Agora

agoraFilma “Agora” ir vēsturiska drāma par kristietības uzplaukumu Ēģiptē 4. gadsimtā. Šai laikā Ēģipte ir Romas impērijas sastāvā. Romas impērijas varenība sāk norietēt, bet kristietība – uzplaukt. Tas ir laiks, kad ir beigušās kristiešu vajāšanas un kristietība tiek atzīta kā pieļaujama reliģija līdzās citām. Jo varāk – drīz kristietība kļūs par oficiālo Romas impērijas reliģiju.

Filma ir par cilvēku ticību un atiecībām ar reliģiju. Šī laika kristieši ir parādīti tik pat mežonīgi, fanātiski un tumsonīgi, kā islāma fundamentālisti šobrīd. No vajātajiem viņi pārvērtušies vajātājos. Protams, neviens īsti nezina tā laika notikumus un šī ir tikai interpretācija. Taču, ņemot vērā kristīgās baznīcas vēsturi, visai ticama.

Tomēr tā nav ticības vaina – ticība te ir tikai ierocis cīņā par varu. Filmas sākumā labi redzams, ka pagāni ir tieši tādi paši kā kristieši (viņi taču bija tie, kas iepriekš vajāja kristiešus un izbaroja lauvām) – vai arī otrādi. Cilvēki ir nežēlīgi. Īpaši – apvienojumā ar fanātismu.

Filma ir laba, tomēr nekādu estētisko baudījumu vai dziļas filozofiskas atziņas neguvu. Filmas kopsavilkums: “nu jā…”.

Kelina

kelina Uz sieviešdienu biju aizgājis uz Kino Rīga uz kazahu filmu par sievieti tradicionālā (nevaru īsti atrast piemērotu vārdu) sabiedrībā. Izvēle bija nejauša – neko par filmu nezināju, bet pārējās filmas bija vai nu redzētas vai arī nebija vēlmes uz tām iet. Taču beigās sanāca pat tematiska filma – stāsts ir par kādas jaunas sievietes likteni sabiedrībā, kur dzīvi nosaka senas tradīcijas. 

Episks mīlas stāsts par kaislību, nodevību, slepkavību un atriebību dzīvības un krāsu piepildītā dabas ainavā. /The Hollywood Reporter/

Filmā man visvairāk patīk ainava, kurā noris darbība, un uzņemšanas stils. Filmā netiek pateikts neviens vārds – darbība pasaka vairāk kā vārdi. Tajā pat laikā tā nav action filma (par spīti tam, ka šāds viedoklis varētu rasties pēc treilera noskatīšanās, tāpēc to skatīties neiesaku – būs pavisam greizs priekšstats par filmu), filmas darbība ir rāma, taču neuzdzen garlaicību.

Iesaku, ja patīk neierasts kino, kalni un senas tradīcijas. Šī filma manī pamodināja vēlmi doties ceļojumā uz Sibīriju un Centrālāziju, uz vietām kuras pēc iespējas mazāk skārusi mūsdienu civilizācija. 

Vēstījums

Šodien pa ilgiem laikiem saņēmos no rīta (jep, esmu no tiem laimīgajiem, kam ir brīvdienas arī starp svētkiem) iziet mazliet pabildēt ziemu rajonā. Neizbēgami, protams, arī pīles. Pa ceļam uz Āgenskalna tirgu, tieši tur, kur tā “sektantu” baznīca, ieraudzīju sniegā rakstitu vēstījumu. Tad lai tas būtu arī mans novēlējums jums nākamajam gadam (arī tad, ja krievu valoda jums nav dikti mīļa).

Vēstījums

Kino: Soul Kitchen un Amaya

Uz kino eju pavisam reti. Un pēdējā laikā ir tā sanācis – ja eju, tad uz kino “Rīga”. Tur ir gan manai gaumei atbilstošas filmas, gan lādzīga publika, gan saprātīgas cenas (otrdienās – tikai 1,50 Ls).

Soul Kitchen

Uz to biju šodien. Jautra un interesanta filmiņa par vienu grieķu puisi (patiesībā vismaz diviem – jo viņam ir brālis; un fonā parādās vēl pārītis grieķ), kurš vada savu restorānu. Viena no stāsta līnijām ir par galvenā varoņa meklējumiem restorāna vadībā, mēģinot sabalansēt dvēselei tīkamo ar biznesu. Otra, protams, ir mīlestība. Trešā – bračkas, kā jau sirds dziļumos labi cilvēki, ir lieli mudaki. Bet mudakiem, protams, veicas.

Lai arī daudzas lietas ir iepriekš paredzamas, filma nav klišejiska un garlaicīga. Izsmejos krietni. Tiesa, dziļu filosofiju tajā arī nav vērts meklēt. Iesaku, ja ir vēlme jauki, bez lieka saspringuma pavadīt vakaru.

Soul Kitchen–filmas klips

Amaya

Uz šo filmu biju pirms laba laika. Bet to joprojām izrāda kino “Rīga” un es no sirds iesaku atlicināt laiku un uz šo filmu aiziet, ja nav vēl būts! Patiesībā šī filma mani pārsteidza. Zināju, ka tās režisors ir Latvietis, tāpēc gaidīju lielu devu kokaina tēlojuma un visa cita latviešu jaunajam kino raksturīgā. Protams, vietām varbūt pietrūkst “Holivudiskās noslīpētības” un šķiet, ka tēlojums varētu būt atbrīvotāks, bet kopumā ir labi.

Filma nav tik spraiga kā Soul Kitchen, toties ir krietni filosofiskāka. Tiek skartas sadzīviskas lietas, cilvēku savstarpējās attiecības dažādās to izpausmēs, stereotipi utt. Protams, arī mīlestību. Filma, kas liek padomāt par savu dzīvi.

Amaya–filmas klips