Arī es, tāpat kā daudzi, biju šajā festivālā. Nekur daudz gan nestaigāju , jo mani nomāc lielas ļaužu masas. Tāpēc redzēju tikai nelielu daļu no visa. Bet šo to redzēju un šo to arī nofotografēju. Visas bilde te: http://xltphoto.net/gallery/events/staro-riga-2011/
Es ik pa laikam nododos dārzkopībai uz savas palodzes, audzējot šādus tādus košumaugus vai sīpolus (šobrīd mana palodzes dārzkopība ir pieņēmusi pat mazliet lielāku vērienu, bet par to citreiz). Taču ir ļaudis, kas šādai nodarbei neiztiek vairs ar savu palodzi vien, bet ir tam visam piegājuši ar revolucionāru vērienu. Viņi ir dārzkopības partizāni jeb – piekopj partizānu dārzkopību, sējot un stādot vietās, kuras tiem nepieder.
Uzzināt to, kas tad īsti ir partizānu dārzkopība, kā arī iegūt praktiskas iemaņas šajā zaļi revolucionārajā nodarbē varēs šo ceturtdien, 7. aprīlī, 19:00 platforma kafejnīcā TAKA, kur kur notiks šai tēmai veltīta radošā darbnīca un lekcija. Tajā interesenti tiks iepazīstināti ar pilsoniskās pretestības ideju, kustības rašanos un aktivitātēm pasaulē, tās dabai draudzīgo ideoloģiju un mērķiem. Savukārt praktiskajā daļā būs iespēja veidot augu sēklu bumbas, lai pēc tam tās atrastu zaļošanai un ziedēšanai piemērotu vietu pilsētas urbānajā vidē.
Vairāk informācijas: http://dotspretdotu.wordpress.com/2011/03/30/partizanu-darzkopiba/
Pieteikties uz pasākumu:
T.: 29197627
1.aprīlī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē tika atklāta Andreja Granta fotogrāfiju personālizstāde. Andrejs grants ir autoritāte Latvijas fotogrāfu aprindās. Jau vairāk nekā 30 gadus Grants ir fotostudijas pedagogs Rīgas Tehniskās jaunrades namā “Annas 2″. Pie viņa fotogrāfijas pamatus ir apguvuši daudzi mākslinieki, fotogrāfi un kinooperatori. Tā kā Grants tāpat kā es ir fotomīļotājs, diplomēts jurists un saistīts ar Ogri, tad grēks bija neaiziet uz šo izstādi.
Izstādei atlasītas 120 fotogrāfijas četrām foto kolekcijām, pie kurām Grants ilgstoši ir strādājis – “Pa Latviju” (“Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte”), “Iespaidi”, “Kolēģi, draugi, paziņas”, kā arī “Ceļojumu iespaidi”. Andrejs Grants ir dokumentālās fotogrāfijas pārstāvis, kas iemūžina mirkļus. Tajā ir kāda līdzība ar mani – arī es mīlu savās fotogrāfijās fiksēt mirkli – to, kas ir, īpaši neinscenējot un neiejaucoties lietu ritumā.
Tomēr, ja godīgi, man grūti pateikt vai man patīk viņa fotogrāfijas. Tajās ir jaušama tāds profesionāls “neprofesionālisms”. Un es nevaru saprast – vai man tas patīk vai nē. Bija dažas fotogrāfijas, kuras man ļoti patika, bet liela daļa īpaši neuzrunāja. Brīžiem šķiet, ka viņš ir pirmo reizi paņēmis rokās kameru, kaut arī tehniski kadrs ir lieliski eksponēts. Man pašam šķiet, ka tās bildes es būtu taisījis mazliet savādāk. Tomēr visticamāk, ka es esmu vienkārši pārskatījies “perfektās” un “pielaizītās” fotogrāfijas ar matemātiski precīzu kompozīciju. Atkāpšanās no “pareizā” prasa lielu meistarību. Apzināti lauzt likumus ir grūtāk, kā tos ievērot.
Lai vai kā, bet tiem, kam fotogrāfija ir tuva, es iesaku uz izstādi aiziet.
