Pasākumi notiks ik pa laikam, tāpēc sekojiet informācijai. Katrā ziņā interesanti redzēt kā, piemēram, krekls pārtop jaunā kleitā vai kleita – biksēs.

Pasākuma ieejas biļete: paņem līdzi mājās atrodamas drēbes vai materiālus, kas varētu noderēt Tava tērpa vai aksesuāra izveidei, kā arī dažus drēbju gabalus kopējam katlam, no kura idejas un materiālus varēs smelties ikviens!

To, kā veicās rudens modesTalkā, vari apskatīt šeit: http://www.draugiem.lv/kopalabaividei/gallery/index?aid=30989775

Pasākuma dalībnieku skaits ierobežots, tādēļ piesakies laikus pie Rūtas Kronbergas

Mob.tālr. (+371) 2 83 52 648

E-pasts: ruta.kronberga@gmail.com

Pasākumu rīko un vairāk informācijas:

Biedrība Humana People to People in Latvia: www.humana-latvia.org

Platforma DiPaDu: www.dotspretdotu.wordpress.com

Dizaina grupa Recycled.lv: www.recycled.lv

Viss esot aizsācies 1988.gadā, kad māksliniekam Polam Midlevikam (Paul Middlewick) ar metro braucot mājup no darba, un droši vien pārāk ilgi blenžot metro kartē, šķita, ka viņš tajā redz ziloni, kuru veido metro līnijas un stacijas. Nākamreiz metro kartē viņš saskatīja suni. Tagad zilonim un sunim jau ir pievienojušies daudzi citi dzīvnieki un viņu skaits nemitīgi aug. 

Piebildīšu, ka Moleskine plānotāji ir daudz un dažādi, piemēroti dažādiem mērķiem – laika plānošanai, piezīmēm, adrešu uzkrāšanai, zīmēšanai (ir pat tādi, kas paredzēti zīmēšanai ar ūdenskrāsām) utt. Patiesībā tos visus nemaz nevar saukt par plānotājiem, jo plānošanai ir paredzēta tikai daļa no bloknotiem vai piezīmju grāmatiņām (uh, pat nezinu, kā lai tos visus kopā sauc). Turklāt Moleskine blociņi ir ļoti populāri (lai arī padārgi) dažādu ļaužu aprindās. Viena daļa ļaužu ir ar mākslinieciskām novirzēm, tāpēc ir pat attīstījies savdabīgs mākslas paveids – Moleskine art. Viens uzskatāms piemērs ir zemāk.

Man par brīnumu Moleskine izrādās ir visai jauns zīmols – tas radīts 1997.gadā. Taču “piezīmjgrāmatiņu kultūra” sniedzas krietnu laiku atpakaļ – savā daiļradē tās izmantojuši Vincents van Gogs, Pablo Pikaso, Ernests Hemingvejs un, droši vien, vēl daudzi citi.

Ja arī Tu mīli radoši pieiet sava blociņa / dienasgrāmatas / plānotāja izmantošanai, tad nekautrējies un padalies ar saviem garadarbiem, komentāros norādot saiti, kur tie apskatāmi.

Uz šīm Lieldienām zemnieks.info ir apkopojuši daudz un dažādu paņēmienu, kā ar dabīgiem līdzekļiem nokrāsot olas uz Lieldienām. Turklāt to, kā izrādās, ir krietni vairāk par ierastajām sīpolu mizām – tas bija tradicionālais veids kā bērnībā krāsojām olas.

Visi šie paņēmieni un ieteikumi ir apkopoti prezentācijā (tiesa, mazliet amatieriskā), kas pieejama lapā zemnieks.info. Diemžēl prezentācija ir interneta vidē ne visai parocīgajā PowerPoint formātā. Tādēļ atļāvos to pārcelt uz SlideShare.

Lai pasteidzinātu pavasara sajūtas, es izlēmu izaudzēt uz palodzes kādu vitamīnu. Šim nolūkam manā dārzeņu krājumā atradās pusizdīdzis sīpols, kuru nolēmu izdiedzēt līdz galam, lai vitamīnu trūkumu organismā kompensētu ar kādu vaigu loku. Sīpols ir ļoti pateicīgs – lai dabūtu lokus nekas daudz nav jādara – tik vien, kā sīpols jāieliek līdz pusei ūdenī. Man pa rokai bija sena sinepju burciņa, kura bij’ kā radīta izvēlētajam sīpolam. Tā kā sīpolu iedēstīju jau labu laiku atpakaļ, loki jau ir krietni paaugušies un drīz būs šķinami.

Ja ir vēlme pēc lielākas ražas,tad var ņemt vairāk sīpolu un likt tos kādā bļodā cieši vienu pie otra (lai tie turētos stāvus). Labi noder plastmasas kastītes pārtikas uzglabāšanai, lai arī ma stikla un keramikas trauki šķiet piemērotāka izvēle.

Otrs vienkāršs veids dabīgo vitamīnu iegūšanai ir diedzēti graudi. Tas jau nu ir pavisam vienkārši – ņem šķīvi, kurā ielej nedaudz ūdens un plānā kārtiņā ieber graudus (tos var nopirkt daudzos pārtikas veikalos). Graudi izdīgst pāri dienās. Tos var ēst tāpat – ik pa brīdim pagrābjot saujiņu no šķīvja vai arī, piemēram, piejaucot pie salātiem vai biezpiena.

Ja kādu ir ieinteresējusi zaļumu audzēšana uz palodzes, tad šovakar (25.martā) sešos Krāmu ielā 3, 3. stāvā notiks Zaļās skolas nodarbība. Pūres dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse un Pūres dārzkopības izmēģinājumu centra zinātniskā darbiniece Agrita Bite lasīs lekciju “Dārzeņi un zaļumi rokas stiepiena attālumā – pašu audzēti”. Runās arī par to, ko var audzēt pilsētnieki.

Lavaša picai būs vajadzīgs, protams, lavašs, siers (daudz siera – vismaz 200 – 300 grami uz vienu lavašu), un visādas lietas, ko likt pa virsu: tomāti, gurķi, kabači, olīves utt. – ko vien sirds kāro. Galvenais – ņemt tos produktus, kas nav ilgi jāgatavo.

Gatavošana: ņem cepešpannu un ieklāj tajā uz pusēm pārlocītu lavašu. Sarīvē sieru. Pusi no sarīvētā siera iekaisa starp abām lavaša kārtām. Atlikušo – uz lavaša. Tikai jāskatās, lai siers nav pārāk tuvu lavaša malām – cepot tas tecēs nost un piedegs pie pannas.

Pēc tam uz lavaša liek visu pārējo. Tomātus, gurķus un kabačus griež plānās šķēlītēs. Marinētos gurķus var griezt arī kubiņos. Arī olīves sagriž gabalos. Galvenais visas sastāvdaļas sagriezt tik lielos gabalos, lai tās pagūtu izcepties. Cep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Ja cep par ilgu, lavašs paliek sauss un vairs nav tik “sulīgs”.  Jāēd uzreiz pēc izvilkšanas no krāsns – lai nepagūst atdzist un sacietēt.