Pagājušo sestdien biju uz kara vēstures festivālu “Dunamunde 2010″, kas norisinājās Daugavgrīvas cietoksnī un bija veltīts dažādu laikmetu kara vēstures rekonstrukcijai. Kā norāda festivāla rīkotāji “Kara vēstures rekonstrukcijas mērķis ir censties ar apģērba, ieroču, sadzīves priekšmetu un izturēšanās palīdzību iespējami precīzi attēlot vēstures norises. Festivāla pamatideja ir skatītājiem saistošā veidā vienkopus parādīt bruņoto spēku attīstību gadsimtu gaitā.” Protams, mazliet pabildēju.
Atis foto foto, pasākums, vēsture
Sen nebiju bijis nevienā pārgājienā, vismaz tādā īstā ne – ar kājām, ar teltīm un uz vairākām dienām. Iespējams pat, ka nekad iepriekš (kurš gan to spēj vairs atcerēties). Bet doma, ka vajadzētu, visu laiku urdīja. Pagājušajā nedēļas beidzot izdevās to īstenot.
Pasākums tika perināts jau ilgu laiku, bet beigās izvērtās visai spontāns – izlēmām, ka jāiet un viss, nav ko ilgāk atlikt. Tā nu sestdienas rītā aizstopējām uz Cēsīm. Tas izdevās visai veikli. Nostāvējām vien minūtes 10-12 un ātri tikām aizvizināti līdz mērķim.
Īpaši nesteidzāmies. Sākām ar Cēsu apskati. Vispirms – uz tūrisma informācijas biroju, kas atrodas Cēsu pilī. Ievācām šādu tādu info un paņēmām karti maršrutam. Doma bija iziet takas gar Gauju otrpus Cēsīm un aiziet līdz Līgatnei. Neviena karte tam īsti neatbilda, jo tādu tūrisma maršrutu neesot. Vēlāk tā izrādījās taisnība – nav ne tikai maršrutu, bet arī normālu taku gar Gauju. kaut kādas taciņas ir tikai brīžiem. Visā pārējā posmā Gaujas krasts ir aizaudzis un daudzviet neizejams. Koki sakrituši krustu šķērsu, saauguši krūmi un gara zāle.
Lai būtu vismaz kāda sīkāka apvidus karte, paņēmām velotūrismam domāto. Vēlāk gan secinājām, ka karte ir ļoti neprecīza un sena – daudzas takas un celiņi vairs neeksistē un ir aizauguši. Tomēr beigās iziet maršrutu iziet izdevās, lai arī ne tā kā bija ieplānots. Neiztika arī bez laušanās cauri brikšņiem un pat purvājiem.
Tālāk bildes un daži komentāri.
Read more…
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Maija beigās ciemojos Skotijā pie draudzenes, kura dzīvo Aberdīnā. Pie viena arī mazliet paceļoju: pabiju Stounhevenā, Edinburgā un, protams, Aberdīnā un Glāzgovā. Skaista zeme, jo īpaši, ja var tā vienkārši atpūsties un ceļot. Mani iespaidi par Skotiju apskatāmi bildēs (klik-klik uz zemāk esošās bildes vai saites).
Pārējās bildes te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/scotland/
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
1. maijā kā jau katru gadu nu jau, ja nemaldos, 8. reizi pēc kārtas notika veloizbrauciens pretī pavasarim: Kritiskā masa. Pasākuma formu mazliet pamainīja policijas vēlme sadarboties, līdz ar ko neformālais protests tika formalizēts un pārtapa uzraudzītā veloizbraucienā.
Manas bildes no pasākuma apskatāmas fotogalerijā Kritiskā masa 2010.
Atis foto, vide un ekolietas foto, pasākums, velo
Esmu alusmīlis. Un tumšais alus man īpaši smeķē. Tāpēc nedomājot ztsaucos uz Onkuļa aicinājumu nodegustēt Valmiermuižas tumšo alu bārā Rck`N`Riga (kas man arī visai labi iet pie sirds). Tas pagaidām ir eksperiments – Valmiermuižas alus ir uzbrūvējuši 4 tumšā alus šķirnes un vēlas noskaidrot smeķīgāko – to, kura cilvēkiem labāk ies pie dūšas. Jo brūvēt visas četras laikam tomēr ir par dārgu – neatmaksājas. Degustācijā gan pavīdēja domas, ka jātaisa “degustatora komplektiņš” ar visām četrām tumšā alus šķirnēm, ļaujot katram iejusties degustatora lomā.
Pie viena daudz uzzināju par alus degustēšanu. Līdzīgi kā ar vņa degustēšanu, ir sava etiķete un paņēmieni. No svara ir smarža, garša, krāsa. Pat putas – tām jābūt noturīgām un jālīp pie glāzes sienām (pēc seniem nostāstiem kādreiz uz alus putām lika pieckapeiku – ja tā turējās, alus bija labs).
Domas, protams, dalās. Un ir grūti izšķirt, kura recepte jeb šķirne ir tā labākā. Nozīme var būt pat garastāvoklim, lai izšķirtos par vienu no tām. Šodien man vislabāk garšoja alus ar numuru 3. Visstiprākais, bet ar pietiekami maigu pēcgaršu un, kā teikt – “labi iet iekšā” .
