Avots: http://www.go-globe.com/

Teorētiski internets ir 2 reizes ātrāks. Praktiski – izteiktas atšķirības pagaidām nejūtu. Varbūt mazliet ātrāks (nu labi, nedaudz vairāk kā mazliet). Izņēmums ir augšupielāde – tā ir vismaz 5 reizes ātrāka. Tas man lieti noderēs, jo ik pa brīdim mēdzu piesārņot interneta plašumus ar saviem pikseļiem.

Bet.

Tā kā iepriekšējais DSL modems (bildē blakus) man ir kļuvis lieks, tad tirgoju to nost. Pirku pirms 1,5 gadiem par Ls 30. Pārdodu par 15 latiem. Garantija vēl ir pus gadu (ir arī čeks). Ja nu kāds sadomā lietot Lattelecom mājas internetu, bet negrib modemu īrēt, pirkt jaunu vai slēgt līgumu uz n-tajiem gadiem. Modemam nav ne vainas un savu pusotru gadu ir kalpojis godam un, domāju, novilks vēl ne tik vien.

Ja kādam ir interese – piesakieties komentāros vai kontaktu lapā.

Concrete5 ir bezmaksas satura vadības sistēma, kas savu dzīvi sāka kā komercprodukts, bet nu tiek izplatīta ar MIT licenci, kas ļauj to izmantot bez ierobežojumiem. Šis nav nekāds lightweight risinājums, kā es iesākumā biju cerējis, bet nopietna satura vadības sistēma ar visai plašām iespējām. Paši izstrādātāji norāda, ka Concrete5 ir ne tikai satura vadības sistēma, bet arī web “ietvars” (framework) – to var izmantot kā pamatu dažādu web aplikāciju izstrādē.

Pēdējās dienās noņēmos ar Concrete5 palietoju un patestēju. Uzcepu pat lapu testam: hooed.com. Pirmajā brīdi mani šis CMS aizrāva – no “vienkāršā lietotāja” puses viss darbojas ērti un vizuāli patīkami. Uztaisīt mājas lapu var dažās minūtēs. Turklāt lielākais pluss – katru lapu var sataisīt savādāku – gan no bloku izvietojuma, gan dizaina puses. Tas, ir, katrai lapai var būt savs, pilnībā atšķirīgs dizains. Tiesa, te arī parādās neērtības – ir daudzas lietas, kas jānodefinē katrai lapai.  Tāpēc, ja lapas galvenokārt kalpos kā blogs, WordPress būs krietni parocīgāks. Arī par Drupal nevajag aizmirst. Taču Concrete5 satura vadības sistēma būs ļoti noderīga, ja nepieciešama sistēma, kas ļauj veidot lapas ar dažādi izkārtotiem saturiskajiem blokiem vai dizainiem. Piemēram, produktu lapas vai portfolio lapas.

Otrs trūkums – tā kā Concrete5 tikai nesen iegājusi atvērtā koda pasaulē, tad nopietna atbalsta komūna (kā WordPress, Joomla vai Drupal) nav vēl izveidojusies. Līdz ar to pagaidām ir maz spraudņu un dizaina šablonu. Tāpēc daudz ko var vajadzēt taisīt pašam.

Plusi:

• labi pielāgojama – galvenais trumpis. Katra lapa var būt ar pilnīgi saturisko bloku izvietojumu (pieļauju, ka arī visu dizainu, ja labi pacenšas).
• viegli saprotama un pārvaldāma. Lapas izkārtojuma veidošana notiek vizuāli. Dabūt gatavu mājas lapu var dažās minūtēs.
• pieejami jau gatavi “bloki” – slaidšovs, viesu grāmata, aptaujas utt., kas ļoti vienkārši integrējami mājas lapas dizainā.
• gatava lietošanai – papildus nav nekas jāinstalē – uzliec c5 un taisi lapu augšā. Arī paša Concrete5 instalēšana ir ātra un vienkārša.
• jau iekļauts lapas apmeklējuma statistikas mērītājs.

Mīnusi:

• instalācija aizņem 12 megabaiti – tas būs krietni vairāk kā WordPress (apmēram 3 Mb).
• katrai instalācijai nepieciešama sava datubāze (pieprasa, lai tiktu instalēts tukšā datu bāzē – nemīl, ja datu bāzē jau kaut kas ir).
• lapas saitēs latviešu burtus aizstāj ar apakšsvītru (underscore), nevis ar atbilstošu latīņu burtu (kā, piemēram, to dara WordPress). Arī kā vārdu atdalītājs kalpo apakšvītra nevis domuzīme. Visu gan var labot ar roku (vai mazliet paķmerēoties kodā nomainīt apakšvītru pret domuzīmi).
• atbalsta kopiena nav tik liela, kā citām CMS – WordPress, Drupal vai Joomla!.
• man īsti nevedas ar meklētāja integrāciju lapā – tam būs jāvelta pamatīgā izpēte. Vienkāršais risinājums – meklēšanai veltīt atsevišķu lapu vai iestrādāt lapas dizainā. Vai arī – meklēšanas funkciju uzticēt Google. Pie viena tas arī atrisinātu otru problēmu – nepieciešamību regulāri un pašrocīgi palaist lapu indeksētāju (citādi tās neparādīsies meklēšanas rezultātos).

