Viena no lietām, par kuru man šķita, ka tā varētu sagādāt problēmas darbā ar Linux, bija e-praksts. Precīzāk – iespējas uzstādīt un darbināt rīkus dokumentu elektroniskai parakstīšanai izmantojot LVRTC viedkartē izsniegtos sertifikātus. Izrādijās, ka bažas ir veltas – jau kādu laiku LVRTC piedāvā atbalstu arī linuksistiem. Jāseko tikai norādēm uzstādīšanas pamācībā un lieta darīta. Viss darbojas bez aizķeršanās.
Mazliet neērti tas, ka EDOC faili tiek uztverti kā ZIP arhīvi un netiek atvērti ar klikšķi kā EDOC dokumenti. Taču to, pieļauju, var ļoti vienkārši vērst par labu (ar padomiem drīkst izvērsties komentāros.
Atis e-lietas e-lietas, e-paraksts, linux, programma, ubuntu
Pa ilgiem laikiem pārlasu Twitteri un viens ieraksts mani samulsināja:
Kāpēc internetbankā nevar autentificēties ar citas bankas internetbanku?
Jā, kāpēc gan nevar? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir – “nevar tāpēc, ka nevar”. Proti, bankas par to, visticamāk, nav domājušas un neuzskata par nepieciešamu.
Taču, padomājot nopietnāk, ir arī argumenti, kāpēc (vismaz šobrīd) tas netiek darīts:
- Tehniskā puse un izmaksas. Trešo pušus autentifikācijas līdzekļu integrēšana nozīmē izmaiņas esošajā sistēmā, tātad- papildus darbu un izmaksas.
- Juridiskā puse. Bankas līgums ar klientu nosaka to, kā banka identificē, autentificē un autorizē klientu internetbankā. Līgums ir pamats internetbankas izmantošanai (nav līguma, nav internetbankas), tas arī nosaka autentifikācijas mehānismus internetbankas izmantošanai. Lai arī šie līgumi var noteikt, ka šie līdzekļi ir izmantojami arī attiecībās ar trešajām personām, nez vai tie paredz pretēju scenāriju – trešo personu nodrošināto līdzekļu izmantošanu autorizācijai internetbankā – līdz ar to nav juridiska pamata pieļaut šādu iespēju.
- Tehniskie riski. Trešo personu nodrošinātā identifikācija ne vienmēr strādās – iespējami pakalpojuma sniegšanas pārtraukumi un kļūdas, kuras banka nevar kontrolēt (bet klienti pie tām vainos banku).
- Juridiskie riski. Jau minētais – iztrūkst juridiskais pamats šādu līdzekļu izmantošanai. Lai izmantotu citus autentifikācijas līdzekļus, tas ir jāatrunā internetbankas līgumā. Taču pats svarīgākais – kā tiks sadalīta atbildība nepareizas autorizācijas gadījumā? Jāņem arī vērā, ka lai nodrošinātu šādu iespēju – autentificēties internetbankā ar jebkuras citas bankas identifikācijas līdzekļiem, bankām būtu par to savstarpēji jāvienojas (kas rada jaunu risku – ka Konkurences padome šādu vienošanos varētu atzīt par karteļa vienošanos, kā jau tas bija gadījumā ar starpbanku maksām par karšu izmantošanu).
- Un, visbeidzot, – reputācija. Bankām varētu būt nepieņemami tas, ka pieeju tās pakalpojumiem nodrošina konkurents (tas varētu būt kā pielīdzināt krievu valodu oficiālajai valodai vai Krievijas rubļus latam – lielai sabiedrības daļai ērti, bet…).
Kaut gan tehniski, domāju, ka šī lieta ir atrisināma – līdzīgi kā ar bankomātiem, kuros naudu varam izņemt ar citas bankas karti (te gan ir mazliet cita darbības shēma, intereses un arī infrastruktūru, datu apstrādi, standartus parasti nodrošina trešā persona), taču ir pietiekami daudz “nē”, lai bankas par to šobrīd nedomātu. Manuprāt, reālāka ir iespēja, ka paralēli pašu banku autentifikācijai tiek ieviesta pietiekami kvalificētu trešo pušu, kas nav citas bankas, līdzekļi. Piemēram, droša elektorniskā paraksta radīšanas līdzekļi. Turklāt, vienu brīdi pirms pāris gadiem Swedbanka jau nodrošināja pieslēgšanos internetbankai ar droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem.
Latvijā joprojāms ir neatrisināts jautājums par uzticamiem identitātes nodrošinātājiem / pakalpojumu sniedzējiem (identity providers). Šobrīd šī vieta stāv tukša – bankas neuzskata to par nopietnu biznesa nišu – tām ir savs pamatbizness un identitātes pakalpojumi ir tikai papildus bizness. Turklāt visi joprojām gaida eID kartes, kas varētu būt pamats uz kā bāzes būvēt elektronisko identitāšu pārvaldību Latvijā.
