Kā jau minēju – nekas īpašs, tomēr nopirkt šādu pannu man bija izaicinājums. Jo gandrīz visām pannām ir teflona pārklājums. Savukārt teflons nav tā lieta, kuru es uzskatītu par videi un veselībai nekaitīgu un gribētu uz savas pannas. Un tas pamatīgi samazināja manas izvēles iespējas.

Sākumā nopirku pannu RIMI – ar keramikas pārklājumu. Diemžēl panna izrādījās neparocīga – ar zemām malām (maisot ēdiens krista laukā no pannas) un ēdiens tajā mēdza piecepties pie pannas.

Taču nesen man Elfija norādīja, ka Rito skatlogā redzējusi izliktu jaunu Beļģu pannu kolekciju ar nosaukumu Green Pan. Viņi balstās uz eko principiem pannu ražošanā un veselīgu dzīvesveidu. Lai arī Green Pan kolekcijā nav izteiktu WOK pannu, bija arī tādas diezgan padziļinātas. Tādu tad arī izvēlējos. Jāsaka, esmu ļoti apmierināts ar pirkumu – panna ir ērta, viegli kopjama, ēdiens pie pannas nepiedeg.

Lai arī pārsvarā Green Pan virtuves piederumus var iegādāties Rito veikalos (kuri man nebija pa ceļam), savējo nopirku Elkor veikalā Spicē (cenas viņām dažādos veikalos īpaši neatšķiras). Turklāt, izrādījās, ka tur ir vismaz trīs četras pannu kolekcijas bez teflona (ieskaitot vienu tērauda pannu kolekciju vispār bez pārklājuma). Tomēr Green Pan man likās labākā izvēle, kuru nenožēloju.

Lūk, arī kūkas sastāvs:

Uz šīm Lieldienām zemnieks.info ir apkopojuši daudz un dažādu paņēmienu, kā ar dabīgiem līdzekļiem nokrāsot olas uz Lieldienām. Turklāt to, kā izrādās, ir krietni vairāk par ierastajām sīpolu mizām – tas bija tradicionālais veids kā bērnībā krāsojām olas.

Visi šie paņēmieni un ieteikumi ir apkopoti prezentācijā (tiesa, mazliet amatieriskā), kas pieejama lapā zemnieks.info. Diemžēl prezentācija ir interneta vidē ne visai parocīgajā PowerPoint formātā. Tādēļ atļāvos to pārcelt uz SlideShare.

Marinādi burkāniem gatavo tādu pat kā ķiplokiem – uz pusliru ūdens pievieno vienu ēdamkaroti sals, vienu ēdamkaroti cukura un divas ēdamkarotes etiķa. Es gan etiķi piegāzu “uz aci”. Lai burkāni ātrāk un labāk marinētos, tos jāsagriež – vai nu nelielos gabalos (ja burkāni tievi) vai arī gareniski četrās daļās.

Burkānus var marinēt vienus pašus, taču man patīk jaukt kopā ar ķiplokiem – tad tie kļūst tādi pikantāki. Vienu burku ķiploku un burkānu jau biju samarinējis kādu laiku atpakaļ un sanāca ļoti labi.

Pie vienas reizes izlēmu iemarinēt ingvera sakni. Šad un tad sanāk mājās pagatavot suši un tad tāds ingvers labi noder. Vienreiz marinēto ingveru nopirku veikalā, bet tas sanāk padārgs, turklāt ir piestūķēts ar e-vielām.

Ingvers ir garšaugs, kurš nāk no Centrālās un Dienvidāzijas. Parasti tiek izmantota tā sakni. To lieto uzturā, enerģijas uzturēšanai un veselības uzlabošanai. Tā garša ir asa, spēcīga un tonizējoša.

