Archive

Posts Tagged ‘filma’

Es mīlu Tevi, Rīga

July 26th, 2011

Par laimi, uz šo filmu kinoteātrī skatījos lētajā dienā, ne par pilnu cenu. Patiesībā labāk – mani uzaicināja. Skatīties šo filmu kinoteātrī ir vērts tikai tad, ja esi liels Latvijas kino patriots un vēlies cītīgi pabalstīt vietējo kino. Citādi nav vērts, ja nu vienīgi operatora darba dēļ, jo nofilmēts, manuprāt, bija ļoti labi – man patika kadrējums, krāsas, skati utt. Viss pārējais – sliktākajās latviešu kino tradīcijās – nekāds sižets (labi, dažas epizodes bija ciešamas), stīvi un muļķīgi dialogi, nedabīgs tēlojums utt. Skatoties šo filmu mani bija pārņēmusi konstanta “WTF?” sajūta. Brīžiem pat bija tāda sajūta it kā kāds urķētu manas aknas. Bet es izdzīvoju. Katrā ziņā prieks, ka cilvēki cenšas. Par to viņiem arī paldies.

Atis filmas ,

Carts of darkness

June 4th, 2011

Kanādiešu dokumentālā filma par Vankūverā dzīvojošajiem bezpajumtniekiem un viņu izklaidi – braukšanu lejup pa kalnainajām pilsētas ielām ar iepirkuma ratiņiem. Stāsts par brīvību, vietu dzīvē, draudzību un piederību. Filma varbūt ir mazliet par garu, taču uzrunā. Vairāk neko nestāstīšu – skatieties paši.

Atis filmas , ,

War games

April 15th, 2011

War Games Puikām, neatkarīgi no vecuma, patīk spēlēties. Jo īpaši – kariņu. Un vēl viņiem patīk ķimerēties un urķēties ap visādiem verķīšiem un kompīšiem. Par to arī ir stāsts filmā “War Games”. Kāds pusaudzis ielaužas militārā centra datorā, kurš kontrolē kodolraķetes, un sāk ar to spēlēt “kodolkariņu”. Diemžēl dators neatšķir realitāti no spēles. Un lielie puikas štābiņā ir “uz ausīm”.

Vispār interesanta filma, lai arī paveca un uz kompīšiem var nolūkoties ar nostaļģiju (par laikiem, kurus nemaz neesmu pieredzējis). Viena no pirmajām filmām par hakeriem. Var redzēt, ka 20 gadu laikā hakošanas metodes savos pamatos nav mainījušās un sociālā inženierija ir daļa no tās. Filmas centrā ir iztirzājumi par to, kas notiek, ja automatizētās tehnoloģijas izlemj cilvēces likteni. Vārdsakot, filma gīkiem.

Protams, filmā ir pilns ar faktu un loģiskām kļūdām vai neprecizitātēm, bet tās īpaši netraucē skatīties.

Atis filmas ,

Seržs Geinsbūrs, varonīgā dzīve

April 10th, 2011

Filma “Seržs Geinsbūrs, varonīgā dzīve” ir par franču mūziķa Serža Geinsbūra (Serge Gainsbourg) dzīvi, sava ceļa meklējumiem, daiļradi un bohēmu. Neko daudz līdz šim man viņa vārds neizteica. Par franču mūziku es zinu ļoti maz. Praktiski neko. Taču ir dziesmas, kas ir iespiedušās atmiņā un atpazīstamas, pat ja es nezinu ne to autorus, ne izpildītājus. Seržs Geinsbūrs, manuprāt, ir viens no tiem franču mūziķiem, kura daiļradi būs dzirdējis ikviens. Tā ir franču mūzikas klasika. Varētu būt tāds kā mūsu Raimonds Pauls, tikai mežonīgs.

Mēs virpuļojam pār krēslainajām Parīzes ieliņām, skanot „Valse de Melody”…
Salds svaigas tabakas aromāts, rūgta dūmu smarža, stipras un skābenas kafijas tase, klusinātas krāsas, izjusta mūzika un grēkpilni valdzinoša, piesmakusi, ironiska un brīnišķa balss.
monsieur épatage… arvien klātesošā cigarete, francūžu šarma un dzīves baudīšanas, sarkasma un nekautra tiešuma, apburoša grēcīguma un intelektuāla izaicinājuma iemiesojums. No puritānisma ne vēsts: Bridžita Bardo, Žiljeta Greko, Katrīna Denēva, Izabella Adžāni, Džeina Birkina…
Filma-fantāzija par Geinsbūru, kuras radīšanu iedvesmojusi odioza un satriecoša personība. Skatītājam tiek dāvātas divas fenomenāla baudījuma stundas, liekot ne vien raudāt un smieties, bet arī domāt un pārdzīvot. Viņa mīlestība pret sievietēm, vājība pret alkoholu un tabaku, kaisle pēc epatāžas un visa veida tabu laušanas piešķīra skandalozajai personai leģendas oreolu.