Atis e-lietas domas, e-lietas
Ar vakardienu Swedbank slēdza pieeju internetbankai izmantojot WAP. Acīm redzot tādēļ, ka banka WAP uzskata par novecojošu tehnoloģiju un, iespējams, arī ne pārāk drošu. Tā vietā tā koncentrēs savas pūles, lai padarītu ērtāku internetbankas izmantošanu mobilajos telefonas ar pilnvērtīgu pieeju internetam (t.i., ar telefonos, kuros iespējams darbināt interneta pārlūkus).
Tikmēr Itālijā Credito Valtellinese ir nolēmusi pārvērst pašu telefonu par maksāšanas rīku un uzsākusi jau šā risinājuma testēšanu. Idejas būtība – padarīt mobilo telefonu par bezkontakta norēķinu “maciņu”. Lai to panāktu, telefons tiek aprīkots ar Tellcard Mobile V Pay bezkontakta aplikāciju. Šobrīd ar mobilo telefonu var norēķināties 180 vietās Ziemeļitālijā. Maksimālā pirkuma summa ir 15 Eiro.
Arī Nokia plāno attīstīt bankas pakalpojumu sniegšanu izmantojot mobilo telefonu. Nokia uzskata, ka īpaši noderīgi šādi pakalpojumi būs jaunattīstības valstīs, kur tradicionālie finanšu pakalpojumi ir maz atītīstīti vai grūti pieejami. Kā norāda Nokia pārstāvji – pasaulē ir 4 miljardi mobilo telefonu lietotāju un tikai 1,6 miljardi bankas kontu. Līdz ar to potenciāls šādu pakalpojumu attīstībai ir liels. Arī pasaules Banka ir izteikusi aicinājumu mobilās telefonijas pakalpojumu sniedzējiem sadarboties ar bankas pakalpojumu sniedzējiem. Kenijā jau šobrīd iedzīvotāji izmanto mobilo operatoru pakalpojumus, lai veidotu savus uzkrājumus, bet Sjerraleonē un Sudānā – lai veiktu pārskaitījumus (pat ja ne maksātājam, ne saņēmējam nav bankas kontu).
Atis e-lietas, web banka, e-lietas, tehnloģijas
RWW turpina pētīt web biroja programmatūru salīdzinot dažādu programmu iespējas, plusus un mīnusus. Ja vienā no iepriekšējiem rakstiem tika norādīts, ka Google ir nopietns drauds Microsoft, tad šoreiz tiek norādīts uz nopietniem Google Docs trīkumiem, lai uzskatītu to par pilnvērtīgu biroja programmu.
Mani secinājumi paliek iepriekšējie – Google Docs joprojām nevar aizstāt MS Word (vai OpenOffice), lai apmierinātu visas prasības pilnvērtīgā dokumentu un prezentāciju sagatavošanā, taču ir ļoti noderīga, ja ar tekstu jāstrādā dažādiem cilvēkiem vai tas jādara no dažādiem datoriem (šai gadījumā alternatīva, protams, ir zibatmiņa). Vēl joprojām neesmu saņēmies izpētīt Zoho tiešsaistes biroja programmatūru, par kuru esmu lasījis labas atsauksmes. Šķiet, tie paši RWW nosauca Zoho par šobrīd pilnvērtīgāko web biroja aplikāciju.
Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, internets, programma, web, web birojs
Jau rakstīju, ka palaists pirmais starpiestāžu elektroniskais pakalpojums – „Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. E-pakalpojums nodrošina iespēju operatīvi pārbaudīt visjaunāko informāciju par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu konkrētā īpašumā. Iedzīvotāji var iegūt ziņas par visiem saviem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti uz attiecīgās personas vārda.
Par godu tam šodien pulksten 11.00 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kas ir šī e-pakalpojuma izstrādātājs (sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Tiesu administrāciju un Valsts zemes dienestu), savās telpās Rīgā, K.Valdemāra ielā 33 rīkoja preses konferenci, kurā informēja par pirmo starpiestāžu elektronisko pakalpojumu. Sikāka informācija droši vien būs atrodama Sekretariāta mājas lapā.
Atis e-lietas e-lietas, e-paraksts, internets
Pirms kāda laika jau rakstīju par “web biroju” – iespēju veidot un rediģēt dokumentus tiešsaistē. Šobrīd populārākais ir Google docs. Tomēr man šis risinājums vēl neliekas tik gatavs, lai to varētu normāli izmantot, t.i. ikdienā rediģēt dažādus pietiekami apjomīgus dokumentus.
