xlt.lv

Kapteiņa Enriko pulkstenis atrodas pavisam tuvu darbam un tā bija mūsu pagājušās piektdienas izvēle. Arī šeit mēs esam bijuši jau vairākkārt. Šī ir viena no tām vietām, kur man patīk. Koka mēbeles, nedaudz raibais interjers, kā arī divi dīvāni un grāmatplaukts pie ieejas rada mājīgu sajūtu (līdzīgi kā Piecos vilkos). Arī cenas te nav bargas. Protams, mani priecē alus izvēle – Užavas, Bauskas un Tērvetes (ja nav kas samisējies, bet 2 no uzskaitītajiem bija noteikti).

Mana izvēle krita uz siera omleti ar dārzeņiem. Omlete bija sierīga un barojoša. Dārzeņi gan varēja būt vairāk. Vēl laba izvēle ir garšaugu siera krēmzupa un Tagliatelle pasta ar krāsnī ceptiem tomātiem. Buritos ar sieru un dārzeņiem arī nav slikts, tomēr Klondaikas buritos man garšo labāk.

Katrā ziņā Kapteiņa Enriko Pulkstenis ir jauka vieta, kur pasēdēt ar draugiem, aiziet pusdienās vai jaukās vakariņās.

Kādu dienu darbā nolēmām ciešāk saliedēt divu nodaļu mazos kolektīvus. Par liedēšanai labāko nodarbi tika atzīta braukšana ar kartingiem. Tā nu pagājušo ceturtdien visi mazā bariņā tūliņ pēc darba devāmies uz Go Planet.

Līdz šim mani „ekstrēmākie” braucieni ir bijusi traukšanās pa šauriem un līkumotiem grants ceļiem (kad nevar pat nojaust, kas tevi sagaida aiz nākamā līkuma). Jāatzīst, ka kartingi tomēr ir kas mazliet cits. Pirmkārt, tev neviens nebrauc pretī. Otrkārt, atšķirībā no sava autiņa, kartingu „apmest uz mutes” ir krietni grūtāk, kā arī nav jāsatraucas par iespējamām buktēm un skrāpējumiem. Tāpēc var brīvi ļauties ātruma valdzinājumam. Tiesa, izteikts skaitļos, ātrums nav liels – aptuveni 35 km/h. Taču sēžot kartingā tas šķiet daudz lielāks.

Individuāls brauciens ar kartingu ilgst 10 minūtes (pastāv iespēja arī noīrēt visu trasi, ja ir pietiekami daudz naudas). Taču vienam braucienam tas ir pietiekami. Es no kartinga izkāpu nosvīdis un piekusis, ar vienu vēlmi – iedzert kādu kausu vēsa aliņa. Kartingam nav stūres pastiprinātāja, tāpēc stūrēšana prasa fizisku piepūli. Turklāt visu laiku nākas koncentrēties. Tak pēc viena aliņa un stundas pusotras atpūtas pusei kolektīva atkal bija pamatīgs iekāriens pagrozīt stūri.

Blakus kartinga trasei ir bārs, kurā ir dabūjams arī alus. Diemžēl sarakstā minētie tēvzemes ali nebija (izņemot Aldari), tāpēc jāsamierinās ar Staropramen vai Carlsberg (1,5 ls / 0,5 l kauss). Ir arī dažādi citi dzērieni un uzkodas. Nav neko lēti, bet te jau neviens nenāk izēsties. Jāatceras, ka alkohola reibumā braukt ar kartingu nedrīkst.

Pirms braukšanas jāizvēlas kombinezons (tas gan nav obligāts) un ķivere (ir obligāta) un jānoskatās video instrukcija. Tiem, kam ir gari mati tie ir vai nu jāsaliek ķiverē, vai jāpaslēpj zem apģērba (piemēram, jakas vai kombinezona apkakles). Tīšām braukt apmalēs vai virsū citiem braucējiem nedrīkst.

Cenas kartingam Go Planet:
Individuāls brauciens (10 min.) darba dienās no 14:00 līdz 19:00 6.00 Ls
Individuāls brauciens (10 min.) darba dienās no 19:00 līdz 23:00 (piektdienās līdz 24:00) un brīvdienās no 11:00 līdz 13:00 7.00 Ls
Individuāls brauciens (10 min.) brīvdienās no 13:00 līdz 24:00 (svētdienās līdz 23:00) 9.00 Ls

Atgādinājums:

joprojām (vēl atlikusi stunda) var piedalīties konkursā par dzejas dienām un saņemt dažādas balvas – t-kreklu, dzejas dienu disku, auduma maisiņu, pildspalvas, grāmatzīmes utt. Jautājumi nav grūti un balvu pietiek!

Klāt ir septembris un tas nozīmē, ka atkal jādodas uz skolu. Mācīties man atlicis viens semestris un tad ir cerības savu skolu pabeigt. Ja precīzāk – atlikuši 2 mēneši mācībām un 2 – diplomdarba izstrādei. Vēl, iespējams, arī būs kāda prakse jāiziet un, protams, sesija.