No filmas anotācija Kino “Rīga” mājas lapā: http://www.kino.riga.lv/lv/filmas/filma?id=721

Pat ja neko daudz par franču kultūru un, jo īpaši, mūziku nezinu, filma mani patiesi ievilka. Varbūt mazliet pietrūka zināšanu par tēmu un tāpēc palaidu garām šādas tādas nianses un vietām neiebraucu,  taču tēmas nepārzināšana nebūt netraucēja skatīties, kā tas mēdz būt ar citām biogrāfiskām filmām. Filma uzņemta interesantā manierē, tā balansē uz realitātes un iztēles robežas. Piesātināta un atstāj spēcīgu pēcgaršu.

Atis filmas ,

šmatrix wanted

April 9th, 2011

Tikko kā noskatījos filmu Wanted. Pēcsajūta: Matriksa krustojums ar Zirnekļcilvēku. Visu laiku nebēdnīgs “ekšn” ar lēkājošu galveno varoni un Matriksa “muļām”. Mazliet filosofijas par tēmu “liktenis un mūsu loma tajā”. Bet ne tik daudz, lai apgrūtinātu skatīšanos un mudinātu kaut ko radikāli mainīt savā dzīvē (pat, ja pēdējais teikums filmā ir tieši par to).

Nē, filma kopumā nebija slikta. Spraiga un savdabīgi estētiska (no tās sērijas kā “cik skaisti izritinās zarnas”..). Noskatījos līdz galam ar interesi. Kopā ar alu un grauzdiņiem aizgāja uz urrā. Finalizējums: "Kill them all; let God sort them out".

Atis filmas ,

Exit through the gift shop

April 6th, 2011

Dokumentālā filma par ielu mākslu, pie kuras roku pielicis arī viens no (ja ne pats) pazīstamākajiem ielu māksliniekiem – Banksijs jeb Banksy. Stāsts ir par ielu mākslas pirmsākumiem, tās dažādajām izpausmēm, pašiem māksliniekiem un to, kurp var aizvest aizraušanās ar ielu mākslu.

Filma ir interesanta, aizraujoša, iedvesmojoša un pamācoša. Iesaku ikvienam, kuru interesē ielu māksla vai māksla vispār.

Atis dizains , ,

Agora

March 16th, 2011

agoraFilma “Agora” ir vēsturiska drāma par kristietības uzplaukumu Ēģiptē 4. gadsimtā. Šai laikā Ēģipte ir Romas impērijas sastāvā. Romas impērijas varenība sāk norietēt, bet kristietība – uzplaukt. Tas ir laiks, kad ir beigušās kristiešu vajāšanas un kristietība tiek atzīta kā pieļaujama reliģija līdzās citām. Jo varāk – drīz kristietība kļūs par oficiālo Romas impērijas reliģiju.

Filma ir par cilvēku ticību un atiecībām ar reliģiju. Šī laika kristieši ir parādīti tik pat mežonīgi, fanātiski un tumsonīgi, kā islāma fundamentālisti šobrīd. No vajātajiem viņi pārvērtušies vajātājos. Protams, neviens īsti nezina tā laika notikumus un šī ir tikai interpretācija. Taču, ņemot vērā kristīgās baznīcas vēsturi, visai ticama.

Tomēr tā nav ticības vaina – ticība te ir tikai ierocis cīņā par varu. Filmas sākumā labi redzams, ka pagāni ir tieši tādi paši kā kristieši (viņi taču bija tie, kas iepriekš vajāja kristiešus un izbaroja lauvām) – vai arī otrādi. Cilvēki ir nežēlīgi. Īpaši – apvienojumā ar fanātismu.

Filma ir laba, tomēr nekādu estētisko baudījumu vai dziļas filozofiskas atziņas neguvu. Filmas kopsavilkums: “nu jā…”.

Atis filmas ,

Kelina

March 10th, 2011

kelina Uz sieviešdienu biju aizgājis uz Kino Rīga uz kazahu filmu par sievieti tradicionālā (nevaru īsti atrast piemērotu vārdu) sabiedrībā. Izvēle bija nejauša – neko par filmu nezināju, bet pārējās filmas bija vai nu redzētas vai arī nebija vēlmes uz tām iet. Taču beigās sanāca pat tematiska filma – stāsts ir par kādas jaunas sievietes likteni sabiedrībā, kur dzīvi nosaka senas tradīcijas. 

