Ar vakardienu Swedbank slēdza pieeju internetbankai izmantojot WAP. Acīm redzot tādēļ, ka banka WAP uzskata par novecojošu tehnoloģiju un, iespējams, arī ne pārāk drošu. Tā vietā tā koncentrēs savas pūles, lai padarītu ērtāku internetbankas izmantošanu mobilajos telefonas ar pilnvērtīgu pieeju internetam (t.i., ar telefonos, kuros iespējams darbināt interneta pārlūkus).
Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība - padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.
Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji - pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā - lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).
Atis e-lietas, web banka, e-lietas, tehnloģijas
RWW turpina pētīt web biroja programmatūru salīdzinot dažādu programmu iespējas, plusus un mīnusus. Ja vienā no iepriekšējiem rakstiem tika norādīts, ka Google ir nopietns drauds Microsoft, tad šoreiz tiek norādīts uz nopietniem Google Docs trīkumiem, lai uzskatītu to par pilnvērtīgu biroja programmu.
Mani secinājumi paliek iepriekšējie - Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.
Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, internets, programma, web, web birojs
Jau rakstīju, ka palaists pirmais starpiestāžu elektroniskais pakalpojums - „Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. E-pakalpojums nodrošina iespēju operatīvi pārbaudīt visjaunāko informāciju par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu konkrētā īpašumā. Iedzīvotāji var iegūt ziņas par visiem saviem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti uz attiecīgās personas vārda.
Par godu tam šodien pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kas ir šī e-pakalpojuma izstrādātājs (sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts zemes dienestu), savās telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 33 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu. Sikāka informācija droši vien būs atrodama Sekretariāta mājas lapā.
Atis e-lietas e-lietas, e-paraksts, internets
Pirms kāda laika jau rakstīju par “web biroju” - iespēju veidot un rediģēt dokumentus tiešsaistē. Šobrīd populārākais ir Google docs. Tomēr man šis risinājums vēl neliekas tik gatavs, lai to varētu normāli izmantot, t.i. ikdienā rediģēt dažādus pietiekami apjomīgus dokumentus.
Taču šodien uzzināju par rīku, kas man lika atkal interesēties par Google docs - DocSyncer. Tā ir programma, kas ļauj sinhronizēt Google docs dokumentus ar datorā esošajiem. Tiesa, kamēr projekts ir beta stadijā sinhronizēt var tikai tos dokumentus, kas atrodas uz datora darba virsmas (desktopa) vai mapē “My Documents”. Diemžēl nevar norādīt atsevišķus failus, kurus sinhronizēt vai, gluži otrādi - izslēgt no sinhronizācijas. Tāpēc nāksies taisīt atsevišķu sinhronizējamo dokumentu mapi - es, piemēram, negribu atdot Googlei visus savus dokumentus. Vēl viens trūkums - sinhronizācija notiek periodiski un nav iespējams norādīt, ka lūk šo dokumentu es gribu sinhronizēt (vai augšupielādēt uz Google docs) nekavējoties.
Lai varētu lietot šo rīku ir jālejupielādē un jāuzinstalē maza programmiņa. Process ir ātrs un nesāpīgs. Taču līdz ar to šo rīku pagaidām var izmantot tikai Windows lietotāji. Āboļmīļiem nāksies nedaudz paciesties, bet tiek solīts atbalsts arī viņiem.
Kopējais iespaids par šo rīku - ideja ir laba, tas būs jāpapēta sīkāk. Mani interesētu sinhronizācijas iespēja starp vairākiem datoriem un Google docs. Protams, cītīgi jāgaida papildus uzlabojumi. Nez kāpēc Google nav ieviesusi šādu iespēju? Vai arī es kaut ko esmu palaidis garām?
Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, programma, web, web birojs
Esmu ar e-lietām un e-pārvaldi visai saistīts cilvēks, tāpēc ar interesi izlasīju Read/Write Web aprakstu par šo tēmu: E-Government Meets Web 2.0: Goodbye Portals, Hello Web Services. Kā norāda RWW, pasaules IT jomā vadošās valstis pamazām atsakās no vienas pieturas / portāla risinājumiem, priekšroku dodot mašupiem, blogiem, wiki un pat virtuālajām pārstāvniecībām SecondLife un dažādās komūnās.
Latvija šobrīd iet tieši vienas pieturas portāla ceļu veidojot latvija.lv, kas būs ne tikai saišu portāls ar norādēm uz dažādu valsts un pašvaldību institūciju mājas lapām, bet vietne, kur iedzīvotāji varēs saņemt e-pakalpojumus. Tas ir, caur šo portālu varēs piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem - atliks tikai autentificēties (pagaidām es gan nezinu, kā tas tiks risināts jautājums ar šo autentifikāciju) portālā un izvēlēties kāroto e-pakalpojumu (paredzēto pakalpojumu saraksts un apraksts - EPS mājas lapā. Tālāko nodrošinās vai nu aiz portāla mītošais “bekofiss” vai arī lietotājs tiks nosūtīts tieši pie konkrētā elektroniskā pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un ieviešanu var lasīt te.
Patiesībā es neredzu lielu atšķirību no “mašupu” pieejas - vien to, ka pēdējais nozīmē portāla personalizāciju un papildus funkcionalitāti, kas, domāju, būs nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā pēc to ieviešanas. Šobrīd Latvijā galvenais ir ieviest un nodrošināt pašus e-pakalpojumus un tad jau varēs domāt par papildus funkcionalitāti un lietojamības uzlabojumiem.
Tomēr nevar noliegt web 2.0 un satura vākšanas (agregēšanas) potenciālu. Kā jau norāda Read/WriteWeb - piemēram, darba meklēšanas risinājumi un satura agregatori labi iekļautos valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus.
Atis e-lietas, web e-lietas, web
Recent Comments