Tāpat kā pagājušovasar, arī šogad augusta vidū devos uz Tērveti – uz Zemgaļu dienām. Šogad svētkiem dots nosaukums svētkiem dots nosaukums “Nameiša atgriešanās”, jo aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili.
Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz paspējām laicīgi. Redzējām visu, kas izgājušogad bija nosebots. Tomēr, ja godīgi, nākamgad laikam nebrauksim. Palika tāda déjà vu sajūta – ka katru gadu atkārtojas viens un tas pats un gandrīz nekas nemainās – tie paši cilvēki tajās pat drēbēs, tās pašas spēles, kas parasti. Nē, nu es jau saprotu, ka to aktīvistu ir tik cik viņu ir un katru gadu neko radikāli jaunu neizdomāsi. Taču varēja uzaicināt kādu folkloras kopu - labprāt būtu paklausījies. Muzikālais “noformējums” būtu nācis tikai par labu.
Katrā ziņā laiku pavadījām jauki. Safotografēju kaudzi ar bildēm un tikai tagad saņēmos tās izskatīt un nopublicēt fotogalerijā. Bildes no pagājušā gada pasākuma apskatāmas šeit.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, domas, foto, pasākumi, vietas
Esmu aizbraucis paslēpot uz Austrijas Alpiem. Šovakar izdomajām aiziet uz kalniem pabildēt. Te nu ir rezultāts.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Sestdien bija tik jauks laiks, ka nevarēju mierīgi nosēdēt mājās. Par spīti aukstumam izlēmu mazliet pabildēt. Izvēle krita uz Voleru ostu, jo negribējās tālu doties. Turklāt šo vietu biju jau sen noskatījis braucot uz Bolderāju.Šoseja te pienāk pavisam tuvu Daugavas krastam un labi redzama ir osta otrā krastā. Bildes fotogalerijā.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, industrija, osta, vietas
Uz valsts svētkiem (tiem, kas 18.novembrī) šogad tā veiksmīgi sakrita 4 brīvdienas (viena no tām gan bija jāatstrādā, bet tas nekas) - kā reizi, lai kaut kur aizbrauktu. Piedāvājums bija braukt uz Pēterburgu. Par laimi tas nāca gana laicīgi, lai bez liekiem satraukumiem pagūtu nokārtot vīzu. To kārtoju ar tūrisma aģentūras palīdzību. Tā daru katrreiz, kad jābrauc uz kādu no tuvējām austrumu kaimiņvalstīm. Lai arī tas ir mazliet dārgāk, kā kārtojot vīzu pašam vēstniecībā, toties bez galvassāpēm - aiznes pasi, fotogrāfiju un naudu un noteiktā dienā (parasti 10 darba dienas) nāc pakaļ gatavai vīzai. Nav jādrūzmējas, jāstāv rindās un jāskaidrojas ar vēstniecības darbiniekiem par to, kāpēc nav pareizi aizpildīti kaut kādi mistiski formulāri.
No Rīgas izbraucām piektdienas vakarā un sestdienas rītā jau bijām Pēterburgā. Tiesa, gandrīz nekur neaizbraucu - piektdienas vakarā bija tādi sastrēgumi, kā vēl nekad. Ar to, protams nebiju rēķinājies, tāpēc gandrīz nokavēju vilcienu. Paspēju pēdējā minūtē pirms vilciena atiešanas.
Lai taupītu naudu, braucām kopējā vagonā. Tas nozīmē, ka ir vietkaršu vagons, bet paredzētas ir tikai sēdvietas. Tāpēc nadzīgi jāaizņem augšējie plaukti, lai būtu kur naktī gulēt. Riskanti (var nākties visu nakti nosēdēt), toties, šķiet, uz pusi lētāk kā vietkaršu vagonā.
Read more…
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Tikko saņēmu ziņu, ka šodien, 8.oktobrī, pulksten 16:00 Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvārdes ielā 24 notiks Baltijas Starptautiskās Akadēmijas studentu plenērprakšu darbu izstāde. Iespējams, ka izstādīts būs arī kāds no maniem darbiem no plenēra Rumānijā.
Te būs daži no maniem darbiem:
Atis dizains, es ceļojums, Rumānija, skola, vietas
Recent Comments