Pagājušajās brīvdienās tika pabūts liepājā. Ne uz Summer Sound festivālu, bet tāpat vien, atpūsties un izklaidēties. Tā kā brīvdienām plānu nebija, tad piedāvājumam doties uz Liepāju piekritu nedomājot. Liepāja man patīk arī bez festivāliem un masu pasākumiem (kaut gan pieļauju iespēju doties uz Fonteina festivālu nākamnedēļ).
Turpceļš bija ātrs un galā tikām ātrāk kā plānojām pat par spīti ceļa remontam. Ar 43. autobusu aizbraucām līdz pagriezienam un Liepāju un lieta darīta – nepagāja ne minūte, kad jau ripinājām vēju pilsētas virzienā.
Lielāko daļu laika pavadījām Fonteinā un Pablo, kur veiksmīgi notriecām par autobusu ietaupīto naudu. Mazliet pabildējām pilsētu (kas arī bija viens no brauciena mērķiem). Festivāls gan mazliet traucēja, jo pilsētā bija krietni vairāk cilvēku kā parasti un par palikšanu kādā viesnīcā vispār nebija ko domāt. Arī draugi, pie kuriem sākumā bijām domājuši palikt vai nu tusēja festivālā vai arī bija pametuši Liepāju. Labi, ka biju paņēmis līdzi telti, tāpēc palikām nomaļākā vietā netālu no Dienvidu fortiem. Nebija nemaz tik slikti.
Atceļā gan mazliet nepaveicās. Diemžēl noignorējām padomu braukt ar autobusu uz Grobiņu un sākt stopēt no turienes. Kā vēlāk izrādījās, no pilsētas izkļūt nav tik vienkārši – visur ir ceļa remonti vai barjeras gar brauktuvi un, lai nokļūtu līdz vietai, no kuras var sākt stopēt, ir jāiet garš gabals. Pēc tam gan viss aizgāja raiti.
Bildes no Liepājas te: http://xltphoto.net/gallery/travel/liepaja/
Šeit ir kaut kas no Liepājas Karostas apmeklējuma kaut ziemā kādu laiku atpakaļ: http://xltphoto.net/gallery/travel/karosta/
Atis foto, vietas un ceļojumi ceļojums, foto, vietas
Atceļā no Madonas hipijfesta izlēmām izmest nelielu loku pa Vidzemi un apskatīt Gaiziņu, kurā nebiju bijis kopš pamatskolas laikiem. Nez kādēļ bērnības atmiņās tas kalns man šķiet krietni iespaidīgāks. Un joprojām Gaiziņa virsotnē slejas pussabrukušais skatu tornis, kurā mums, protams, bija jāuzlien.
Bildes no Gaiziņkalna te: http://xltphoto.net/gallery/travel/gaizins/
Atis foto, vietas un ceļojumi ceļojums, foto, vietas
18. novembrī saņēmu patriotisku piedāvājumu – iepazīt savas dzimtās zemes āres. Konkrētāk – atrast Garkalnē esošo Peldezeru, par kuru pasākumua organizētāja – iedzimta garkalniete - gan zināja, ka tāds esot, bet nekad nebija pie tā bijusi.
Lai arī laiks iepriekšējā vakarā bija izcili draņķīgs, svētku rīts izskatījās tīri ciešams pārgājienam, lai arī ne ideāls. Vēlāk gan sāka smidzināt, bet par laiki lietū nepārgāja.
Tikšanās vieta – Ropažu dzelzceļa stacija mani pamatīgi samulsināja. Nez, cik lielam Susaņina mīlētājam jābūt, lai Garkalnes staciju nosaukt pārdesmit kilometrus attālas vietas vārdā?
Izmetuši loku pa ciemu, devāmies meklēt ezeru. Diemžēl, atradām bez īpašas piepūles. Izrādījās, ka viss triks ir tā vienkārši paņemt un aiziet. Pie tam pa visai taisnu meža taku. Tā kā uzdevums bija stipri par vieglu un paveikts ātri, devāmies meklēt otru netāli esošo ezeru – Melnezeru. Tak arī šo ezeru atrast nesagādāja nekādas grūtības – turpat blakus vien bija. Tā nu beigās nekāds pētnieciski izzinošais pasākums nesanāca. Toties pastaiga bija laba.