Līdz ar skolas sākumu jāsteidz jāuzraksta un jānodod prakšu atskaites. Svarīgākais jau ir paveikts, atlikušas tikai “astes’. Pirms tam gan vēl jāsteidz pabeigt plenērprakses darbus. Vēl palikuši vismaz 5 zīmējumi un kaudze ar skicēm, kas jāuzzīmē. Tāpēc šodien savu šī semestra pirmo lekciju nobastošu un pēc darba došos mājās zīmēt.

No mācībām palikuši tikai tie priekšmeti, kas vistiešāk saistīti ar web dizainu: datorgrafika, lietišķā grafika, grafika, animācija, projektēšana un projektu izstrādes un vadības pamati. Tiesa, pagājušajā semestrī kursam “Projektēšana” bija, maigi sakot, visai attāls sakars ar web dizainu. Lai gan būtu noderējušas lekcijas par to, kā vadīt web izstrādes projektus. Tādi vispārīgie priekšmeti kā, piemēram, mākslas vēsture, ir palikuši aiz muguras. Arī zīmēšanas un gleznošanas vairs nebūs. Starp citu, šais priekšmetos gūtās zināšanas nostiprināt lieti palīdzēja vasaras plenērprakse Rumānijā (ja saņemšos, būs arī rakstisks pārskats par to, kā man gāja; pagaidām var apskatīt bildes).

P.S. Citiem studentiem, iespējams, noderēs padomi, kā labāk iemācīties.

Vakar atgriezos no Rumānijas. Vesels maiss ar iespaidiem, domām un fotogrāfijām. Pamazām sāku tās sakārtot un apkopot. Ar laiku būs arī atskaite. Labākās fotogrāfijas pamazām sāku publicēt savā fotoblogā, pārējās – galerijā. Daļa bilžu gan vēl stāv fotoaparātā.

Šodien jau sāku justies pēc cilvēka. Biju nolēmis pēc atbraukšanas pāris dienas atpūsties – darbā jābūt tikai pirmdien. Taču kaut kā nesanāk. Visu dienu pavadīju šopingā Spicē. Dārgā pierunāja aizbraikt, jo tur esot atlaides. Atlaides bija, bet naudas vairs nav. Un no tās meklēšanās un klīšanas pa veikaliem pamatīgi noguru. Tā vienmēr.

Savukārt rīt plānoju doties uz AB festivālu. Apsolījs ietusēt Zaļās brīvības stendā festivāla laikā, par ko pretī saņemu morālo gandarījumu un brīvbiļeti uz festivālu. Stendā varēs noskatīties dažadas filmas un saņemt visādu citādu propagandu. Būšot arī konkurss ar balvām. Taču sīkāk visu varēs uzzināt uz vietas festivālā. Tiekamies!

Nesen rakstīju par savu draugu lielo veiksmi – Rexona loterijā vinnēt Porsche Cayman. Šodien dabūju arī to “aptaustīt” un iedzert glāzi šampanieša – lai labi ripo. Smuks jau bez gala (lai arī man labāk patiktu melns).

Diemžēl palaidu šo filmu garām, kad to izrādīja kino. Taču, par laimi, izdevās dabūt šo filmu skatīšanai uz datora, pie tam (dīvainā kārtā) ar ļoti labu tulkojumu krievu valodā. Šoreiz tas ir būtiski, jo filmas oriģinālvaloda ir franču, kuru es nepārvaldu.

Filmas “99 franki” sižeta pamatā ir Frederika Beigbedera grāmata ar tādu pat nosaukumu. Grāmata ir tulkota arī latviski, bet ar mūsdienīgotu nosaukumu – “14,99 eiro”. Iesaku abus – gan izlasīt grāmatu, gan noskatīties filmu. Jo vairāk tāpēc, ka grāmata ir grāmata un tur ir daudz lietu, kuru nav un nevar būt filmā (piemēram, liela daļa no varoņu domām, kas grāmatā ir daudz sīkāk izspēlētas), kā arī filmā ir savādākas beigas kā grāmatā. Pie tam filmā tām ir divi varianti – 1) sliktās un reālās un 2) labās, bet neiespējamās. Skatītājs pats var izvēlēties sev tīkamāko filmas nobeigumu.

Filma ir uzņemta ļoti labi – grāmatas sarkasms nav pazudis un tā arī nav holivudiski pieslīpēta vai pieblīvēta nevajadzīgām figņām. Tajā pat laikā man ļoti patika filmas uzņemšanas stils un aktierspēle. Tāpēc es sliecos uzskatīt filmu nevis par vienkāršu mēģinājumu ekranizēt grāmatu, bet gan par tās iedvesmotu darbu, kas dzīvo pats savu dzīvi. Saglabāšu to savā nelielajā filmotēkā atkārtotai baudīšanai.

