Mazliet neērti tas, ka EDOC faili tiek uztverti kā ZIP arhīvi un netiek atvērti ar klikšķi kā EDOC dokumenti. Taču to, pieļauju, var ļoti vienkārši vērst par labu (ar padomiem drīkst izvērsties komentāros.

Kāpēc internetbankā nevar autentificēties ar citas bankas internetbanku?

Jā, kāpēc gan nevar? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir – “nevar tāpēc, ka nevar”. Proti, bankas par to, visticamāk, nav domājušas un neuzskata par nepieciešamu.

Taču, padomājot nopietnāk, ir arī argumenti, kāpēc (vismaz šobrīd) tas netiek darīts:

1. Tehniskā puse un izmaksas. Trešo pušus autentifikācijas līdzekļu integrēšana nozīmē izmaiņas esošajā sistēmā, tātad- papildus darbu un izmaksas.
2. Juridiskā puse. Bankas līgums ar klientu nosaka to, kā banka identificē, autentificē un autorizē klientu internetbankā. Līgums ir pamats internetbankas izmantošanai (nav līguma, nav internetbankas), tas arī nosaka autentifikācijas mehānismus internetbankas izmantošanai. Lai arī šie līgumi var noteikt, ka šie līdzekļi ir izmantojami arī attiecībās ar trešajām personām, nez vai tie paredz pretēju scenāriju – trešo personu nodrošināto līdzekļu izmantošanu autorizācijai internetbankā – līdz ar to nav juridiska pamata pieļaut šādu iespēju.
3. Tehniskie riski. Trešo personu nodrošinātā identifikācija ne vienmēr strādās – iespējami pakalpojuma sniegšanas pārtraukumi un kļūdas, kuras banka nevar kontrolēt (bet klienti pie tām vainos banku).
4. Juridiskie riski. Jau minētais – iztrūkst juridiskais pamats šādu līdzekļu izmantošanai. Lai izmantotu citus autentifikācijas līdzekļus, tas ir jāatrunā internetbankas līgumā. Taču pats svarīgākais – kā tiks sadalīta atbildība nepareizas autorizācijas gadījumā? Jāņem arī vērā, ka lai nodrošinātu šādu iespēju – autentificēties internetbankā ar jebkuras citas bankas identifikācijas līdzekļiem, bankām būtu par to savstarpēji jāvienojas (kas rada jaunu risku – ka Konkurences padome šādu vienošanos varētu atzīt par karteļa vienošanos, kā jau tas bija gadījumā ar starpbanku maksām par karšu izmantošanu).
5. Un, visbeidzot, – reputācija. Bankām varētu būt nepieņemami tas, ka pieeju tās pakalpojumiem nodrošina konkurents (tas varētu būt kā pielīdzināt krievu valodu oficiālajai valodai vai Krievijas rubļus latam – lielai sabiedrības daļai ērti, bet…).

Kaut gan tehniski, domāju, ka šī lieta ir atrisināma – līdzīgi kā ar bankomātiem, kuros naudu varam izņemt ar citas bankas karti (te gan ir mazliet cita  darbības shēma, intereses un arī infrastruktūru, datu apstrādi, standartus parasti nodrošina trešā persona), taču ir pietiekami daudz “nē”, lai bankas par to šobrīd nedomātu. Manuprāt, reālāka ir iespēja, ka paralēli pašu banku autentifikācijai tiek ieviesta pietiekami kvalificētu trešo pušu, kas nav citas  bankas, līdzekļi. Piemēram, droša elektorniskā paraksta radīšanas līdzekļi. Turklāt, vienu brīdi pirms pāris gadiem Swedbanka jau nodrošināja pieslēgšanos internetbankai ar droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem.

Latvijā joprojāms ir neatrisināts jautājums par uzticamiem identitātes nodrošinātājiem / pakalpojumu sniedzējiem (identity providers).  Šobrīd šī vieta stāv tukša – bankas neuzskata to par nopietnu biznesa nišu – tām ir savs pamatbizness un identitātes pakalpojumi ir tikai papildus bizness. Turklāt visi joprojām gaida eID kartes, kas varētu būt pamats uz kā bāzes būvēt elektronisko identitāšu pārvaldību Latvijā.

Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība – padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.

Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji – pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā – lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).

Mani secinājumi paliek iepriekšējie – Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.

Par godu tam šodien pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kas ir šī e-pakalpojuma izstrādātājs (sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts zemes dienestu), savās telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 33 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu. Sikāka informācija droši vien būs atrodama Sekretariāta mājas lapā.

Taču šodien uzzināju par rīku, kas man lika atkal interesēties par Google docs – DocSyncer. Tā ir programma, kas ļauj sinhronizēt Google docs dokumentus ar datorā esošajiem. Tiesa, kamēr projekts ir beta stadijā sinhronizēt var tikai tos dokumentus, kas atrodas uz datora darba virsmas (desktopa) vai mapē “My Documents”. Diemžēl nevar norādīt atsevišķus failus, kurus sinhronizēt vai, gluži otrādi – izslēgt no sinhronizācijas. Tāpēc nāksies taisīt atsevišķu sinhronizējamo dokumentu mapi – es, piemēram, negribu atdot Googlei visus savus dokumentus. Vēl viens trūkums – sinhronizācija notiek periodiski un nav iespējams norādīt, ka lūk šo dokumentu es gribu sinhronizēt (vai augšupielādēt uz Google docs) nekavējoties.

