xlt.lv

Šo sestdien, 21. maijā, no plkst.13:00 -18:00 kafejnīcā “Taka” notiks pasākums “Modes Talka”. Tā būs lieliska iespēja iešūt/piešūt/pāršūt kādu nefunkcionējošu apģērba gabalu, lai tas pēc pārvērtībām atkal rastu vietu tavā skapī. Radošus risinājumus palīdzēs meklēt modes māksliniece Ingrīda Zābere (dizaina projekts Recycled.lv) un topošie dizaineri. Ikviens varēs radīt videi draudzīgu modi no vecā veidojot jaunu. Nav pat nepieciešamas labas prasmes šūšanā, jo tiks likti kopā spēki, sākot no idejas līdz rezultātam. Noslēgumā būs arī modes skate un foto sesija!

Pasākuma ieejas biļete: paņem līdzi mājās atrodamas drēbes vai materiālus, kas varētu noderēt Tava tērpa vai aksesuāra izveidei, kā arī dažus drēbju gabalus kopējam katlam, no kura idejas un materiālus varēs smelties ikviens!

To, kā veicās rudens modesTalkā, vari apskatīt šeit: http://www.draugiem.lv/kopalabaividei/gallery/index?aid=30989775

Pasākuma dalībnieku skaits ierobežots, tādēļ piesakies laikus pie Rūtas Kronbergas

Mob.tālr. (+371) 2 83 52 648

E-pasts: ruta.kronberga@gmail.com

Pasākumu rīko un vairāk informācijas:

Biedrība Humana People to People in Latvia: www.humana-latvia.org

Platforma DiPaDu: www.dotspretdotu.wordpress.com

Dizaina grupa Recycled.lv: www.recycled.lv

Svētdien, ķā jau plānots, darbaļaužu svētkus atzīmēju vizinoties ar velo Kritiskajā masā. par laimi laiks bija tīri labs (bija aizdomas, ka līs), vien vēss un vējains. Smuki pavizinājos, tomēr pagājušā gada pasākums kaut kā patika labāk. Varbūt tāpēc ka pagājušogad pasākumā sastapu vairāk paziņu, varbūt tāpēc, ka šīgada pasākums faktiski beidzās ļoti ātri – lielākā daļa iestrēga pie Uzvaras pieminekļa.

Īpaši neaizrāvos arī ar bildēšanu (pagājušā gada bildes var apskatīt te), bet pāris kadri ir.

Read more…

Vakar nekāda lielā svētku svinēšana nesanāca, tik vien kā bišķi pasvinēju pie vecākiem vakarpusē. Pa dienu nopietni atklāju velosezonu – ar izbraucienu līdz Juglai, tad Mežaparkam (kur gan nekādos pasākumos neiesaistījos, jo sabiedēja ļaužu masas) un atpakaļ līdz AB dambim.

Toties šodien sagadījās būt Ropažos, kur bija sarīkots Lielās dienas tuss, kā jau kārtīgā pagastā pienākas – ar andeli, tautas dejām un dīvainām izdarībām (kas svētkos pienākoties). Diemžēl uz ripas spēli nepaspēju, kaut arī tā bija lieta, ko gribēju redzēt visvairāk.

Kaut arī Ropažiem ir nācies braukt cauri ne reizi vien, pašu ciemu tā arī iepriekš nekad nebiju apskatījis. Tad nu izmantoju izdevību un vērsu lietas par labu. Nekā daudz jau tur nav – pagastmāja, baznīca, mācītājmāja (kura, izskatās, ir savulaik labākajās padomju tradīcijās pārvērsta daudzdzīvokļu mājā un šobrīd izskatās visai nožēlojami) un pilsdrupas (no kurām saglabājušies vien divi mūra fragmenti).

Pagastmāja

Read more…

Ar joni tuvojas 1. maijs, kas nozīmē – drīz būs gadskārtējā kritiskā masa. Tāpēc ir pēdējais laiks vilkt laukā un ieeļļot savus vellapēdus (kas to nav vēl izdarījuši – kā es) un gatavoties pasākumam. Tiekamies kā parasti – 1. maijā 13.00 pie Dailes teātra!

Pēc velobrauciena Andrejsalas kultūras centrā “Komutātors” bezmaksas koncerts ar grupu KasPis, Monologs Divatā, 9horizon, Starmetis u.c. piedalīšanos. 

Vairāk informācijas par braucienu un koncertu: veloprieks.blogspot.com

Puikām, neatkarīgi no vecuma, patīk spēlēties. Jo īpaši – kariņu. Un vēl viņiem patīk ķimerēties un urķēties ap visādiem verķīšiem un kompīšiem. Par to arī ir stāsts filmā “War Games”. Kāds pusaudzis ielaužas militārā centra datorā, kurš kontrolē kodolraķetes, un sāk ar to spēlēt “kodolkariņu”. Diemžēl dators neatšķir realitāti no spēles. Un lielie puikas štābiņā ir “uz ausīm”.

Vispār interesanta filma, lai arī paveca un uz kompīšiem var nolūkoties ar nostaļģiju (par laikiem, kurus nemaz neesmu pieredzējis). Viena no pirmajām filmām par hakeriem. Var redzēt, ka 20 gadu laikā hakošanas metodes savos pamatos nav mainījušās un sociālā inženierija ir daļa no tās. Filmas centrā ir iztirzājumi par to, kas notiek, ja automatizētās tehnoloģijas izlemj cilvēces likteni. Vārdsakot, filma gīkiem.

Protams, filmā ir pilns ar faktu un loģiskām kļūdām vai neprecizitātēm, bet tās īpaši netraucē skatīties.