Vakar sanacā tikt uz jaunās latviešu spēlfilmas Amatieris pirmizrādi. Vispirms jau mani nošokēja “Trakās dienas” Stokmanī. Bars ļaužu kaut ko bezsakarīgi ņemas lai sapirkti visādus hlamus tik tāpēc, ka it kā lētāk. Nu labi, ne cūka, ne mana druva. Tik žēl ka dēļ balagāna bija aizklapēta ciet kafejnīca Deli, kurā bija plānots iedzert tēju, jo paužot sašutumu par Ķinas varas iestāžu nežēlīgo attieksmi pret tibetiešiem bijām nedaudz nosaluši. Nācās vien lauzties cauri pūlim un braukt uz ceturtā stāva kafejnīcu. Pēc tam gan izrādījās, ka tamdēļ esam palaiduši garām haļavno rautu par godu filmas pirmizrādei. Nekā jau tur īpaša droši vien nebija, bet žēl tāpat (kā jau vidējam latvietim pienākas; ā, un te nu es sāku saprast to pūli veikalā – it kā jau nevajag, bet žēl palaist garām “atlaides”).

Par pašu filmu runājot – tipiski latvisks gabals. Mazliet iestīvināti dialogi un aktieri. Krāsas visai desaturētas (nezinu, kā pateikt pareizi latviski). Filmas uzņemšanas stils atgādināja citu latviešu filmu – “Nerunā par to” (droši vien tam ir arī pamats). Tikai atbilstoši filmas nosaukumam – amatieriskāks (man radās tāds iespaids). Taču filmas ir sižets gana interesants un, manuprāt, visai reālistisks. Par jauniešiem, vēlmi atrast savu vietu dzīvē un dzīvot “normāli”, lai senči “lieki neļečī”. Droši vien tas man filmā patika visvairāk. Nenoliedzami liels prieks, ka Lavijas kinodzīvē kaut kas notiek.

Laiciņu atpakaļ biju iemetis saiti uz A List Apart rakstu par atrodamību (findability) – nepieciešamību uzskatāmi un saprotami strukturēt mājas lapu, lai meklētais būtu atrodams tīri intuitīvi, nevis ilgstošas buršanās pa izvēlnēm. Šajā sakarā pēdējais hīts, ko esmu atradis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa. Šķiet, ka ir cilvēki, kas joprojām dzīvo 90-to sākumā. Taču trakākais, ka tajā lapā es nespēju atrast pilnīgi neko.

Bet ne tikai internetā mēdz būt grūti atrast vajadzīgo. Dažreiz pārsteidz iestāžu (uzņēmumu, organizāciju utt.) ignorance attiecībā uz to atrašanu reālajā dzīvē, jo ar adresi vien var nepietikt. Vajag norādes ar normālu izskaidrojumu, kā tās atrast. Citādi nepieciešamība atrast attiecīgās iestādes biroju var izvērsties par pamatīgu murgu. Vai arī uzņēmums gluži vienkārši zaudē klientu.

Read more…

Ir man vēlme iekārtot nelielu DIY fotostudiju. Neko nopietnu un pa lēto, jo naudas pat normālam objektīvam un sakarīgai zibspuldzei pagaidām nav. Sāku es ar gaismas telti – rakstīju jau kaut kad, kā ātri pagatavot gaismas telti pašam.

Taču vakar, kā jau normāliem mužikem pienākas pie sieviešdienas, nodevu pa Depo. Izrādās, ka tur pa diezgan sakarīgām naudiņām var dabūt gaismekļus. Nav jau nekādas studijas gaismas, bet ja vajag tikai reizi pa reizei, būs labas. Paņēmu vienu mazo pārnēsājamo 500W halogēno lampu (7Ls) un vienu lielo dubultnieci (2 x 500W) uz statīva (20 Ls).

Read more…

Pēdējā laikā uz Latviju brauc arvien vairāk interesantas grupas, kuru koncertus es labprāt noklausītos. Diemžēl visu nevar paspēt ne laika trūkuma, ne naudas dēļ. Tādēl nākas izvēlēties. Un dažkārt – skriet no viena pasākuma uz otru.

Tā pagājušo sestdien biju gan uz Imanta Dakša koncertu Rīgas Cirkā, bet pēc tam naski devos uz Melno Piektdienu klausīties Vic Anselmo, Leafblade un Antimatter.

Visai neierasti doties uz koncertu uz cirku. Bet Dakša koncertam tā šķita piemērota. Diemžēl sākumu ar klaunu uzstāšanos palaidu garām, jo nācu no cita pasākuma. Koncerts bija ļoti labs un priekšnesumi (mīmi, gaisa akrobātes utt.) likās interesanti. Vienīgi gribējās, lai koncerts ir mazliet garāks.

Pēc Imanta Dakša devos uz Melno Piektdienu, kur notika Vic Anselmo, Antimatter un Leafblade akustiskais koncerts. Tas šķita visai piemērots vakara noslēgums un turpinājums Dakša koncertam.

Kamdēļ es visu šito rakstu? Gribēju vienkārši painformēt, ka 10.janvārī Rīgā (klubā Melnā Piektdiena) uzstāsies Diary of Dreams. Jauka vācu grupa, kura nedaudz atgādina manis iemīļoto Deine Lakaien. Īpaši jau vokāls. Tāpēc kalendārā jau ierakstīts.

Savukārt, februārī te viesosies “tumšā disko” pārstāvji no Zviedrijas – Deathstars, kuri spēlēs uz vienas skatuves ar Korn (biļetes man jau kabatā).