Šitā štelle droši vien patiks tiem, kam patīk staipīt savu “krānu” – la varētu redzēt, cik garš tas ir izstiepts. Varētu būt noderīgs arī statistiku mīlošām draiskulēm. Ideja pavisam vienkārša – apvienot prezervatīvu ar metramēru. Iegādāties šo saimniecībā noderīgo lietu var i-veikalā Curiosite.
Artūrs Mednis tVīterī ir uzsācis kampaņu, solot bezmaksas Moleskine plānotāju (to, kurš redzams attēlā). Viss, kas jāizdara – tajā pašā twitter.com ir Artūram jāuzraksta, kāpēc Tev šāds plānotājs būtu vajadzīgs. Tālākais gan ir veiksmes jautājums, jo to, kuram tiks šis plānotājs, izvēlēsies Artūrs.
Piebildīšu, ka Moleskine plānotāji ir daudz un dažādi, piemēroti dažādiem mērķiem – laika plānošanai, piezīmēm, adrešu uzkrāšanai, zīmēšanai (ir pat tādi, kas paredzēti zīmēšanai ar ūdenskrāsām) utt. Patiesībā tos visus nemaz nevar saukt par plānotājiem, jo plānošanai ir paredzēta tikai daļa no bloknotiem vai piezīmju grāmatiņām (uh, pat nezinu, kā lai tos visus kopā sauc). Turklāt Moleskine blociņi ir ļoti populāri (lai arī padārgi) dažādu ļaužu aprindās. Viena daļa ļaužu ir ar mākslinieciskām novirzēm, tāpēc ir pat attīstījies savdabīgs mākslas paveids – Moleskine art. Viens uzskatāms piemērs ir zemāk.
Man par brīnumu Moleskine izrādās ir visai jauns zīmols – tas radīts 1997.gadā. Taču “piezīmjgrāmatiņu kultūra” sniedzas krietnu laiku atpakaļ – savā daiļradē tās izmantojuši Vincents van Gogs, Pablo Pikaso, Ernests Hemingvejs un, droši vien, vēl daudzi citi.
Ja arī Tu mīli radoši pieiet sava blociņa / dienasgrāmatas / plānotāja izmantošanai, tad nekautrējies un padalies ar saviem garadarbiem, komentāros norādot saiti, kur tie apskatāmi.
Strauji tuvojas Lieldienas un tūlīt tūlīt būs klāt. Daudziem Lieldienas nesaraujami saistās ar olu krāsošanu. Vienubrīd modē bija olas krāsot ar sintētiskajām krāsām. Taču man tas šķiet ne tikai kaitīgi (krāsa nereti izsūcas cauri čaumalai un nokļūst olā), bet bieži vien arī neglīti. Daudz jaukāk izskatās ar dabīgiem līdzekļiem krāsotas olas.
Uz šīm Lieldienām zemnieks.info ir apkopojuši daudz un dažādu paņēmienu, kā ar dabīgiem līdzekļiem nokrāsot olas uz Lieldienām. Turklāt to, kā izrādās, ir krietni vairāk par ierastajām sīpolu mizām – tas bija tradicionālais veids kā bērnībā krāsojām olas.
Visi šie paņēmieni un ieteikumi ir apkopoti prezentācijā (tiesa, mazliet amatieriskā), kas pieejama lapā zemnieks.info. Diemžēl prezentācija ir interneta vidē ne visai parocīgajā PowerPoint formātā. Tādēļ atļāvos to pārcelt uz SlideShare.
Padalīšos ar vienu recepti, kā ātri pagatavot kaut ko garšīgu. Tikai šoreiz būs nepieciešama cepeškrāsns. Pastāstīšu par to, kā pagatavot picu no lavaša.
Lavaša picai būs vajadzīgs, protams, lavašs, siers (daudz siera - vismaz 200 - 300 grami uz vienu lavašu), un visādas lietas, ko likt pa virsu: tomāti, gurķi, kabači, olīves utt. - ko vien sirds kāro. Galvenais - ņemt tos produktus, kas nav ilgi jāgatavo.
Gatavošana: ņem cepešpannu un ieklāj tajā uz pusēm pārlocītu lavašu. Sarīvē sieru. Pusi no sarīvētā siera iekaisa starp abām lavaša kārtām. Atlikušo - uz lavaša. Tikai jāskatās, lai siers nav pārāk tuvu lavaša malām - cepot tas tecēs nost un piedegs pie pannas.
Pēc tam uz lavaša liek visu pārējo. Tomātus, gurķus un kabačus griež plānās šķēlītēs. Marinētos gurķus var griezt arī kubiņos. Arī olīves sagriž gabalos. Galvenais visas sastāvdaļas sagriezt tik lielos gabalos, lai tās pagūtu izcepties. Cep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Ja cep par ilgu, lavašs paliek sauss un vairs nav tik “sulīgs”. Jāēd uzreiz pēc izvilkšanas no krāsns - lai nepagūst atdzist un sacietēt.
Apskatot interesantas reklāmas starp tām ieraudzīju arī tādas, kas tiek izvietotas uz liftiem . liftos. Lai arī pati pieeja nav nekas jauns, mani ieinteresēja tas, kā reklāmā var tikt izmantotas apkārtējās vides, šajā gadījumā - lifta, īpašības. Pie viena nolēmu paskatīties arī uz eskalatoriem. Savācu pāris bildītes, kuras man šķita interesantas. Kolekcija atrodama šeit (var spiest arī uz bildes).
After Life ir fotogrāfa Džonata Klārka (Jonathan Clark) foto projekts, kurā viņš ir iemūžinājis Strīthamas kapsētu četros gadalaikos. Tas, kas šo fotogaleriju atšķir no vairuma citu līdzīgu ir interaktivitāte. Tās nav daudz, bet pietiekami, lai piesaistītu uzmanību un padarītu fotogrāfijas interesantākas.
Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par interesantiem vizītkaršu dizainiem. Te būs vēl viens piemērs, kā padarīt savu vizītkarti interesantāku, proti - padarot to mehānisku. Šo vizītkaršu autors ir Adams Maijers (Adam Mayer). Kā tas pasākums izskatās var aplūkot bildās vai video zemāk.
Things - Adam Mayer Digitally Designed Geared Business Cards from Bre Pettis on Vimeo.
Kolekcija ar Japānas uzņēmumu logotipiem un preču zīmēm. Noderēs tiem, kurus interesē logotipi – lai papētītu. Varbūt kāda ideja iešaujas prātā.
Varētu domāt – kāds gan dizainam sakars ar nanotehnoloģijām? izrādās, ir gan. Nanopasaule var būt labs avots, kur smelties idejas mākslai vai dizaina risinājumiem. Piemēram, oglekļa nanocaurulīšu un silikona struktūras iedvesmoja mākslinieku Ričardu Svīniju (Richard Sweeney) radīt analogas papīra skulptūras. Šim projektam žurnāls K Magazine 2007 gada numurā ir veltījis rakstu (raksts krievu valodā, PDF formātā). Vairāk par nanopasauli un tās vizuālajiem atveidojumiem var palasīties lapā nanobliss.
Papildienājums iepriekš atrastajiem resursiem par logo veidošanu. Paldies Denisam par norādi, kas arī bija izejas punkts maniem šīsdienas meklējumiem.
Firmas stils un logo veidošana
Logo piemēri un kolekcijas
Nedaudz par krāsām
Recent Comments