Katrs pats var izmēģināt, kā sistēma darbojas: http://getconcrete5.com/demo.

Savukārt lapas, kas izmanto Concrete5 var apskatīt te: http://c5mix.com/showcase/25-concrete5-powered-sites.

Kā izrādījās, pieejamo tīklu nav īpaši daudz, bet šis tas tomēr ir pieejams. Pirmais pieejamais LMT ēkas tuvumā bija Lattelekom tīkls. Lai sērfotu netā tas prasīja ievadīt lietotājvārdu un paroli (kuru man, protams, nebija). E-pastu gan izdevās saņemt un nosūtīt bez jebkādas autentificēšanās.

Lielākā problēma braucot ir WiFi tīklu nelielie radiusi. Līdz ar to pieejamie tīkli nepārtraukti mainās, bet pieslēgšanās šiem tīkliem prasa zināmu laiku. Tāpēc pilnvērtīgi sērfot internetā brauciena laikā nav iespējams, lai arī atvērtie tīkli ir pieejami lielāko daļu ceļa. Taču e-pastu sūtīšanai un ziņu lasīšanai Grīderī tā štelle ir apmierinoša.

Arī tiekot galā Mežciemā patestēju WiFi pieejamību. Atvērti kā pieejami uzrādījās vairāki tīkli, bet pieslēgties izdevās tikai vienam. Un arī tas pēc kādas pusstundas pazuda. Taču vēlāk izdevās pieslēgties citam tīklam, kurā tad arī visu vakaru nosēdēju (ar mainīgu interneta ātrumu, bet kopumā bija tīri apmierinošs).

Tā nu es secinu, ka haļavnie tīkli ir pieiekami daudz. Vienīgi uz viņiem nevar paļauties – te viņi ir un te viņu vairs nav. Tāpēc pastāvīgai lietošanai labāk ir ievilkt savu tīklu. Taču lielākā problēma ar atvērto WiFi tīklu izmantošanu varētu būt pārsūtāmās informācijas drošums. Savai internetbankai es caur tādu neslēgtos klāt. Kaut gan var jau būt, ka nekādas drošības problēmas te nepastāv – es neesmu nekāds drošības speciālists.

No vikipēdijas:

Vardraivings (wardriving) – WiFi tīklu meklēšana pārvietojoties ar transportlīdzekli un izmantojot portatīvo datoru vai plaukstdatoru.

Pigībekings – (piggybacking) – sveša WiFi tīkla izmantošana bez tiešas atļaujas.

Kas attiecas uz šādu pasākumu legalitāti, tad dažādās valstīs ir dažāda prakse. Piemēram, daudzos ASV štatos, to uzskata par “neatļautu (neautorizētu) pieslēgšanos datortīklam”. Taču es šādu kvalifikāciju uzskatu par nepamatotu, jo atvērtiem tīkliem autorizācija netiek prasīta vispār – tātad autorizēts ir ikviens, kas vēlas šo tīklu izmantot.

Latvijā pagaidām nekādas tiesu prakses šajā jautājumā nav (vismaz es neesmu dzirdējis un Krimināllikumā sods par šādu darbību nav paredzēts). Pareizāk sakot, ņemot vērā, ka pieslēgšanās svešam atvērtam tīklam nav aizliegta, tad pieslēgšanās atvērtam tīklam nav uzskatāma par sodāmu rīcību. Ja kāds nevēlas, lai viņa tīklu izmanto citi, pastāv iespēja uzlikt tīklam paroli, tā skaidri norādot, ka tīkls ir slēgts. Uzskatīt pieslēgšanos atvērtam tīklam par ļaunprātību ir nepamatoti, jo daudzi ar nolūku atstāj tīklu atvērtu, lai to varētu izmantot citi (piemēram, kafejnīcas).

Tāpēc liels bija mans prieks, kad dažas dienas atpakaļ uzzināju par Evernote. Evernote ir web piezīmju rīks, kas vienlaikus piedāvā uz sava datora uzstādīt atsevišķu programmu darbam ar piezīmēm. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Un tas ir tieši tas ko es biju meklējis -  "desktop" piezīmju aplikācija (lai darbotos stabilāk un piezīmēm varētu piekļūt arī tad, ja neiet internets), kas sinhronizē piezīmes ar web serveri un ļauj tām piekļūt caur mājas lapu. Tomēr iespējas web aplikācijai un "desktop" apalikācijai mazliet atšķiras.