Lai varētu lietot šo rīku ir jālejupielādē un jāuzinstalē maza programmiņa. Process ir ātrs un nesāpīgs. Taču līdz ar to šo rīku pagaidām var izmantot tikai Windows lietotāji. Āboļmīļiem nāksies nedaudz paciesties, bet tiek solīts atbalsts arī viņiem.

Kopējais iespaids par šo rīku – ideja ir laba, tas būs jāpapēta sīkāk. Mani interesētu sinhronizācijas iespēja starp vairākiem datoriem un Google docs. Protams, cītīgi jāgaida papildus uzlabojumi. Nez kāpēc Google nav ieviesusi šādu iespēju? Vai arī es kaut ko esmu palaidis garām?

Latvija šobrīd iet tieši vienas pieturas portāla ceļu veidojot latvija.lv, kas būs ne tikai saišu portāls ar norādēm uz dažādu valsts un pašvaldību institūciju mājas lapām, bet vietne, kur iedzīvotāji varēs saņemt e-pakalpojumus. Tas ir, caur šo portālu varēs piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem – atliks tikai autentificēties (pagaidām es gan nezinu, kā tas tiks risināts jautājums ar šo autentifikāciju) portālā un izvēlēties kāroto e-pakalpojumu (paredzēto pakalpojumu saraksts un apraksts – EPS mājas lapā. Tālāko nodrošinās vai nu aiz portāla mītošais “bekofiss” vai arī lietotājs tiks nosūtīts tieši pie konkrētā elektroniskā pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un ieviešanu var lasīt te.

Patiesībā es neredzu lielu atšķirību no “mašupu” pieejas – vien to, ka pēdējais nozīmē portāla personalizāciju un papildus funkcionalitāti, kas, domāju, būs nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā pēc to ieviešanas. Šobrīd Latvijā galvenais ir ieviest un nodrošināt pašus e-pakalpojumus un tad jau varēs domāt par papildus funkcionalitāti un lietojamības uzlabojumiem.

Tomēr nevar noliegt web 2.0 un satura vākšanas (agregēšanas) potenciālu. Kā jau norāda Read/WriteWeb – piemēram, darba meklēšanas risinājumi un satura agregatori labi iekļautos valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus.

„Veicot vairāku valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku apmācību e-paraksta lietošanā, secinājām, ka tieši informētības un viegla elektroniskā paraksta pielietojamības trūkums ir ļoti svarīgs traucējošs faktors elektroniskā paraksta pielietošanas paplašināšanā. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir obligāti jāspēj pieņemt elektroniski parakstīti dokumenti, šis risinājums nāca kā loģisks turpinājums check.IT aktivitātēm e-paraksta izmantojamības uzlabošanas ietvaros.” stāsta check.IT valdes loceklis Juris Pūce.

Sistēmas SMART.IT EXPRESS galvenās darbības pamatfunkcijas:

• Automātiska e-pastā saņemto elektronisko dokumentu apstrāde un noglabāšana arhīvā
• Tikai elektroniskos dokumentus saturošo e-pastu elektroniskā paraksta derīguma automātiska pārbaude un derīgo e-dokumentu automātiska nodošana apstrādei lietotājiem vai dokumentu vadības sistēmām
• Laika zīmoga un elektroniskā paraksta esamības un derīguma pārbaude
• E-dokumentu arhīva nodrošināšana.

check.IT ir viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojas ar kvalitatīvu IT pakalpojumu pārvaldības standartu ieviešanu un konsultācijām elektroniskā paraksta izmantošanas jomā. Daži no līdz šim check.IT realizētajiem, ar elektronisko parakstu saistītajiem projektiem ietver: liela skaita pašvaldību un valsts iestāžu darbinieku apmācību, e-paraksta gatavības auditēšanu valsts iestādēs, konsultācijas viena no pirmajiem elektronisko parakstu izmantojošajiem pakalpojumiem izveidē savu datu iegūšanai no CSDD.

SIA „check-IT” projekta vadītāja Liene Barons
Tālrunis ; + 371 67 471 283
Fakss; + 371 67 471 284
Mob. Tālr. + 371 29 332 218
E-pasts: liene.barons@checkit.lv.
Mājas lapa: www.checkit.lv

Informāciju sagatavoja SIA „check-IT” projekta vadītāja Liene Barons

„Microsoft” Eiropas prezidents atzinīgi novērtē informācijas sabiedrības veidošanas un e-pārvaldes ieviešanas procesu Latvijā

„Microsoft” atzinīgi novērtē intensīvos e – pārvaldes ieviešanas un informācijas sabiedrības veidošanas procesus Latvijā, – to, tiekoties ar īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeli, šodien uzsvēra „Microsoft” Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas reģiona prezidents Neils Halovejs. Savukārt e – lietu ministre novērtē „Microsoft” aktivitātes partnerībā, īstenojot minētos procesus.