Svētdien biju uz Teātra Observatoriju uz pasākumu “Atklātas sarunas par TO…”. Sākumā domāju, ka tā būs izrāde – visticamāk, par attiecībām vai seksu. Tas spriežot pēc nosaukuma. Nav jau tā, ka turpu gāju nosaukuma mudināts – vienkārši biju dabūju ielūgumus, pat īsti nezinot, kurp eju.
Izrādījās, ka ir teātra diena un tas ir šai dienai veltīts pasākums. No sākuma pat mazliet tā kā savīlos, bet beigās iznāca lielisks pasākums, kurā varēja gūt ieskatu Teātra Observatorijas dzīvē. Ikvienam skatītājam bija iespēja uzdot jautājumus par aktieru dzīvi un teātra aizkulisēm. Atbildes gan varēja būt izvērstākas un personiskākas, jo brīžiem šķita, ka tās ir mazliet sasteigtas un virspusējas.
Un “kronis visam” šajā pasākuma bija tas, ka nācās piedalīties aktieru improvizētajās etīdēs. Kad tika paziņots, ka pasākumā tiks iesaistīti arī skatītāji, man jau uzreiz bija nelāga nojausma, ka nāksies atrādīt savus talantus. Tā arī bija. Baisākais – ka man tādu nav un ka nolohošos visas publikas priekšā. Beigās jau sanāca tīri neko. Pat tādas kā savas 5 minūtes slavas.
Te būs bildes no pasākuma, kurās mazliet pavīdu arī es:
http://foto.delfi.lv/user_picture/1935294/
Drīz atkal klāt būs kārtējās Dzejas dienas. Tā kā esmu nedaudz tur iesaistīts, tad arī šogad padalīšos ar informāciju par pasākumiem.
Dzejas dienas 2010 tiks atklātas ar orientēšanās sacensībām Āgenskalna un Torņakalna apkaimē meklējot atbildes uz dažādiem jautājumiem, tai skaitā par literatūru jeb piedzīvojumu pastaigu “Poēma par medusmaizi”.
Sacensību sākums ieplānots 5.septembrī plkst. 14.00, dalībnieku reģistrācija no plkst. 13.00. Sacensību starta vieta dalībniekiem tiks paziņota dienu pirms pasākuma.
Spēle ir azartisks piedzīvojums 3 stundu garumā, svarīga loma būs komandas stratēģijai, atjautībai, erudīcijai. Īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Pastaigas laikā, vadoties pēc uzdevumu aprakstiem un kartēm, katrai komandai būs jāapmeklē fotopunkti, jāveic dažādi uzdevumi, kas saistīti ar prasmi orientēties un komandas darbu. Par katru sekmīgi veikto uzdevumu komanda saņems punktus, kuru skaits būs atkarīgs no uzdevuma sarežģītības.
Komanda – 3-4 dalībnieki bez vecuma vai kādiem citiem ierobežojumiem. Dalība sacensībās ir bez maksas. Līdz 3.septembrim lūdzam iesūtīt pieteikumus e-pastā dzejasdienas@hotmail.com ar norādi Piedzīvojumu pastaiga. Pieteikumā jānorāda komandas nosaukums, dalībnieku vārdi un uzvārdi, komandas kapteiņa e-pasta adrese un kontakttālrunis.
Uzvarētāju pasludināšana un apbalvošana notiks plkst. 20.00 Dzejas dienu 2010 atklāšanas pasākumā klubā Nabaklab, Z.A. Meierovica bulvārī 12. Pasākumā uzstāsies medijroka grupa Suņa stunda.
Sīkākas ziņas par pasākuma norisi un noteikumiem meklējiet Dzejas dienu mājaslapā www.dzejasdienas.lv.
Arī: Ieva Vītiņa, piedzīvojumu pastaigas koordinatore, 2 6166265
p.s. Kā katru gadu, arī šogad Dzejas dienu ietvaros 11. un 12. septembrī Rīgā, Esplanādē, darbosies grāmatu maiņas telts, kurā ikviens varēs atnest savas jau izlasītās grāmatas un bez maksas iemainīt pret citām. Tāpēc jau laicīgi var sākt pārkravāt savus grāmatu plauktus.
Recent Comments