Atis foto, šis un tas alus, domas, es, foto
Pa ilgiem laikiem brīvdienās beidzot izvilkos uz klubu. Šoreiz tas bija klubs “Elektra”, kurā par godu mošķīšsvētkiem notika saviesīgs pasākums. Klubā biju pirmo reizi. Ar ieeju gandrīz aizšāvām garām, jo klubs atrodas tādā kā rūpnīcas (vai figviņzinkā) pagalpā. patiesībā jau vieta piemērota tādam klubam. Pasākumā tautas bija gana. Daļa padomājuši par saviem tērpiem. kaut gan šitie jau mīl par tiem domāt.
Lielākais feileris gan bija pie ieejas – nedrīkstot ienest fotoaparātu / bildēt. Ķip, vajag organizātōru atļauju. Wtf?! Nu gan zvaigžņu pasākums! Bet nu aparātu tāpat dabūju iekšā. Un tur – tavu LOL – bildējamaie aparāti ir, kā minimums, katram trešajam. Tas laikam tāpēc, ka puse tusētāju pazīst organizatorus.
Patusēju kādu brīsniņu, pafočēju un metu mieru. Nekas prātīgs no tā gan nesanāca, bet vakars bija izdevies.
Atis foto es, foto, pasākums
Tāpat kā pagājušovasar, arī šogad augusta vidū devos uz Tērveti – uz Zemgaļu dienām. Šogad svētkiem dots nosaukums svētkiem dots nosaukums “Nameiša atgriešanās”, jo aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili.
Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz paspējām laicīgi. Redzējām visu, kas izgājušogad bija nosebots. Tomēr, ja godīgi, nākamgad laikam nebrauksim. Palika tāda déjà vu sajūta – ka katru gadu atkārtojas viens un tas pats un gandrīz nekas nemainās – tie paši cilvēki tajās pat drēbēs, tās pašas spēles, kas parasti. Nē, nu es jau saprotu, ka to aktīvistu ir tik cik viņu ir un katru gadu neko radikāli jaunu neizdomāsi. Taču varēja uzaicināt kādu folkloras kopu – labprāt būtu paklausījies. Muzikālais “noformējums” būtu nācis tikai par labu.
Katrā ziņā laiku pavadījām jauki. Safotografēju kaudzi ar bildēm un tikai tagad saņēmos tās izskatīt un nopublicēt fotogalerijā. Bildes no pagājušā gada pasākuma apskatāmas šeit.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, domas, foto, pasākums, vietas
Svētdien devos nevis uz Metalshow, bet pavisam citas ievirzes pasākumu – Dabas koncertzāli Vilku kalnos Daugmalē. Šāds pasākums tiek rīkots jau ceturto gadu. Tā mērķis – netradicionālā veidā iepazīstināt ar dabu. Katru gadu tas ir kāds īpašs augs vai dzīva būtne, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Iepriekš šāds gods bijis blāvajam praulgrauzim, čunčiņam un makstenei (latīniski – Hydropsyche sp). Bet šogad tas ir ķērpis.
Pasākums sevī ietvēra izziņas darbnīcas un ķērpju taku, zinātnieku, dzejnieku un teicēju stāstus un sarunas, kā arī ambientās mūzikas koncertu un gaismas spēles. Par spīti lietum un negaisam cilvēku bija visai daudz. Tā ka ne visu man izdevās apskatīt. Bet pasākums bija ļoti jauks. Tie kas vēlas pabaudīt pasākuma noskaņu, var doties uz Platforma records mājas lapu, kur bez maksas var noklausīties šo to no Dabas koncertzāles.
Atis es, foto, vide un ekolietas eko, es, foto, koncerts, mūzika, pasākums, vide
Kā pie piektdienas, nolēmu mazliet izklaidēties un labākais piedāvājums šķita rok/metal festivāls Metalshow. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad tas notika nevis Blomē, bet tepat Rīgā, klubā “Melnā piektdiena”.
No pasākuma īpaši neko negaidīju, jo vienīgā grupa, kuru patiešām vēlējos dzirdēt bija Skyforger. Taču, tā kā Skyforger spēlēja festivāla otrajā dienā, uz kuru nebiju, tad paliku viņus nedzirdējis. Iespējams, ka tieši tāpēc, ka uz pasākumu nekādas lielās cerības neliku, man tas šķita visai jauks. Vislabāk patika Sanctimony un Solaris. Arī Frailty un hedlaineri Stigmata nospēlēja labi.
Cilvēku uz pasākumu nebija ļoti daudz. Taču tas man kā apmeklētājam bija tikai pluss, jo nebija jāspaidās pa sasvīdušo pūli. Pat lietus, kas vienu brīdi nolija visai spēcīgi, manās acīs pasākumam neko daudz nekaitēja. Vienam otram tas sagādāja pat papildus jautrību.
Dažas bildes no pasākuma pirmās dienas ir apskatāmas manā fotogalerijā.
Atis foto domas, es, foto, izklaide, koncerts, mūzika, pasākums
Vakar Andrejsalā, kā jau pēdējos gados ierasts, bija Jāņu ielīgošana ar grupas Dzelzs Vilks piedalīšanos. Jauks un sirsnīgs pasākums folkroka noskaņās, kas nu jau kļuvis par tradīciju. Turklāt – pasākums bija bez maksas. Laiks arī palutināja – lietus sākās tikai labu laiku pēc koncerta beigām. Es gan paguvu izmirkt, jo mājās devos kājām. Turklāt prom doties nesteidzos, jo skanošā mūzika (tāds folk/medieval/rock) radīja ļoti jauku noskaņu. Šādā noskaņā labprāt pavadītu arī pašus Jāņus. Bet tālāk rai runā bildes (nekas dižs jau nesanāca, ņemot vērā, ka sāka krēslot).
Atis foto foto, koncerts, pasākums
Recent Comments