Filma “Seržs Geinsbūrs, varonīgā dzīve” ir par franču mūziķa Serža Geinsbūra (Serge Gainsbourg) dzīvi, sava ceļa meklējumiem, daiļradi un bohēmu. Neko daudz līdz šim man viņa vārds neizteica. Par franču mūziku es zinu ļoti maz. Praktiski neko. Taču ir dziesmas, kas ir iespiedušās atmiņā un atpazīstamas, pat ja es nezinu ne to autorus, ne izpildītājus. Seržs Geinsbūrs, manuprāt, ir viens no tiem franču mūziķiem, kura daiļradi būs dzirdējis ikviens. Tā ir franču mūzikas klasika. Varētu būt tāds kā mūsu Raimonds Pauls, tikai mežonīgs.

Mēs virpuļojam pār krēslainajām Parīzes ieliņām, skanot „Valse de Melody”…
Salds svaigas tabakas aromāts, rūgta dūmu smarža, stipras un skābenas kafijas tase, klusinātas krāsas, izjusta mūzika un grēkpilni valdzinoša, piesmakusi, ironiska un brīnišķa balss.
monsieur épatage… arvien klātesošā cigarete, francūžu šarma un dzīves baudīšanas, sarkasma un nekautra tiešuma, apburoša grēcīguma un intelektuāla izaicinājuma iemiesojums. No puritānisma ne vēsts: Bridžita Bardo, Žiljeta Greko, Katrīna Denēva, Izabella Adžāni, Džeina Birkina…
Filma-fantāzija par Geinsbūru, kuras radīšanu iedvesmojusi odioza un satriecoša personība. Skatītājam tiek dāvātas divas fenomenāla baudījuma stundas, liekot ne vien raudāt un smieties, bet arī domāt un pārdzīvot. Viņa mīlestība pret sievietēm, vājība pret alkoholu un tabaku, kaisle pēc epatāžas un visa veida tabu laušanas piešķīra skandalozajai personai leģendas oreolu.

No filmas anotācija Kino “Rīga” mājas lapā: http://www.kino.riga.lv/lv/filmas/filma?id=721

Pat ja neko daudz par franču kultūru un, jo īpaši, mūziku nezinu, filma mani patiesi ievilka. Varbūt mazliet pietrūka zināšanu par tēmu un tāpēc palaidu garām šādas tādas nianses un vietām neiebraucu,  taču tēmas nepārzināšana nebūt netraucēja skatīties, kā tas mēdz būt ar citām biogrāfiskām filmām. Filma uzņemta interesantā manierē, tā balansē uz realitātes un iztēles robežas. Piesātināta un atstāj spēcīgu pēcgaršu.

Tikko kā noskatījos filmu Wanted. Pēcsajūta: Matriksa krustojums ar Zirnekļcilvēku. Visu laiku nebēdnīgs “ekšn” ar lēkājošu galveno varoni un Matriksa “muļām”. Mazliet filosofijas par tēmu “liktenis un mūsu loma tajā”. Bet ne tik daudz, lai apgrūtinātu skatīšanos un mudinātu kaut ko radikāli mainīt savā dzīvē (pat, ja pēdējais teikums filmā ir tieši par to).

Nē, filma kopumā nebija slikta. Spraiga un savdabīgi estētiska (no tās sērijas kā “cik skaisti izritinās zarnas”..). Noskatījos līdz galam ar interesi. Kopā ar alu un grauzdiņiem aizgāja uz urrā. Finalizējums: "Kill them all; let God sort them out".

Dokumentālā filma par ielu mākslu, pie kuras roku pielicis arī viens no (ja ne pats) pazīstamākajiem ielu māksliniekiem – Banksijs jeb Banksy. Stāsts ir par ielu mākslas pirmsākumiem, tās dažādajām izpausmēm, pašiem māksliniekiem un to, kurp var aizvest aizraušanās ar ielu mākslu.

Filma ir interesanta, aizraujoša, iedvesmojoša un pamācoša. Iesaku ikvienam, kuru interesē ielu māksla vai māksla vispār.

Es ik pa laikam nododos dārzkopībai uz savas palodzes, audzējot šādus tādus košumaugus vai sīpolus (šobrīd mana palodzes dārzkopība ir pieņēmusi pat mazliet lielāku vērienu, bet par to citreiz). Taču ir ļaudis, kas šādai nodarbei neiztiek vairs ar savu palodzi vien, bet ir tam visam piegājuši ar revolucionāru vērienu. Viņi ir dārzkopības partizāni jeb – piekopj partizānu dārzkopību, sējot un stādot vietās, kuras tiem nepieder.

Uzzināt to, kas tad īsti ir partizānu dārzkopība, kā arī iegūt praktiskas iemaņas šajā zaļi revolucionārajā nodarbē varēs šo ceturtdien, 7. aprīlī, 19:00 platforma kafejnīcā TAKA, kur kur notiks šai tēmai veltīta radošā darbnīca un lekcija. Tajā interesenti tiks iepazīstināti ar pilsoniskās pretestības ideju, kustības rašanos un aktivitātēm pasaulē, tās dabai draudzīgo ideoloģiju un mērķiem. Savukārt praktiskajā daļā būs iespēja veidot augu sēklu bumbas, lai pēc tam tās atrastu zaļošanai un ziedēšanai piemērotu vietu pilsētas urbānajā vidē.

Vairāk informācijas: http://dotspretdotu.wordpress.com/2011/03/30/partizanu-darzkopiba/

Pieteikties uz pasākumu:

platforma.dipadu@gmail.com

T.: 29197627