Halovejs, tikšanās ar kuru ir kārtējā augsta līmeņa tikšanās ar „Microsoft” pārstāvjiem, apliecināja, ka Latvijas pozitīvais piemērs var noderēt kā labas prakses paraugs daudzām valstīm.

Tāpat „Microsoft” pārstāvis ļoti atzinīgi novērtēja Latvijas aktivitātes intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Ina Gudele viesi informēja, ka Latvijas plāns ir līdz šā gada beigām panākt to, lai valsts institūcijās vairs vispār nebūtu nelicencētu datorprogrammu. Savukārt nākamais solis, valdībai cieši sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, būs intelektuālā īpašuma jautājumu sakārtošana pašvaldībās. Pēc ministres teiktā šīs pozitīvās tendences intelektuālā īpašuma aizsardzībā ir paraugs arī Latvijas komercstruktūrām.

Vēl tikšanās laikā abas puses pārrunāja iespējamo sadarbību izglītības informatizācijas jomā un e – veselības veicināšanā.

Sarakstē ar ministrijām sekretariāts sāks izmantot drošu e-parakstu

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Olita Magone šodien Valsts sekretāru sanāksmē informēja visu ministriju valsts sekretārus, ka no pirmdienas sekretariāts sarakstē ar ministrijām sāks izmantot ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus.

„Sekretariātā tāpat kā citās valsts iestādēs ir ļoti daudz vēstuļu un citu dokumentu, kuru adresāti ir visas ministrijas, līdz ar to, sūtot tos elektroniski, ievērojami tiks ietaupīti resursi,” sacīja O. Magone.

Valsts sekretāri izteica gatavību saņemt ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus un pozitīvi novērtēja sekretariāta iniciatīvu.

Tieslietu ministrija atzina, ka tas ir ļoti progresīvs solis, taču vienlaikus arī norādīja, ka nepieciešams uzlabot VAS „Latvijas Pasta” sniegto droša e-paraksta pakalpojumu kvalitāti, jo saņemti iebildumi par lietotāju interfeisu droša e-paraksta instalēšanai uz datora.

Īpašu uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Ina Gudele ir sākusi pārrunas ar „Latvijas Pasta” ģenerāldirektoru Gintu Škodovu par konkrētiem jautājumiem saistībā ar noteiktu e-paraksta tehnoloģisko risinājumu kvalitāti un e-paraksta aktīvas lietošanas veicināšanu.

Sekretariāts kā valsts pārvaldes iestāde, kas koordinē e-paraksta ieviešanu, pirmais sāks tā izmantošanu un aicina arī citas ministrijas ieviest elektronisko dokumentu, kas parakstīti ar drošu e-parakstu, apriti.

Sekretariāta vadītāja pēc pirmajām 100 darba dienām iezīmē turpmākos uzdevumus

„Sākot no šīs dienas, es varu teikt: pie mums, sekretariātā! Lai arī sākotnēji nebiju tik optimistiski noskaņota, tagad varu teikt, ka es esmu jūsējā!” saviem darbiniekiem atzina O. Magone. „Ar mūsu idejām un enerģiju kopā mēs sasniegsim visus mērķus, ko esam izvirzījuši!”

O. Magone, sākot darbu sekretariātā, vispirms rūpīgi izvērtēja situāciju. Pakāpeniski tika veikta reorganizācija iestādes struktūrā, lai uzlabotu sekretariāta darbības spēju. „Mēs gatavojamies Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem, līdz ar to reorganizējam struktūru, lai veiksmīgi apgūtu ERAF projektus,” skaidroja O. Magone.

Kā nākamās divas svarīgas jomas sekretariāta vadītāja ir izvirzījusi e-pakalpojumus un reģistru lojalitātes programmu. O. Magone ir pārliecināta, ka šajās 100 dienās ir izdevies piešķirt citu praktisko redzējumu e-pakalpojumu attīstībai.

Izmantojot savu praktisko pieredzi lielo valsts informācijas sistēmu darba organizēšanā un starptautisku projektu vadīšanā, O. Magone plāno sākt reģistru lojalitātes programmu. Sekretariāts būs starpnieks, kas nodrošinās informācijas apmaiņu starp agrāk izveidotajiem reģistriem, lai panāktu visu reģistru vienotu attīstību.

Sekretariāta vadītājas amatā Olita Magone darbu sāka 2007. gada 10. janvārī. Pirms tam O. Magone bija Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktore. Viņas līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar vairāku valsts informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu, iedzīvotāju reģistra un vēlētāju reģistra darbības nodrošināšanu.

Olita Magone ir piedalījusies un vadījusi lokālus un starptautiskus informācijas tehnoloģiju projektus, tostarp piedalījusies elektronisko pakalpojumu pilotprojektu ieviešanā, kā arī likumdošanas un citu normatīvo aktu izstrādē un virzības nodrošināšanā.