingvers ir garšaugs, kurš nāk no Centrālās un Dienvidāzijas. Parasti tiek izmantota tā sakni. To lieto uzturā, enerģijas uzturēšanai un veselības uzlabošanai. Tā garša ir asa, spēcīga un tonizējoša.

Šobrīd ingvera sakne ir brīvi nopērkama – gan tirgū, gan veikalos (vismaz RIMI noteikti ir). Var nopirkt  arī ingvera pulveri, kuru pievienot ēdienam kā garšvielu. Ingvera pulveri var lietot pie tējām un karsta piena – vai arī karstas tējas kopa ar pienu (garšo visai interesanti). Ziemā un aukstā laikā ļoti laba ir ingvera tēja vai uzlējums – gabaliņu ingvera saknes sīki sagriež (skaidiņās vai šķēlītēs), pārlej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties. Tēja ir tonizējša, labi silda un palīdz celt imunitāti.

Bet atgriezīsimies pie marinēšanas. Es ņēmu “pa prasto” – ingveru nomizoju un sagriezu šķēlītēs. Tad saliku burciņā un pārlēju ar marinādi (to pašu, ko gatavoju ķiplokiem). Un viss. Pēc nedēļas vai divām redzēs, kas būs sanācis.

Atradu arī citu, mazliet sarežģītāku recepti lapā receptes.lv. To es izmēģināšu nākamreiz.

Tā kā pēc lielās marinēšanas man nedaudz palika pāri marināde, tad “pa fikso” samarinēju tomātus ar sīpoliem. Mazā bļodiņā pamīšus saliku šķēlītēs sagrieztus tomātus un sīki sagrieztus sīpolus (var rī griezt plānās šķēlītēs) un pārlēju ar atlikušo marinādi. Jāļauj kāda diena ievilkties un tad jau būs ēdami.

Atis šis un tas , , , , ,

Latvijas avīzes ēdnīca

February 24th, 2009

Kolēģu vidū pēdējā laikā ir iecienīta “Latvijas avīzes”  ēdnīca. Tā atrodas pāris kvartālus no darba, taču esot lēta un laba. Tāpēc nolēmu piebiedroties.Tā atrodas uz Dzirnavu ielas, kādu gabalu aiz Antonijas ielas uz ostas pusi. Tikai jāņem vērā, ka no 12.00 – 13.00 ēdnīca ir slēgta. Lai nokļūtu ēdnīcā jāiet cauri pagalmam.

Saprotu kolēģu sajūsmu. Salīdzinot ar citām apkārtnē esošajām ēstuvēm te tiešām var paēst krietni lētāk. Pusdienas te izmaksās no pusotra lata līdz diviem ar pusi – atkarībā no izsalkuma.

Pati ēdnīca atgādina 90-to gadu sākuma kafejnīcu. Arī bufetniece, šķiet, nākam no tiem laikiem, tāpēc labi iederas interjerā. Mazliet dīvains liekas apkalpošanas stils (šķiet, vārds frivols raksturos to vislabāk).

Ēdienu izvēle ir visai pieklājīga – trīs četras zupas un ap desmit otrajiem ēdieniem. Diemžel veģetāriešiem te nav īsti ko darīt. Izvēle aprobežojas ar rīsiem, kartupeļiem vai griķiem un pāris salātiem. Pat siera – sīpolu zupā pavārs pamanās iemānīt gaļu.

Atis ēstuves , ,

Lavaša pica

February 18th, 2009

Padalīšos ar vienu recepti, kā ātri pagatavot kaut ko garšīgu. Tikai šoreiz būs nepieciešama cepeškrāsns. Pastāstīšu par to, kā pagatavot picu no lavaša.

Lavaša picai būs vajadzīgs, protams, lavašs, siers (daudz siera – vismaz 200 – 300 grami uz vienu lavašu), un visādas lietas, ko likt pa virsu: tomāti, gurķi, kabači, olīves utt. – ko vien sirds kāro. Galvenais – ņemt tos produktus, kas nav ilgi jāgatavo.

Gatavošana: ņem cepešpannu un ieklāj tajā uz pusēm pārlocītu lavašu. Sarīvē sieru. Pusi no sarīvētā siera iekaisa starp abām lavaša kārtām. Atlikušo – uz lavaša. Tikai jāskatās, lai siers nav pārāk tuvu lavaša malām – cepot tas tecēs nost un piedegs pie pannas.

Pēc tam uz lavaša liek visu pārējo. Tomātus, gurķus un kabačus griež plānās šķēlītēs. Marinētos gurķus var griezt arī kubiņos. Arī olīves sagriž gabalos. Galvenais visas sastāvdaļas sagriezt tik lielos gabalos, lai tās pagūtu izcepties. Cep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Ja cep par ilgu, lavašs paliek sauss un vairs nav tik “sulīgs”.  Jāēd uzreiz pēc izvilkšanas no krāsns – lai nepagūst atdzist un sacietēt.

Atis šis un tas , , , , , ,

SkyCoffee

February 13th, 2009

Beidzot nolēmām apskatīt vietu, kas atrodas vistuvāk darbam – kafijas bāru un restorānu SkyCoffee. Šī vieta nesen tika paplašināta un nu tā ir divos stāvos: pirmajā stāvā ir kafejnīca, bet pagrabā – restorāns.