Šobrīd ingvera sakne ir brīvi nopērkama – gan tirgū, gan veikalos (vismaz RIMI noteikti ir). Var nopirkt  arī ingvera pulveri, kuru pievienot ēdienam kā garšvielu. Ingvera pulveri var lietot pie tējām un karsta piena – vai arī karstas tējas kopa ar pienu (garšo visai interesanti). Ziemā un aukstā laikā ļoti laba ir ingvera tēja vai uzlējums – gabaliņu ingvera saknes sīki sagriež (skaidiņās vai šķēlītēs), pārlej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties. Tēja ir tonizējša, labi silda un palīdz celt imunitāti.

Bet atgriezīsimies pie marinēšanas. Es ņēmu “pa prasto” – ingveru nomizoju un sagriezu šķēlītēs. Tad saliku burciņā un pārlēju ar marinādi (to pašu, ko gatavoju ķiplokiem). Un viss. Pēc nedēļas vai divām redzēs, kas būs sanācis.

Atradu arī citu, mazliet sarežģītāku recepti lapā receptes.lv. To es izmēģināšu nākamreiz.

Tā kā pēc lielās marinēšanas man nedaudz palika pāri marināde, tad “pa fikso” samarinēju tomātus ar sīpoliem. Mazā bļodiņā pamīšus saliku šķēlītēs sagrieztus tomātus un sīki sagrieztus sīpolus (var rī griezt plānās šķēlītēs) un pārlēju ar atlikušo marinādi. Jāļauj kāda diena ievilkties un tad jau būs ēdami.

Lai pasteidzinātu pavasara sajūtas, es izlēmu izaudzēt uz palodzes kādu vitamīnu. Šim nolūkam manā dārzeņu krājumā atradās pusizdīdzis sīpols, kuru nolēmu izdiedzēt līdz galam, lai vitamīnu trūkumu organismā kompensētu ar kādu vaigu loku. Sīpols ir ļoti pateicīgs – lai dabūtu lokus nekas daudz nav jādara – tik vien, kā sīpols jāieliek līdz pusei ūdenī. Man pa rokai bija sena sinepju burciņa, kura bij’ kā radīta izvēlētajam sīpolam. Tā kā sīpolu iedēstīju jau labu laiku atpakaļ, loki jau ir krietni paaugušies un drīz būs šķinami.

Ja ir vēlme pēc lielākas ražas,tad var ņemt vairāk sīpolu un likt tos kādā bļodā cieši vienu pie otra (lai tie turētos stāvus). Labi noder plastmasas kastītes pārtikas uzglabāšanai, lai arī ma stikla un keramikas trauki šķiet piemērotāka izvēle.

Otrs vienkāršs veids dabīgo vitamīnu iegūšanai ir diedzēti graudi. Tas jau nu ir pavisam vienkārši – ņem šķīvi, kurā ielej nedaudz ūdens un plānā kārtiņā ieber graudus (tos var nopirkt daudzos pārtikas veikalos). Graudi izdīgst pāri dienās. Tos var ēst tāpat – ik pa brīdim pagrābjot saujiņu no šķīvja vai arī, piemēram, piejaucot pie salātiem vai biezpiena.

Ja kādu ir ieinteresējusi zaļumu audzēšana uz palodzes, tad šovakar (25.martā) sešos Krāmu ielā 3, 3. stāvā notiks Zaļās skolas nodarbība. Pūres dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse un Pūres dārzkopības izmēģinājumu centra zinātniskā darbiniece Agrita Bite lasīs lekciju “Dārzeņi un zaļumi rokas stiepiena attālumā – pašu audzēti”. Runās arī par to, ko var audzēt pilsētnieki.

Lavaša picai būs vajadzīgs, protams, lavašs, siers (daudz siera – vismaz 200 – 300 grami uz vienu lavašu), un visādas lietas, ko likt pa virsu: tomāti, gurķi, kabači, olīves utt. – ko vien sirds kāro. Galvenais – ņemt tos produktus, kas nav ilgi jāgatavo.

Gatavošana: ņem cepešpannu un ieklāj tajā uz pusēm pārlocītu lavašu. Sarīvē sieru. Pusi no sarīvētā siera iekaisa starp abām lavaša kārtām. Atlikušo – uz lavaša. Tikai jāskatās, lai siers nav pārāk tuvu lavaša malām – cepot tas tecēs nost un piedegs pie pannas.

