Uz šīm Lieldienām zemnieks.info ir apkopojuši daudz un dažādu paņēmienu, kā ar dabīgiem līdzekļiem nokrāsot olas uz Lieldienām. Turklāt to, kā izrādās, ir krietni vairāk par ierastajām sīpolu mizām – tas bija tradicionālais veids kā bērnībā krāsojām olas.

Visi šie paņēmieni un ieteikumi ir apkopoti prezentācijā (tiesa, mazliet amatieriskā), kas pieejama lapā zemnieks.info. Diemžēl prezentācija ir interneta vidē ne visai parocīgajā PowerPoint formātā. Tādēļ atļāvos to pārcelt uz SlideShare.

Marinādi burkāniem gatavo tādu pat kā ķiplokiem – uz pusliru ūdens pievieno vienu ēdamkaroti sals, vienu ēdamkaroti cukura un divas ēdamkarotes etiķa. Es gan etiķi piegāzu “uz aci”. Lai burkāni ātrāk un labāk marinētos, tos jāsagriež – vai nu nelielos gabalos (ja burkāni tievi) vai arī gareniski četrās daļās.

Burkānus var marinēt vienus pašus, taču man patīk jaukt kopā ar ķiplokiem – tad tie kļūst tādi pikantāki. Vienu burku ķiploku un burkānu jau biju samarinējis kādu laiku atpakaļ un sanāca ļoti labi.

Pie vienas reizes izlēmu iemarinēt ingvera sakni. Šad un tad sanāk mājās pagatavot suši un tad tāds ingvers labi noder. Vienreiz marinēto ingveru nopirku veikalā, bet tas sanāk padārgs, turklāt ir piestūķēts ar e-vielām.

Ingvers ir garšaugs, kurš nāk no Centrālās un Dienvidāzijas. Parasti tiek izmantota tā sakni. To lieto uzturā, enerģijas uzturēšanai un veselības uzlabošanai. Tā garša ir asa, spēcīga un tonizējoša.

Šobrīd ingvera sakne ir brīvi nopērkama – gan tirgū, gan veikalos (vismaz RIMI noteikti ir). Var nopirkt  arī ingvera pulveri, kuru pievienot ēdienam kā garšvielu. Ingvera pulveri var lietot pie tējām un karsta piena – vai arī karstas tējas kopa ar pienu (garšo visai interesanti). Ziemā un aukstā laikā ļoti laba ir ingvera tēja vai uzlējums – gabaliņu ingvera saknes sīki sagriež (skaidiņās vai šķēlītēs), pārlej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties. Tēja ir tonizējša, labi silda un palīdz celt imunitāti.

Bet atgriezīsimies pie marinēšanas. Es ņēmu “pa prasto” – ingveru nomizoju un sagriezu šķēlītēs. Tad saliku burciņā un pārlēju ar marinādi (to pašu, ko gatavoju ķiplokiem). Un viss. Pēc nedēļas vai divām redzēs, kas būs sanācis.

Atradu arī citu, mazliet sarežģītāku recepti lapā receptes.lv. To es izmēģināšu nākamreiz.

Tā kā pēc lielās marinēšanas man nedaudz palika pāri marināde, tad “pa fikso” samarinēju tomātus ar sīpoliem. Mazā bļodiņā pamīšus saliku šķēlītēs sagrieztus tomātus un sīki sagrieztus sīpolus (var rī griezt plānās šķēlītēs) un pārlēju ar atlikušo marinādi. Jāļauj kāda diena ievilkties un tad jau būs ēdami.

Lai pasteidzinātu pavasara sajūtas, es izlēmu izaudzēt uz palodzes kādu vitamīnu. Šim nolūkam manā dārzeņu krājumā atradās pusizdīdzis sīpols, kuru nolēmu izdiedzēt līdz galam, lai vitamīnu trūkumu organismā kompensētu ar kādu vaigu loku. Sīpols ir ļoti pateicīgs – lai dabūtu lokus nekas daudz nav jādara – tik vien, kā sīpols jāieliek līdz pusei ūdenī. Man pa rokai bija sena sinepju burciņa, kura bij’ kā radīta izvēlētajam sīpolam. Tā kā sīpolu iedēstīju jau labu laiku atpakaļ, loki jau ir krietni paaugušies un drīz būs šķinami.

Ja ir vēlme pēc lielākas ražas,tad var ņemt vairāk sīpolu un likt tos kādā bļodā cieši vienu pie otra (lai tie turētos stāvus). Labi noder plastmasas kastītes pārtikas uzglabāšanai, lai arī ma stikla un keramikas trauki šķiet piemērotāka izvēle.