Neteikšu, ka interjers ir ekskluzīvs. Drīzāk neuzkrītošs, lai neteiktu – neiztaiksmīgs, ja runājam par pagrabu, tomēr patīkams, jo vismaz nav nekā traucējoša. Pagraba sienu noformējumā atstātas ķieģeļu sienas, kas pēdēja laikā ir visai ierasts paņēmiens kafejnīcu noformēšanā. Šur tur sveces vai kāda fotogrāfija. Tas arī viss.

Porcijas ir vidējas – jutos paēdis, bet ne pārēdies. Cenas ir atbilstošas – grillēti dārzeņi ar sieru maksā 3,50 Ls, bet pasta ar siera un brokoļu mērci – 2,50 Ls. Vēl ir dienas piedāvājumi, kas maksā 3,99 Ls. Dienas piedāvājumā ietilps zupa, otrais un dzēriens (morss). Pēc kolēģu teiktā, tas ir pietiekami, lai pārēstos.

Diemžēl alus izvēles te nav.Ir Aldara Luksus un Heineken (vai Carlsberg, vai arī kāds cits no tamlīdzīgiem dāņu/vācu aliem).

Vietas lielākais pluss – atrodas tuvu darbam. Cilvēku arī maz, tāpēc nav īpaši ilgi jāgaida, kamēr ēdiens tiks pagatavots. Katrā ziņa laiku pa laikam var ienākt, bet par pastāvīgi apmeklētu vietu SkyCoffee man nekļūs.

Atis ēstuves , , ,

Fabrika

February 5th, 2009

Vakar bija jāiet uz vienu sanāksmi viņā centra pusē, tāpēc pa ceļam atpakaļ nolēmu nomainīt ierastās pusdienošanas vietas un ieturēties “Fabrikā”. Domāju, daudzi zina šo vietu – uz Tērbatas ielas, netālu no krustojuma ar Lāčplēša ielu. Tā ir visai iecienīta manu draugu vidū. Man palaimējās, jo ierados brīdi pirms divpadsmitiem un nebija jāstāv garā rindā, kas radās brīdi vēlāk.

Esmu bijis te jau iepriekš un jāsaka, ka man patīk šī vieta. Tai ir tāda jauka aura, lai arī mazliet atturīga. Te var atnākt ieēst pusdienas, padzert kafiju ar draugiem. Bet romantiskai pasēdēšanai, protams, nederēs.

Man te patīk ēdienu izvēle. Ir gan pietiekams salātu klāsts, gan arī dabūjami veģetārie ēdieni (lai gan gaļas ēdieni ir nospiedošā vairākumā). Ir garšīgi un cenas pieņemamas ikdienas pusdienošanai. Ja “Fabrika” būtu tuvāk manam darbam, domāju, ka nāktu te biežāk.

Atis ēstuves , ,

Cik zaļi tu ēd?

September 1st, 2008

Tas ko un kā mēs ēdam atstāj lielu iespaidu uz ekosstēmu. Taču par to reti kāds domā. parasti, kad mēs domājam par savu diētu, mēs pirmām kārtām domājam par to, kādu iespaidu apēstais atstāj uz mūsu veselību. Taču, piemēram, pieaugošais gaļas patēriņš noved pie tā, ka tiek izcisrti lietus meži, lai to vietā ierīkotu ganības liellopiem. Tas nozīmē, ka paliek mazāk mežu, kas pārstrādā ogļskābo gāzi, savukārt liellopi to “ražo” papildus. Liela nozīme ir arī tam, cik tālu ceļu pārtika ir mērojusi, lai nonāktu uz mūsu galda.

PeTa ir izveidojusi rīku, ar kuru aprēķināt savu ēšanas paradumu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Atis vide un ekolietas , , , ,

Veģetārie plikumi

May 30th, 2008

Es jau te diezgan regulāri rakstu par PeTAs plikajām akcijām ar mērķi pievērst cilvēku uzmanību dzīvnieku tiesībām. Atliek vien ierakstīt lapas meklētājā vārdu “peta”. Ko tad jaunu šie plikumus mīlošie veģetārieši sastrādājuši?

Veģetārieši ir labāki mīļākie
Šoreiz neko tādu. Tikai viens pārītis publiski pamīcījās pa gultu Īslingtonas (Lielbritānija) centrā, tā cenšoties apliecināt apgalvojuma “Veģetārieši ir labākie mīlnieki” patiesumu. Vairāk bilzū un sīkāk par mīcīšanos šeitan. Uzreiz gan pabrīdināšu, ka pārītis, man par lielu nožēlu, nebija tik pliks kā gribētos. Toties uzmundrinājums no manis par saņemšanos. Joprojām gaidu ko tādu Rīgas ielās!

Vēl atgādināšu, ka ikvienam ir iespēja nobalsot par sev tīkamāko seksīgāko veģetārieti – slavenību.

Un nobeigumā saite uz rakstu par mītu, ka Hitlers bija veģetārietis. Būsiet, tak tādu dzirdējuši. Man nesaprotamu iemeslu dēļ šo apgalvojumu bieži cilvēki izmanto, lai pārliecinātu citus, ka veģetārisms – tas ir slikti. It kā tam būtu kāds sakars.

Atis vide un ekolietas , , , , , ,