Puiši no SmashingMagazine kārtējo reizi ir pamatīgi pacentušies un sagatavojuši gana apjomīgu apskatu par RSS – sākot no informāciju, kas tas par “zvēru” un ko ar to darīt, un beidzot ar idejām un padomiem, kā pašam uztaisīt savu RSS ikonu vai pogu. Papildus – apkopojums ar resursiem, kur var bez maksas dabūt jau gatavas kā RSS, tā arī dažādu sociālo tīklu (piemēram, StumbleUpon, flickr u.c.) ikonas un pogas.
Dafont.com ir krātuve ar veselu kaudzi fontu, no kuriem liela daļa ir par brīvu. Sakārtoti galerijās. Fonti gan Windows, gan MacOS sistēmām.
Vakar biju uz lieliskās vācu dark wave grupas Deine Lakaien akustisko koncertu. Tas manās acīs viennozīmīgi ir šī gada labākais koncerts. Mūziķu sniegumu un emocionālo atdevi nemaz nevar salīdzināt ar Placebo koncertu šogad (kas bija mana šī gada lielākā vilšanās – pat par spīti tam, ka no tā koncerta neko īpašu negaidīju).
Fotogrāfijas autors Picture
Izskatījās, ka uz koncertu atnākuši tikai tie, kas zina uz kurieni nākuši. Lai arī iesākumā mazliet kūtra, publika ir ļoti atsaucīga un aplausi ir vētraini. Lai arī koncerta vieta neparasta – Latvijas Universitātes lielais auls – šim koncertam tā ir piemērota. Atdeve no mūziķiem ir liela – brīžiem taustiņnieks Ernsts Horns ir tā aizrāvies, ka uz klavierēm ir “ar visām četrām”, vienlaikus ņemot talkā dažādus palīglīdzekļus, kā dzelzs stieni un pat minerālūdens pudeli.
Vairāk par koncertu var lasīt Delfos un Easyget. Turpat arī foto galerijas. Fotogrāfijas no Deine Lakaien iepriekšējā koncerta Latviešu biedrības namā 2005. gada 1. decembrī ir apskatāmas Latvijas Universitātes fotogalerijā.
Turpinot par koncertiem – šovakar plānots doties uz grupas “Sniegavīru rūpnīca” piecu gadu jubilejas koncertu klubā Depo. Kopā ar sniegavīriem spēlēs arī Tumors, Backyard, Black Tea, Bērnības Milicija, Jānis Riekstiņš.
Onkuļa šodienas raksts par Zenit fotokameru uzsita nelielu nostaļģiju. Tā ir kamera, ar kuru sāku nopietni fotografēt. Tiesa, fotogrāfijai mani pievērsa no drauga palienēta, šķiet, Fuji spoguļkamera – liekot apjaust fotografēšanas burvību. Līdz tam biju spaidījis tikai ziepjutrauku pogas.
Manuprāt Zenit ir ļoti pateicīga fotokamera, lai iemācītos fotografēšanas pamatus – saprastu, kā strādā kamera, fokusa attālumi utt. Nav nekādu lieku podziņu un kloķīšu – tikai pats nepieciešamākais. Pēc tam, kad apgūti pamati, var pievienot zibspuldzi, makrogredzenus utt.
Šobrīd manā rīcībā ir Zenit-11 un Zorki K4 aparāti. Atšķirībā no Zenit, Zorki ir nevis spoguļkamera, bet tālmēra (rangefinder) kamera. Asuma uzstādīšana notiek “sabīdot” divus skatumeklētājā redzamos attēlus vienā. Tā kā abu aparātu darbības principi mazliet atšķiras, tad arī bildes sanāk mazliet atšķirīgas.
Bildēju ar dažādām filmām – gan krāsainajām, gan melnbaltajām. Ar Zorki man labāk patika lietot melnbaltās filmas. Man patīk “Tudor” iso 100 vai iso 400 (iso 200 man šķiet ne īsti šis, ne tas). Nezinu kā tagad, bet savulaik pirku tās Flērā. Bija samērā lētas – no Ls 1,40 līdz 2 Ls par filmiņu. Attīstīt nesu uz fotoklubu “Rīga” (70 santīmi par filmu) vai arī devu draugam (dažas filmas joprojām palikušas neattīstītas :). Bildes pēc tam devu drukāt blakus fotoklubam “Rīga” esošajā “Fujifilm” fotosalonā.
No krāsainajām man mīļākās bija Fuji. Tai ir vistuvākais krāsu spektrs dabiskajam. Kodak arī ir laba – taču tā spilgtina krāsas. Protams, gaumes lieta. Vienu laiku eksperimentēju ar RIMI veikalos pieejamajām lētajām filmēm, taču bildes lielākoties sanāca ļoti blāvas. Bet, lai apgūtu fotoaparāta darbību – pietiekami labas.
Mazliet novēloti, bet labāk vēlāk, nekā nekad.