Pēc tam uz lavaša liek visu pārējo. Tomātus, gurķus un kabačus griež plānās šķēlītēs. Marinētos gurķus var griezt arī kubiņos. Arī olīves sagriž gabalos. Galvenais visas sastāvdaļas sagriezt tik lielos gabalos, lai tās pagūtu izcepties. Cep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Ja cep par ilgu, lavašs paliek sauss un vairs nav tik “sulīgs”.  Jāēd uzreiz pēc izvilkšanas no krāsns – lai nepagūst atdzist un sacietēt.

Tātad, vispirms uzkarsēju pannā eļļu un saliku skābētos kāpostus (bez šķidruma). Pēc minūtēm 5 kāpostiem uzbēru pāris ēdamkarotes cukura. Patiesībā, cukurā arī ir viss triks, kā dabūt kāpostiem to saldeno garšu.

Kamēr kāposti sildās, samizoju sīpolos un ķiplokus un sarīvēju burkānus. Kad kāposti ir kādas minūtes 20 karsējušies, pievienoju sīpolus, ķiplokus un burkānus. Sautēju vēl kādas minūtes 30. Protams, ik pa laikam jāpamaisa, lai visa tā lieta nepiedeg. Kamēr kāposti štovējas, var pagūt samizot un novārīt kartupeļus. Un pusdienas gatavas.

Tātad, grauzdiņiem nepieciešams: formas maize („ķieģelītis”), ķiploki, sāls, eļļa. Uzkarsē pannu, pielej nedaudz eļļas (lai grauzdiņi nav pārāk eļļaini). Ķieģelīti sagriež šķēlēs, bet šķēles – vēl 3 daļās un liek pannā grauzdēties. Kad maize no abām pusēm smuki apcepusies, to saber uz šķīvja un apkaisa ar sāli. Mazliet pagaida, lai padziest un katru gabaliņu no abām pusēm ierīvē ar ķiploku. Tik jāskatās, lai nav par asu. Es daļu savējo tā „pārķiplokoju”, ka knapi varēju apēst. Pēc tam visu ēd gardu muti, piedzerot klāt smeķīgu alutiņu.

Tātad. Ņemam produktus, kurus vien spējam atrast un liekam virtuvē uz galda. Izvēlamies to, kā ir visvairāk (taupības nolūkos). Tālāk izvēlamies 3 – 5 produktus, kas varētu labi garšot kopā ar iepriekš izvēlēto. Pēc principa – jo krāsain;ak, jo labāk. Nevajag baidīties eksperimentēt – jebkurā gadījumā virumu pēc tam varēs mēģināt izbarot ciemiņiem vai pagalma bomžiem.

Dārzeņus, kuriem ir cieta miza, nomizo. Visu sagriež aptuveni vienādos gabalos. Sīpolus gan sagriež smalkāk. Uzsilda pannu un ielej mazliet eļļas. Pannā ieber sīpolus un mazliet apcep. Pēc tam pievieno pārējos dārzeņus – sākot ar iem, kas jāgatavo ilgāk un beidzot ar tiem, kas jākarsē vismazāk. Vislielākais triks – noteikt pareizo laika atstarpi starp produktu pievienošanu – lai nesanāk, ka kāds produkts jau izšķīdis, kamēr kāds cits pavisam ciets.

Iesaku pievienot dažādas garšvielas, sēklas, riekstus. Var pielikt arī dzērvenes vai pīlādžu ogas. Neaizmirstam par eksperimentēšanas prieku! Ja no iepriekšējās dienas palikuši pāri rīsi vai makaroni – droši liekam klāt pāris minūtes pirms viss ir gatavs.

Visu var gatavot pannā. Bet, tikpat labi, visu var vārīt katlā. Ja ūdens būs tā pavairāk – sanāks zupa. Labu apetīti!