Taču šodien uzzināju par rīku, kas man lika atkal interesēties par Google docs – DocSyncer. Tā ir programma, kas ļauj sinhronizēt Google docs dokumentus ar datorā esošajiem. Tiesa, kamēr projekts ir beta stadijā sinhronizēt var tikai tos dokumentus, kas atrodas uz datora darba virsmas (desktopa) vai mapē “My Documents”. Diemžēl nevar norādīt atsevišķus failus, kurus sinhronizēt vai, gluži otrādi – izslēgt no sinhronizācijas. Tāpēc nāksies taisīt atsevišķu sinhronizējamo dokumentu mapi – es, piemēram, negribu atdot Googlei visus savus dokumentus. Vēl viens trūkums – sinhronizācija notiek periodiski un nav iespējams norādīt, ka lūk šo dokumentu es gribu sinhronizēt (vai augšupielādēt uz Google docs) nekavējoties.
Lai varētu lietot šo rīku ir jālejupielādē un jāuzinstalē maza programmiņa. Process ir ātrs un nesāpīgs. Taču līdz ar to šo rīku pagaidām var izmantot tikai Windows lietotāji. Āboļmīļiem nāksies nedaudz paciesties, bet tiek solīts atbalsts arī viņiem.
Kopējais iespaids par šo rīku – ideja ir laba, tas būs jāpapēta sīkāk. Mani interesētu sinhronizācijas iespēja starp vairākiem datoriem un Google docs. Protams, cītīgi jāgaida papildus uzlabojumi. Nez kāpēc Google nav ieviesusi šādu iespēju? Vai arī es kaut ko esmu palaidis garām?
Atis e-lietas, veicot lietas, web e-lietas, programma, web, web birojs
Esmu ar e-lietām un e-pārvaldi visai saistīts cilvēks, tāpēc ar interesi izlasīju Read/Write Web aprakstu par šo tēmu: E-Government Meets Web 2.0: Goodbye Portals, Hello Web Services. Kā norāda RWW, pasaules IT jomā vadošās valstis pamazām atsakās no vienas pieturas / portāla risinājumiem, priekšroku dodot mašupiem, blogiem, wiki un pat virtuālajām pārstāvniecībām SecondLife un dažādās komūnās.
Latvija šobrīd iet tieši vienas pieturas portāla ceļu veidojot latvija.lv, kas būs ne tikai saišu portāls ar norādēm uz dažādu valsts un pašvaldību institūciju mājas lapām, bet vietne, kur iedzīvotāji varēs saņemt e-pakalpojumus. Tas ir, caur šo portālu varēs piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem – atliks tikai autentificēties (pagaidām es gan nezinu, kā tas tiks risināts jautājums ar šo autentifikāciju) portālā un izvēlēties kāroto e-pakalpojumu (paredzēto pakalpojumu saraksts un apraksts – EPS mājas lapā. Tālāko nodrošinās vai nu aiz portāla mītošais “bekofiss” vai arī lietotājs tiks nosūtīts tieši pie konkrētā elektroniskā pakalpojuma sniedzēja. Vairāk par valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizāciju un ieviešanu var lasīt te.
Patiesībā es neredzu lielu atšķirību no “mašupu” pieejas – vien to, ka pēdējais nozīmē portāla personalizāciju un papildus funkcionalitāti, kas, domāju, būs nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā pēc to ieviešanas. Šobrīd Latvijā galvenais ir ieviest un nodrošināt pašus e-pakalpojumus un tad jau varēs domāt par papildus funkcionalitāti un lietojamības uzlabojumiem.
Tomēr nevar noliegt web 2.0 un satura vākšanas (agregēšanas) potenciālu. Kā jau norāda Read/WriteWeb – piemēram, darba meklēšanas risinājumi un satura agregatori labi iekļautos valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumus.
Atis e-lietas, web e-lietas, web
2007. gada.18. aprīlī SIA check.IT paziņoja par jaunu produktu: “SMART.IT EXPRESS elektroniski parakstītu dokumentu pārvaldībai”. Galvenais šī produkta uzdevums ir atrisināt valsts un pašvaldību iestāžu problēmas, kas saistītas ar elektroniski parakstītu dokumentu saņemšanu, derīguma pārbaudi, to primāro apstrādi, uzglabāšanu nemaināmā formā. SMART.IT EXPRESS nodrošina automatizētu elektronisko dokumentu ieguvi no organizācijas oficiālās e-pasta adreses, to derīguma pārbaudi, sūtītāja apziņošanu un informācijas nodošanu tālākai apstrādei.
Read more…
Atis e-lietas e-lietas, e-paraksts, info, ziņas
Recent Comments