Piezīmes var iesūtīt arī caur e-pastu. Diemžēl tās nevar nosūtīt uz telefona numuru (kā, piemēram, uz twitter.com). Papildus uz iPhone un telefoniem ar Windows Mobile (5.x or 6.x) operētājsistēmu. Savukārt priekš Firefox ir pieejams spraudnis, kas padara ērtāku bilžu un teksta kopēšanu no mājas lapas. Rīkjoslā tiek pievienota jauna ikona:

Programmatūra un lietošana ir bezmaksas. Taču mēneša limits piezīmēm uz Evernotes servera ir 40 megabaiti. Kā saprotu, tā ir diska vieta, kuru var aizņemt. Katru mēnesi tā tiek skaitīta par jaunu un iepriekšējo mēnešu piezīmes netiek ņemtas vērā. Apjoms ir pietiekams teksta piezīmēm un pārdesmit bildēm (to daudzums atkarīgs no lieluma). Ja gribas vairāk, nāksies šķirties no 5 ASV dolāriem katru mēnesi. Tad limits tiek palielināts uz 500 megabaitiem mēnesī.

Evernote iespējas:

• pievienot piezīmēs tekstu, bildes (gan ievietot bildes, gan saiti), saites, PDF failus, kā arī audio failus;
• veidot grafiskas piezīmes "ar roku" (noder smārtfonu un grafisko planšešu lietotājiem);
• grupēt piezīmes "piezīmju grāmatās";
• sinhronizēt piezīmes ar serveri un piekļūt tām caur mājas lapu;
• piezīmēs pievienot checkbox (nezinu, kā pateikt latviski), tādā veidā veidojot padarāmo darbu sarakstus.
• pievienot birkas jeb tagus;
• padarīt piezīmes pieejamas citiem (bet bez labošanas iespējas);
• importēt un eksportēt piezīmes;
• saglabāt meklēšanas iestatījumus, kas ļauj vēlāk ātri atrast piezīmes pēc noteiktiem parametriem;
• meklēt pēc atribūtiem: datuma, piezīmes avota (piezīme izveidota aplikācijā, weblapā, telefonā), vai satur bildes utt.

Izstrādātāji apgalvo, ka programma spēj atpazīt arī tekstu bildēs. Līdz ar to šīs bildes iespējams atrast meklējot pēc atslēgvārdiem. Tāpat ir iekļauta arī primitīva attēlu apstrādes iespēja.

Piezīmju importēšana:

• no OneNote [notestēt]
• no failiem: jpg, txt, html. PDF failus var pievienot kā pielikumus. Var iestādīt direktoriju, no kurienes faili tiek importēti automātiski.

Piezīmju eksports uz TXT, HTML un MHT formātiem. Bildes var saglabāt PNG formātā.

Trūkumi, kas iekrita acīs:

• par maz iespēju (lai arī pamatfunkcionalitāte ir nodrošināta), piemēram "desktop" aplikācijā attēlu apstrādes iespējas varēja būt ar vairāk iespējām;
• piezīmjgrāmatām nevar taisīt apakšsadaļas (kā tas ir Google Bookmarks);
• "desktop" aplikācijā nevar staipīt tekstu no vienas vietas uz otru (šī nu ir standartlieta, kurai būtu jābūt) un nevar ielikt atdalošo svītru (kas ir web aplikācijā);
• bija vēl šis tas, bet piemirsu – laikam ar nebija tik svarīgi.

Kopumā jāsaka, ka Evernote ir ļoti ērts rīks, ja nav īpašu prasību pret piezīmju noformēšanas iespējām, bet nepieciešams veikt piezīmes un piekļūt tām no dažādām vietām un ar dažādiem rīkiem. Piezīmes tiek sinhronizētas ar Evernote serveri. Bet strādāt ar Evernote "desktop" aplikāciju var arī tad, ja internets nav pieejams.

Tomēr kā web piezīmju rīks Evernote atpaliek no Google Notebook.  Te vēl mazliet jāpastrādā, lai panāktu Google. Taču ir potenciāls attīstīt mobilā telefona un "desktop" aplikācijas, tā krietni . Bet darāmā te ir daudz. Tāpēc ar nepacietību gaidu nākamo versiju.

Šoreiz par upuri kritis apģērbu ražotājs Burberry, kuri nevēlas sekot Hugo Boss piemēram un atteikties no kažokādu izmantošanas savos apģērbos. Spēlei ir vairāki līmeņi un katrā ir jāveic savs uzdevums jeb “akcija”.

P.S. Šī nav PeTAs debija spēļu tirgū – pirms kāda laika jau rakstīju par Super Chick Sisters un Pamelas Andersones glābšanu.

Welcome Humans!

We have come to visit you in peace and with goodwill!

* Robots may not injure a human being or, through inaction, allow a human being to come to harm.
* Robots have seen things you people wouldn’t believe.
* Robots are Your Plastic Pal Who’s Fun To Be With.
* Robots have shiny metal posteriors which should not be bitten.

And they have a plan.

Mani secinājumi paliek iepriekšējie – Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.

Par godu tam šodien pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kas ir šī e-pakalpojuma izstrādātājs (sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts zemes dienestu), savās telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 33 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu. Sikāka informācija droši vien būs atrodama Sekretariāta mājas lapā.