Jāsaka, alus tiešam stiprs – no 6,8 līdz 7,2 grādiem. Tomēr dzerot šo stiprumu nejūt. To jūt nākamajā rītā, ja ir par daudz “sadegustēts”. Bet citādi alus labs. Man arī šoreiz (līdzīgu degustāciju, tikai tumšajam alum, Valmiermuiža rīkoja pirms 2 gadiem) vislabāk smeķēja alus ar 3. numuru. Tas arī visstiprākais un, manuprāt, izteiksmīgākais.

Ja ir vēlme, katrs pats var iegādāt “testa komplektu” Valmierbuižas alus salonā (Rīgā, A. Briāna iela 9a – blakus klubam “Piens”) un nogaršot šos alus. Diemžēl balsošana nu jau beigusies.

Pie viena daudz uzzināju par alus degustēšanu. Līdzīgi kā ar vņa degustēšanu, ir sava etiķete un paņēmieni. No svara ir smarža, garša, krāsa. Pat putas – tām jābūt noturīgām un jālīp pie glāzes sienām (pēc seniem nostāstiem kādreiz uz alus putām lika pieckapeiku – ja tā turējās, alus bija labs).

Domas, protams, dalās. Un ir grūti izšķirt, kura recepte jeb šķirne ir tā labākā. Nozīme var būt pat garastāvoklim, lai izšķirtos par vienu no tām. Šodien man vislabāk garšoja alus ar numuru 3. Visstiprākais, bet ar pietiekami maigu pēcgaršu un, kā teikt – “labi iet iekšā” .