Sestdien kafejnīcā taka notika pasākuma “modesTalka”, kurā katrs interesents varēja pāršūt kādu vecu apģērba gabalu jaunā. Neesmu nekāds šuvējs, taču pasākums ieinteresēju un nolēmu tajā mazliet pabildēt. Ar bildēm gan mazliet aplauzos, jo pievīlos sevī un tehnikā – bildes nav tik asas un labi izgaismotas, kā gribētos un esmu kaut ko samudrījis ar krāsām, bet kopējo ieskatu var gūt te: http://www.xltphoto.net/gallery/events/modestalka/
Pasākumi notiks ik pa laikam, tāpēc sekojiet informācijai. Katrā ziņā interesanti redzēt kā, piemēram, krekls pārtop jaunā kleitā vai kleita – biksēs.
Šo sestdien, 21. maijā, no plkst.13:00 -18:00 kafejnīcā “Taka” notiks pasākums “Modes Talka”. Tā būs lieliska iespēja iešūt/piešūt/pāršūt kādu nefunkcionējošu apģērba gabalu, lai tas pēc pārvērtībām atkal rastu vietu tavā skapī. Radošus risinājumus palīdzēs meklēt modes māksliniece Ingrīda Zābere (dizaina projekts Recycled.lv) un topošie dizaineri. Ikviens varēs radīt videi draudzīgu modi no vecā veidojot jaunu. Nav pat nepieciešamas labas prasmes šūšanā, jo tiks likti kopā spēki, sākot no idejas līdz rezultātam. Noslēgumā būs arī modes skate un foto sesija!
Pasākuma ieejas biļete: paņem līdzi mājās atrodamas drēbes vai materiālus, kas varētu noderēt Tava tērpa vai aksesuāra izveidei, kā arī dažus drēbju gabalus kopējam katlam, no kura idejas un materiālus varēs smelties ikviens!
Mati Karmins ir viens no igauņu pazīstamākajiem māksliniekiem, precīzāk – skulptoriem. Tā vismaz apgalvo Vikipēdija, kaut arī es par viņu dzirdu pirmo reizi (taču tas gan nav nekādas rādītājs, jo arī Latviešu skulptorus es zinu labi, ja divus). Viņam ir ļoti interesants projekts par to, kā pārvēst jūras mīnas (ar kurām esot pilna Baltijas jūra) mākslas un vienlaikus noderīgos sadzīves priekšmetos – mēbelēs.
Interesants video par to, kā varētu izskatīties nākotnes tehnoloģijas – tehnoloģijas, kuru pamatā ir stikls. Daudzas no tām visai drīz jau būs šodiena.Bet uz dažām skatos ar skepsi. Un ne tāpēc, ka tas būtu tehnoloģiski neiespējami, bet dažādu citu apstākļu dēļ. Piemēram, nevaru iedomāties, ka šādas tehnoloģijas uzstādītu pieturās – ņemot vērā, ka tās visai regulāri tiek izdemolētas.
Bet citādi – interesantas idejas, la arī dažas nebūt ne jaunas, un, manuprāt, viss labi salikts kopā.
Nejauši uzdūros vienam interesantam projektam – animalsontheunderground.com. Tā būtība – atrast Londonas metro kartē “paslēptos” dzīvniekus.
Viss esot aizsācies 1988.gadā, kad māksliniekam Polam Midlevikam (Paul Middlewick) ar metro braucot mājup no darba, un droši vien pārāk ilgi blenžot metro kartē, šķita, ka viņš tajā redz ziloni, kuru veido metro līnijas un stacijas. Nākamreiz metro kartē viņš saskatīja suni. Tagad zilonim un sunim jau ir pievienojušies daudzi citi dzīvnieki un viņu skaits nemitīgi aug.
Šitā štelle droši vien patiks tiem, kam patīk staipīt savu “krānu” – la varētu redzēt, cik garš tas ir izstiepts. Varētu būt noderīgs arī statistiku mīlošām draiskulēm. Ideja pavisam vienkārša – apvienot prezervatīvu ar metramēru. Iegādāties šo saimniecībā noderīgo lietu var i-veikalā Curiosite.
Artūrs Mednis tVīterī ir uzsācis kampaņu, solot bezmaksas Moleskine plānotāju (to, kurš redzams attēlā). Viss, kas jāizdara – tajā pašā twitter.com ir Artūram jāuzraksta, kāpēc Tev šāds plānotājs būtu vajadzīgs. Tālākais gan ir veiksmes jautājums, jo to, kuram tiks šis plānotājs, izvēlēsies Artūrs.
Piebildīšu, ka Moleskine plānotāji ir daudz un dažādi, piemēroti dažādiem mērķiem – laika plānošanai, piezīmēm, adrešu uzkrāšanai, zīmēšanai (ir pat tādi, kas paredzēti zīmēšanai ar ūdenskrāsām) utt. Patiesībā tos visus nemaz nevar saukt par plānotājiem, jo plānošanai ir paredzēta tikai daļa no bloknotiem vai piezīmju grāmatiņām (uh, pat nezinu, kā lai tos visus kopā sauc). Turklāt Moleskine blociņi ir ļoti populāri (lai arī padārgi) dažādu ļaužu aprindās. Viena daļa ļaužu ir ar mākslinieciskām novirzēm, tāpēc ir pat attīstījies savdabīgs mākslas paveids – Moleskine art. Viens uzskatāms piemērs ir zemāk.
Man par brīnumu Moleskine izrādās ir visai jauns zīmols – tas radīts 1997.gadā. Taču “piezīmjgrāmatiņu kultūra” sniedzas krietnu laiku atpakaļ – savā daiļradē tās izmantojuši Vincents van Gogs, Pablo Pikaso, Ernests Hemingvejs un, droši vien, vēl daudzi citi.
Ja arī Tu mīli radoši pieiet sava blociņa / dienasgrāmatas / plānotāja izmantošanai, tad nekautrējies un padalies ar saviem garadarbiem, komentāros norādot saiti, kur tie apskatāmi.
Strauji tuvojas Lieldienas un tūlīt tūlīt būs klāt. Daudziem Lieldienas nesaraujami saistās ar olu krāsošanu. Vienubrīd modē bija olas krāsot ar sintētiskajām krāsām. Taču man tas šķiet ne tikai kaitīgi (krāsa nereti izsūcas cauri čaumalai un nokļūst olā), bet bieži vien arī neglīti. Daudz jaukāk izskatās ar dabīgiem līdzekļiem krāsotas olas.
Uz šīm Lieldienām zemnieks.info ir apkopojuši daudz un dažādu paņēmienu, kā ar dabīgiem līdzekļiem nokrāsot olas uz Lieldienām. Turklāt to, kā izrādās, ir krietni vairāk par ierastajām sīpolu mizām – tas bija tradicionālais veids kā bērnībā krāsojām olas.
Visi šie paņēmieni un ieteikumi ir apkopoti prezentācijā (tiesa, mazliet amatieriskā), kas pieejama lapā zemnieks.info. Diemžēl prezentācija ir interneta vidē ne visai parocīgajā PowerPoint formātā. Tādēļ atļāvos to pārcelt uz SlideShare.
Recent Comments