xlt.lv

Izrādās, ka Firefox jaunu tabu var atvērt ar dubultklikšķi tabu joslā. Ļoti ērti. Protams, ja vien joslā ir brīva vieta, kur klikšķināt.

Paturpināšu tēmu par ātri pagatavojamu maltīti. Kad sestdien no rīta vēlējos pabrokastot, nebija nedz laika, nedz vēlmes pavadīt dienas pirmo pusi kaut ko gatavojot. Taču ledusskapī no jaungada bija saglabājušās vārītas raibās kāršu pupas. Vēl tīri labas, bet ilgāk glabāt nebūtu prāta darbs. Tāpēc nolēmu tikt galā ar tām. Bet plikas pupas ēst nešķiet aizraujoši. Tāpēc te būs būs pastāsts “ko darīt ar pupām?” jeb recepte ātrām brokastīm.

Uzsilda pannu un pielej eļļu. Apcep sīpolus un ķiplokus. Ja ir, var piešaut arī puravu. Ieber pannā pupas. Pievieno konservētu kukurūzu, sagrieztus marinētus gurķus, papriku un garšvielas. Ja ir – piecept tomātus (sagriež nelielās šķēlītēs). Cep minūtes 10. Var ēst ar krējumu. Vēl tīri gardi sanāk ar kausēto sieru vai biškucīti kaņepju pavalga.

Lavašs ir viena lieliska lieta, ja gribas ko uz ātru roku iekost vai vienkārši panašķēties. Pildījumam der praktiski itviss – atliek tikai ielūkoties ledusskapī. Konservēta kukurūza, pupiņas un zaļie zirnīši, marinēti gurķi un ķiploki, siers – atliek vien ļaut iztēlei vaļu. Mērcei var izmantot krējumu, pievienojot sinepes, piparus, adžiku, kariju, zaļumus, ketčupu vai tomātu mērci. Ja to visu vēl apcep uz pannas, pieliekot sīpolus un burkānus (ja vien nav slinkums tos tīrīt un rīvēt), sanāks lieliska maltīte, kuras pagatavošana aizņems vien 10 – 15 minūtes.

Pa brīvdienām sakārojās grauzdiņus. Tā kā veikalā dabonamie izskatījās tādi saguruši, izlēmu cept (pareizāk – grauzdēt) pats. Nav jau ar’ nekāda sarežģītā lieta.

Tātad, grauzdiņiem nepieciešams: formas maize („ķieģelītis”), ķiploki, sāls, eļļa. Uzkarsē pannu, pielej nedaudz eļļas (lai grauzdiņi nav pārāk eļļaini). Ķieģelīti sagriež šķēlēs, bet šķēles – vēl 3 daļās un liek pannā grauzdēties. Kad maize no abām pusēm smuki apcepusies, to saber uz šķīvja un apkaisa ar sāli. Mazliet pagaida, lai padziest un katru gabaliņu no abām pusēm ierīvē ar ķiploku. Tik jāskatās, lai nav par asu. Es daļu savējo tā „pārķiplokoju”, ka knapi varēju apēst. Pēc tam visu ēd gardu muti, piedzerot klāt smeķīgu alutiņu.

Viendien man ienāca prātā, ka ēst gatavoju pārsvarā pēc vienas shēmas. Bet tas nekas, jo ēdiens tāpat katru reizi sanāk savādāks. :) Toties ar savu “recepti”, kas patiesībā ir procesa apraksts, nolēmu padalīties.

Tātad. Ņemam produktus, kurus vien spējam atrast un liekam virtuvē uz galda. Izvēlamies to, kā ir visvairāk (taupības nolūkos). Tālāk izvēlamies 3 – 5 produktus, kas varētu labi garšot kopā ar iepriekš izvēlēto. Pēc principa – jo krāsain;ak, jo labāk. Nevajag baidīties eksperimentēt – jebkurā gadījumā virumu pēc tam varēs mēģināt izbarot ciemiņiem vai pagalma bomžiem.

Dārzeņus, kuriem ir cieta miza, nomizo. Visu sagriež aptuveni vienādos gabalos. Sīpolus gan sagriež smalkāk. Uzsilda pannu un ielej mazliet eļļas. Pannā ieber sīpolus un mazliet apcep. Pēc tam pievieno pārējos dārzeņus – sākot ar iem, kas jāgatavo ilgāk un beidzot ar tiem, kas jākarsē vismazāk. Vislielākais triks – noteikt pareizo laika atstarpi starp produktu pievienošanu – lai nesanāk, ka kāds produkts jau izšķīdis, kamēr kāds cits pavisam ciets.