Atis vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Sen nebiju bijis nevienā pārgājienā, vismaz tādā īstā ne – ar kājām, ar teltīm un uz vairākām dienām. Iespējams pat, ka nekad iepriekš (kurš gan to spēj vairs atcerēties). Bet doma, ka vajadzētu, visu laiku urdīja. Pagājušajā nedēļas beidzot izdevās to īstenot.
Pasākums tika perināts jau ilgu laiku, bet beigās izvērtās visai spontāns – izlēmām, ka jāiet un viss, nav ko ilgāk atlikt. Tā nu sestdienas rītā aizstopējām uz Cēsīm. Tas izdevās visai veikli. Nostāvējām vien minūtes 10-12 un ātri tikām aizvizināti līdz mērķim.
Īpaši nesteidzāmies. Sākām ar Cēsu apskati. Vispirms – uz tūrisma informācijas biroju, kas atrodas Cēsu pilī. Ievācām šādu tādu info un paņēmām karti maršrutam. Doma bija iziet takas gar Gauju otrpus Cēsīm un aiziet līdz Līgatnei. Neviena karte tam īsti neatbilda, jo tādu tūrisma maršrutu neesot. Vēlāk tā izrādījās taisnība – nav ne tikai maršrutu, bet arī normālu taku gar Gauju. kaut kādas taciņas ir tikai brīžiem. Visā pārējā posmā Gaujas krasts ir aizaudzis un daudzviet neizejams. Koki sakrituši krustu šķērsu, saauguši krūmi un gara zāle.
Lai būtu vismaz kāda sīkāka apvidus karte, paņēmām velotūrismam domāto. Vēlāk gan secinājām, ka karte ir ļoti neprecīza un sena – daudzas takas un celiņi vairs neeksistē un ir aizauguši. Tomēr beigās iziet maršrutu iziet izdevās, lai arī ne tā kā bija ieplānots. Neiztika arī bez laušanās cauri brikšņiem un pat purvājiem.
Tālāk bildes un daži komentāri.
Read more…
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Maija beigās ciemojos Skotijā pie draudzenes, kura dzīvo Aberdīnā. Pie viena arī mazliet paceļoju: pabiju Stounhevenā, Edinburgā un, protams, Aberdīnā un Glāzgovā. Skaista zeme, jo īpaši, ja var tā vienkārši atpūsties un ceļot. Mani iespaidi par Skotiju apskatāmi bildēs (klik-klik uz zemāk esošās bildes vai saites).
Pārējās bildes te: http://www.xltphoto.net/gallery/travel/scotland/
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Tāpat kā pagājušovasar, arī šogad augusta vidū devos uz Tērveti – uz Zemgaļu dienām. Šogad svētkiem dots nosaukums svētkiem dots nosaukums “Nameiša atgriešanās”, jo aprit 730 gadi, kopš zemgaļu valdnieks Nameisis atgriezās ar savu karaspēku un atkaroja krustnešiem Tērvetes pili.
Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz paspējām laicīgi. Redzējām visu, kas izgājušogad bija nosebots. Tomēr, ja godīgi, nākamgad laikam nebrauksim. Palika tāda déjà vu sajūta – ka katru gadu atkārtojas viens un tas pats un gandrīz nekas nemainās – tie paši cilvēki tajās pat drēbēs, tās pašas spēles, kas parasti. Nē, nu es jau saprotu, ka to aktīvistu ir tik cik viņu ir un katru gadu neko radikāli jaunu neizdomāsi. Taču varēja uzaicināt kādu folkloras kopu – labprāt būtu paklausījies. Muzikālais “noformējums” būtu nācis tikai par labu.