Episks mīlas stāsts par kaislību, nodevību, slepkavību un atriebību dzīvības un krāsu piepildītā dabas ainavā. /The Hollywood Reporter/

Filmā man visvairāk patīk ainava, kurā noris darbība, un uzņemšanas stils. Filmā netiek pateikts neviens vārds – darbība pasaka vairāk kā vārdi. Tajā pat laikā tā nav action filma (par spīti tam, ka šāds viedoklis varētu rasties pēc treilera noskatīšanās, tāpēc to skatīties neiesaku – būs pavisam greizs priekšstats par filmu), filmas darbība ir rāma, taču neuzdzen garlaicību.

Iesaku, ja patīk neierasts kino, kalni un senas tradīcijas. Šī filma manī pamodināja vēlmi doties ceļojumā uz Sibīriju un Centrālāziju, uz vietām kuras pēc iespējas mazāk skārusi mūsdienu civilizācija. 

Atis filmas , ,

Kino: Soul Kitchen un Amaya

December 7th, 2010

Uz kino eju pavisam reti. Un pēdējā laikā ir tā sanācis – ja eju, tad uz kino “Rīga”. Tur ir gan manai gaumei atbilstošas filmas, gan lādzīga publika, gan saprātīgas cenas (otrdienās – tikai 1,50 Ls).

Soul Kitchen

Uz to biju šodien. Jautra un interesanta filmiņa par vienu grieķu puisi (patiesībā vismaz diviem – jo viņam ir brālis; un fonā parādās vēl pārītis grieķ), kurš vada savu restorānu. Viena no stāsta līnijām ir par galvenā varoņa meklējumiem restorāna vadībā, mēģinot sabalansēt dvēselei tīkamo ar biznesu. Otra, protams, ir mīlestība. Trešā – bračkas, kā jau sirds dziļumos labi cilvēki, ir lieli mudaki. Bet mudakiem, protams, veicas.

Lai arī daudzas lietas ir iepriekš paredzamas, filma nav klišejiska un garlaicīga. Izsmejos krietni. Tiesa, dziļu filosofiju tajā arī nav vērts meklēt. Iesaku, ja ir vēlme jauki, bez lieka saspringuma pavadīt vakaru.

Soul Kitchen–filmas klips

Amaya

Uz šo filmu biju pirms laba laika. Bet to joprojām izrāda kino “Rīga” un es no sirds iesaku atlicināt laiku un uz šo filmu aiziet, ja nav vēl būts! Patiesībā šī filma mani pārsteidza. Zināju, ka tās režisors ir Latvietis, tāpēc gaidīju lielu devu kokaina tēlojuma un visa cita latviešu jaunajam kino raksturīgā. Protams, vietām varbūt pietrūkst “Holivudiskās noslīpētības” un šķiet, ka tēlojums varētu būt atbrīvotāks, bet kopumā ir labi.

Filma nav tik spraiga kā Soul Kitchen, toties ir krietni filosofiskāka. Tiek skartas sadzīviskas lietas, cilvēku savstarpējās attiecības dažādās to izpausmēs, stereotipi utt. Protams, arī mīlestību. Filma, kas liek padomāt par savu dzīvi.

Amaya–filmas klips

Atis filmas ,

Krauklis

April 9th, 2009

Vakar beidzot sanāca izdevība noskatīties gōtu kulta filmu “Krauklis” (The Crow). Biju par to daudz dzirdējis, bet noskatīties tā arī visus šos gadus nebija sanācis. Par laimi, neko no filmas negaidīju. Ja godīgi, tad “Krauklis” tāds bojeviks vien ir, kurā visu laiku līst asinis un krājas līķu kaudzes. Un filmas vadmotīvs arī visai ierasts bojevikiem – atriebība. Lai arī daži man apgalvo, ka stāsts ir par mīlestību, neko daudz no tās neredzēju. Pat filmā parādītā mīlestība uz naudu un narkotikām īsti nepārliecināja.

Taču tas, kas šo filmu atšķir no gūzmas citu līdzīga žanra darinājumu ir tās stils. Tas ir – filma kaut kādā ziņā ir stilīga. Proti, man patīk tās uzņemšanas veids un dominejošā “melnbaltā estētika”, ar “gotiskiem” un “mistiskiem” piesistieniem. Tiesa, filma “Sin City” būs krietni pārāka (lai arī vēl bezsaturiskāka).

Lai arī sākumā filma ir saraustīta un grūti izsekot tās gaitai, drīz vien filmas gaita izlīdzinās un ir nepārprotami skaidrs, kuri ir labiņie, bet kuri – sliktiņie.

Tomēr nenoliedzami filmas lielākais “bonuss” ir tās leģenda – filmēšanas laikā bojā gāja (mistiskos apstākļos, protams) galvenais aktieris Brendons Lī (Brūsa Lī dēls).

Filmu var skatīties, ja nav ko darīt. Ieteicamais papildkomplekts -  alus un čipšu paka.

Atis filmas , ,