Otrs vienkāršs veids dabīgo vitamīnu iegūšanai ir diedzēti graudi. Tas jau nu ir pavisam vienkārši – ņem šķīvi, kurā ielej nedaudz ūdens un plānā kārtiņā ieber graudus (tos var nopirkt daudzos pārtikas veikalos). Graudi izdīgst pāri dienās. Tos var ēst tāpat – ik pa brīdim pagrābjot saujiņu no šķīvja vai arī, piemēram, piejaucot pie salātiem vai biezpiena.

Ja kādu ir ieinteresējusi zaļumu audzēšana uz palodzes, tad šovakar (25.martā) sešos Krāmu ielā 3, 3. stāvā notiks Zaļās skolas nodarbība. Pūres dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse un Pūres dārzkopības izmēģinājumu centra zinātniskā darbiniece Agrita Bite lasīs lekciju “Dārzeņi un zaļumi rokas stiepiena attālumā – pašu audzēti”. Runās arī par to, ko var audzēt pilsētnieki.

Tad nu tiem, kam uz zīmēšanu ir mazāk talanta, bet darboties griba liela, noderēs lapa http://stripgenerator.com. Ar to var ātri un veikli sabīdīt savu komiksu – ja vien ir idejas saturam. Lapā ir gatavi tēli un objekti, kurus  var visādi izvietot, staipīt, palielināt, samazināt utt. Pie tam, lai izveidotu komiksu, nemaz nav jāreģitrējas. Vienīgais trūkums – tēlu un objektu skaits nav īpaši liels, bet savus obektus veidot nevar (vismaz nereģistrētie lietotāji). Reģistrētajiem lietotājiem tiek solīts plašāks tēlu un objektu klāsts, ka arī papildus iespējas.

Lavaša picai būs vajadzīgs, protams, lavašs, siers (daudz siera – vismaz 200 – 300 grami uz vienu lavašu), un visādas lietas, ko likt pa virsu: tomāti, gurķi, kabači, olīves utt. – ko vien sirds kāro. Galvenais – ņemt tos produktus, kas nav ilgi jāgatavo.

Gatavošana: ņem cepešpannu un ieklāj tajā uz pusēm pārlocītu lavašu. Sarīvē sieru. Pusi no sarīvētā siera iekaisa starp abām lavaša kārtām. Atlikušo – uz lavaša. Tikai jāskatās, lai siers nav pārāk tuvu lavaša malām – cepot tas tecēs nost un piedegs pie pannas.

Pēc tam uz lavaša liek visu pārējo. Tomātus, gurķus un kabačus griež plānās šķēlītēs. Marinētos gurķus var griezt arī kubiņos. Arī olīves sagriž gabalos. Galvenais visas sastāvdaļas sagriezt tik lielos gabalos, lai tās pagūtu izcepties. Cep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Ja cep par ilgu, lavašs paliek sauss un vairs nav tik “sulīgs”.  Jāēd uzreiz pēc izvilkšanas no krāsns – lai nepagūst atdzist un sacietēt.

Pamācību lejupielādēt var te.

Tātad, lai pagatavotu pankūkas, ņemam bļodu, kurā sakuļam olas. Olu skaits atkarīgs no tā, cik daudz mīklas taisīsim. Es parasti ņemu divas. Olas piedod pankūkām stingrību. Pieberam sāli un pāris tējkarotes cukura, pielejam nedaudz pienu – kādu pus glāzi vai mazliet vairāk – un samaisām. Tad pamazām beram klāt miltus un maisam, kamēr iegūta vienmērīgi bieza masa. Iemaisīt miltus man šķiet vislielākais triks, jo tas jāpaveic tā, lai nerastos kunkuļi. Pēc tam mīklai pielej klāt pienu un ūdeni – proporcija atkarīga no tā, cik treknas pankūkas gribam – un izmaisām. Mīklai jābūt pusšķidrai .

Cep pannā uz nelielas uguns, no abām pusēm. Pirms cepšanas panna kārtīgi jāuzkarsē un jāuzlej mazliet eļļas. Cepšana ir vislaikietilpīgākais process. Tāpēc parasti cepšanu es apvienoju ar ēšanu. Ja grib procesu paātrināt, var cept vairākās pannās vienlaicīgi.

Parasti pankūkas ēd ar ievārījumu (man garšo ar ievārījumu un krējumu kopā), bet var smērēt arī jogurtu, medu un citas gardas lietas (katrs izvirst kā māk un var atļauties).

Uzsilda pannu un pielej eļļu. Apcep sīpolus un ķiplokus. Ja ir, var piešaut arī puravu. Ieber pannā pupas. Pievieno konservētu kukurūzu, sagrieztus marinētus gurķus, papriku un garšvielas. Ja ir – piecept tomātus (sagriež nelielās šķēlītēs). Cep minūtes 10. Var ēst ar krējumu. Vēl tīri gardi sanāk ar kausēto sieru vai biškucīti kaņepju pavalga.