No pasākuma īpaši neko negaidīju, jo vienīgā grupa, kuru patiešām vēlējos dzirdēt bija Skyforger. Taču, tā kā Skyforger spēlēja festivāla otrajā dienā, uz kuru nebiju, tad paliku viņus nedzirdējis. Iespējams, ka tieši tāpēc, ka uz pasākumu nekādas lielās cerības neliku, man tas šķita visai jauks. Vislabāk patika Sanctimony un Solaris. Arī Frailty un hedlaineri Stigmata nospēlēja labi.

Cilvēku uz pasākumu nebija ļoti daudz. Taču tas man kā apmeklētājam bija tikai pluss, jo nebija jāspaidās pa sasvīdušo pūli. Pat lietus, kas vienu brīdi nolija visai spēcīgi, manās acīs pasākumam neko daudz nekaitēja. Vienam otram tas sagādāja pat papildus jautrību.

Dažas bildes no pasākuma pirmās dienas ir apskatāmas manā fotogalerijā.

Zemeslode griežas 365 dienas katru gadu. Katrus četru gadus viņai vajag vienu dienu vairāk, un tas kā reiz tieši februārī. Kāpēc es gan nezinu. Varbūt tāpēc, ka februāri ir aukstāks un tad ir nedaudz grūtāk griezties.

Govis nedrīkst ātri skriet, lai neizlīst piens.

Kad daiļslidotājā griezās piruetēs, viņas svārciņi pacēlās pašas radītajā vējā.

Zivis dēj olas, krievu zivis pat kaviāru.

Viens no vislietderīgākajiem dzīvniekiem ir cūka. No tās var visu izmantot: gaļu ēšanai, ādu materiāliem apvilkšanai, sarus sukām un vārdu kā lamuvārdu.

Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem nejauši tiek.

Ziemeļu puslode griežas pretēji dienvidu puslodei.

Sliekas nevar iekost, jo viņām priekšā un aizmugurē ir tikai astes.

Vakar mēs gājām ar skolotāju pastaigāties parkā. Māja pretī parkam ir dzemdību nams, kur mammas dzemdē bērnus. Viena dzemde paskatījās pa logu un pamāja mums.

Pavasaris ir pirmais no četriem gadalaikiem. Tad vistas dēj olas un zemnieki kartupeļus.

Vīrieši nevar precēt vīriešus, jo tad neviens nevar vilkt līgavas kleitu!

Zoodārzā ir forši. Tur var redzēt dzīvniekus, kādi pat neeksistē.

Lielveikals. Sieviete un vīrietis. Abi apmulsuši meklē, ko nopirkt ēdamu un
katrs cītīgi runā pa telefonu… Līdz notiek sadursme un viņi satiekas…
Viens mirklis var izšķirt visu dzīvi…
Filmā attēlotā situācija ir vienkārša, ikdienišķa un aizkustinoši
smieklīga, taču reizē arī ļoti skumja. Savā nolemtajā vientulībā un rutīnā
vīrietis un sieviete atrod viens otru, taču jūtas neveikli un apjukuši,
nezinot, kā viens otram tuvoties.
Jāuzteic aktieru Baibas Brokas un Viļa Daudziņa labā aktieru saspēle, kas
lika noticēt skaistā un trauslā mirkļa iespējamībai šajā rutinizētajā dzīves
plūdumā, kas šķiet, ka nekad nepāries…
Beigas – laimīgas!

Arī par pārējām īsfilmām bija labas atsauksmes. Tāpēc žēl, ka nevarēju tikt uz seansu. Tāpēc tagad apdomāju, kā varētu pie šīm filmām nesāpīgā veidā tikt. Jo vairāk interese man ir tāpēc, ka vienā no šīm īsfilmām spēlē kāds mans draugs.

Tā pagājušo sestdien biju gan uz Imanta Dakša koncertu Rīgas Cirkā, bet pēc tam naski devos uz Melno Piektdienu klausīties Vic Anselmo, Leafblade un Antimatter.

Visai neierasti doties uz koncertu uz cirku. Bet Dakša koncertam tā šķita piemērota. Diemžēl sākumu ar klaunu uzstāšanos palaidu garām, jo nācu no cita pasākuma. Koncerts bija ļoti labs un priekšnesumi (mīmi, gaisa akrobātes utt.) likās interesanti. Vienīgi gribējās, lai koncerts ir mazliet garāks.

Pēc Imanta Dakša devos uz Melno Piektdienu, kur notika Vic Anselmo, Antimatter un Leafblade akustiskais koncerts. Tas šķita visai piemērots vakara noslēgums un turpinājums Dakša koncertam.

Kamdēļ es visu šito rakstu? Gribēju vienkārši painformēt, ka 10.janvārī Rīgā (klubā Melnā Piektdiena) uzstāsies Diary of Dreams. Jauka vācu grupa, kura nedaudz atgādina manis iemīļoto Deine Lakaien. Īpaši jau vokāls. Tāpēc kalendārā jau ierakstīts.

Savukārt, februārī te viesosies “tumšā disko” pārstāvji no Zviedrijas – Deathstars, kuri spēlēs uz vienas skatuves ar Korn (biļetes man jau kabatā).