Katrā ziņā laiku pavadījām jauki. Safotografēju kaudzi ar bildēm un tikai tagad saņēmos tās izskatīt un nopublicēt fotogalerijā. Bildes no pagājušā gada pasākuma apskatāmas šeit.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, domas, foto, pasākums, vietas
Šogad beidzot izlēmu saņemties un doties uz īstajiem kalniem – Alpiem – pabraukties ar sniega dēli. Apnika šļūkāt pa tēvzemītes pauguriņiem. Sacīts, darīts. Ceturtdienas vakarā dodos uz Saldu – tur ir mūsu satikšanās vieta. Izrādās, braucēji būsim visai daudz – kādi padsmit cilvēki un brauksim a 3 busiem. Iespējams, ka varētu saspiesties arī 2 busos, bet tā ērtāk.
Piektdien agri no rīta izbraucam no Saldus. Visa diena paiet ceļā. Ilgā braukšana ir ļoti nogurdinoša (īpaši pa Poliju), lai arī it kā nekas nav jādara. Pēcpusdienā ap pieciem ieraucam Varšavā un iekuļamies sastrēgumā. Paiet labs laiks, kamēr tiekam laukā. Vakariņojam kaut kur pa ceļam – nelielā krodziņā šosejas malā. Tāds ar dzirnavām noformējumā. Ļoti garšīgi un, galvenais, ļoti lēti.
Read more…
Atis es, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Esmu aizbraucis paslēpot uz Austrijas Alpiem. Šovakar izdomajām aiziet uz kalniem pabildēt. Te nu ir rezultāts.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Sestdien bija tik jauks laiks, ka nevarēju mierīgi nosēdēt mājās. Par spīti aukstumam izlēmu mazliet pabildēt. Izvēle krita uz Voleru ostu, jo negribējās tālu doties. Turklāt šo vietu biju jau sen noskatījis braucot uz Bolderāju.Šoseja te pienāk pavisam tuvu Daugavas krastam un labi redzama ir osta otrā krastā. Bildes fotogalerijā.
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, industrija, vietas
Uz valsts svētkiem (tiem, kas 18.novembrī) šogad tā veiksmīgi sakrita 4 brīvdienas (viena no tām gan bija jāatstrādā, bet tas nekas) – kā reizi, lai kaut kur aizbrauktu. Piedāvājums bija braukt uz Pēterburgu. Par laimi tas nāca gana laicīgi, lai bez liekiem satraukumiem pagūtu nokārtot vīzu. To kārtoju ar tūrisma aģentūras palīdzību. Tā daru katrreiz, kad jābrauc uz kādu no tuvējām austrumu kaimiņvalstīm. Lai arī tas ir mazliet dārgāk, kā kārtojot vīzu pašam vēstniecībā, toties bez galvassāpēm – aiznes pasi, fotogrāfiju un naudu un noteiktā dienā (parasti 10 darba dienas) nāc pakaļ gatavai vīzai. Nav jādrūzmējas, jāstāv rindās un jāskaidrojas ar vēstniecības darbiniekiem par to, kāpēc nav pareizi aizpildīti kaut kādi mistiski formulāri.
No Rīgas izbraucām piektdienas vakarā un sestdienas rītā jau bijām Pēterburgā. Tiesa, gandrīz nekur neaizbraucu – piektdienas vakarā bija tādi sastrēgumi, kā vēl nekad. Ar to, protams nebiju rēķinājies, tāpēc gandrīz nokavēju vilcienu. Paspēju pēdējā minūtē pirms vilciena atiešanas.
Lai taupītu naudu, braucām kopējā vagonā. Tas nozīmē, ka ir vietkaršu vagons, bet paredzētas ir tikai sēdvietas. Tāpēc nadzīgi jāaizņem augšējie plaukti, lai būtu kur naktī gulēt. Riskanti (var nākties visu nakti nosēdēt), toties, šķiet, uz pusi lētāk kā vietkaršu vagonā.
Read more…
Atis es, foto, vietas un ceļojumi ceļojums, es, foto, vietas
Recent Comments