Iesaku pievienot dažādas garšvielas, sēklas, riekstus. Var pielikt arī dzērvenes vai pīlādžu ogas. Neaizmirstam par eksperimentēšanas prieku! Ja no iepriekšējās dienas palikuši pāri rīsi vai makaroni – droši liekam klāt pāris minūtes pirms viss ir gatavs.

Visu var gatavot pannā. Bet, tikpat labi, visu var vārīt katlā. Ja ūdens būs tā pavairāk – sanāks zupa. Labu apetīti!

BoingBoing pameta saiti uz turpat 10 gadus senu Džeikoba Nīlsena (Jakob Nielsen) rakstu par virsrakstu veidošanu: Microcontent: How to Write Headlines, Page Titles, and Subject Lines. Īss, bet labs rakstiņš, kurš joprojām nav zaudējis aktualitāti.

Vēl viens Džeikoba Nīlsena raksts par 10 lietojamības kļūdām blogos: Weblog Usability: The Top Ten Design Mistakes.

Savukārt, Lifehacker apskata tulkošanas rīkus internetā. Tiesa, uzreiz piebilstot, ka neviens automātiskais tulkotājs nevar aizstāt cilvēku. Bet kādam var noderēt.

Un, visbeidzot, Xerox nāk klajā ar apgalvojumu, ka, par spīti iepriekšējiem pieņēmumiem, tieši tehnoloģiju un elektronisko sakaru attīstība ir veicinājusi strauju papīra patēriņa pieaugumu.

Nelielai atslodzei – humora pilns teksts par Web dizainu. Tiesa gan – krieviski. Neliels citāts:

Как только менеджер скажет вам, что услуги «одной из лучших дизайн-студий в России» обойдутся вам в десять тысяч условных единиц, оттопырьте нижнюю губу и сообщите, что вам «Тёма обещал за восемь сделать». Неважно, что вы не знаете, кто такой этот Тёма и почему он вам должен был что-то обещать, эта реплика должна привести к падению цены минимум в два раза. Если этого не произошло, значит вам попались непрофессиональные дизайнеры, гоните их в шею.

Teksts šeit: http://c-tm.ru/10/

Šis varētu interesēt kulinārus pašdarbniekus, kā arī veģetāriešus – VegCookingBook. te var atrast dažādas veģetāro ēdienu receptes, olu, piena un gaļas aizstājējus (es gan nekad neesmu sapratis, kāpēc nepieciešamas aizstāt gaļi – vai nu tu ēd, vai nē), alternatīvas želantīnam (kā zināms, to gatavo no dzīvnieku kauliem un tāpēc veģetārieši to nelieto), dažādu produktu aprakstus, mērvienību aprakstus un vēl daudz ko citu, kas varētu noderēt cepot, vārot, šmorējot un sutinot.
Labu apetīti!

Tiem, kas mācās dizainu vai mākslu, ir nepieciešama darbu mape – kur salikt savus zīmējumus un citus darbus, lai tie nesalocītos un nesaburzītos. Tā kā šie darbi parasti ir palieli (lielākoties A2 formātā), tad parastā mapes neder. Es savulaik nopirku šādu mapi par latiem 15, tomēr atbilstoši mapi man nācās meklēt labu laiku. Tomēr to var tīri labi pagatavot arī pats. ShojoBeat piedāvā pamācību, kā pagatavot šādu mapi pašam (PDF fails angļu valodā, via DIY Life). Tas nav nekas sarežģīts un esmu redzējis daudzus izmantojam pašdarinātas mapes. Lēti un ērti. Nepieciešamos materiālus var sagādāt, piemēram, Baltijas Papīrā uz Ģertrūdes un Akas ielas stūra. Es no savas pieredzes ieteiktu mapi taisīt mazliet lielāku par darbu formātu, jo papīra izmēri veikalos mēdz atšķirties – ne vienmēr ir iespējams nopirkt precīzi A2 formāta lapas (mēdz būt gan mazliet lielākas, gan mazākas).

Daudzi noteikti seko līdzi mxz gaitām tālajā Austrālijā, kur viņš apgūst filmēšanas māku vai Artūra darbībai kino jomā. Un droši vien neviens vien ir iedomājies par to, kā būtu uzņemt pašam savu filmu? Tad nu, lūk, pačukstēšu, ka Read/WriteWeb savā rakstā apskata filmu viedošanu ar web 2.0 rīkiem: sākot ar scenārija rakstīšanu, finansējuma meklēšanu un beidzot ar filmas izplatīšanu. Ja kādam izdodas uztapināt filmu izmantojot šo pamācību – nekautrējieties un diediet ziņu!