Stestdien, 8. oktobrī, kafejnīca Taka aicina mainīties – rotām, apaviem, apģērbiem, grāmatām un visu ko citu!
Pārskati savu grāmatplauktu, drēbju skapi un arī pamanīsi, ka daudzas lietas vairs pašam nekalpo, bet kādam citam būtu lielisks atradums. Jau no plkst. 13:00 kafejnīcas telpās (Miera ielā 10) esi gaidīts iemainīt līdzatnesto pret ko jaunu, kas papildinās jauno rudens garderobi vai kādu labu grāmatu skaistam vakaram.
Dienas laikā varēsi arī noskatīties Survival KIT laikā tapušos video padomus, piemēram – Kāds ir gardas burkānkūkas noslēpums? Kā spāniski novēlet labu dienu? Kā spēlēt blūzu uz ermoņikām?
Kā katru gadu, arī šajās Dzejas dienās Esplanādē pie Raiņa pieminekļa darbojas grāmatu maiņas punkts, kurā savas izlasītās grāmatas var apmainīt pret citām – vēl nelasītām grāmatām. Grāmatu maiņas punkts darbosies vēl šo sestdien un svētdien (10. un 11. septembrī) no 10.00 līdz 18.00. Nenokavē!
Aizpagājušajās brīvdienās sanāca pabūt Liepājā – Fontaine festivālā. Par spīti gaidāmajam lietum (lija visu piektdienu un mitējās akurāt izbraucot no Rīgas) nedēļas nogale Liepājā bija patīkami silta un saulaina.
Īpaši daudz ko teikt par festu nav. šogad nebija nevienas grupas, kuras dēļ vien būtu bijis vērts braukt uz šo pasākumu (pagājušogad vismaz bija Skyforger). Grupas nebija sliktas, bet visas vai nu nezināmas vai arī dzirdētas jau citos šīgada festivālos. Taču braukt uz festivālu bija vērts arī šogad – atmosfēras dēļ. Kā jau gaidīts, sanāca tāds jauks čils Liepājā un Fonteinā ar dzīvo mūziku un daudz vairāk cilvēkiem kā parasti.
Neliela atskaite par pagājušās ceturtdienas pasākumu – Maiņas punkta preparty kafejnīcā Taka. Pasākums, manuprāt, izdevās lielisks. Bija jauka atmosfēra un arī cilvēku bija gana daudz. Vienmēr, protams, var vēlēties vairāk, labāk un jautrāk, bet man šķita, ka visa ir gana. Līdzīgi pasākumi būšot arī turpmāk.
Šodien, 18.08.2011., plkst. 19:00 kafejnīcā “Taka” (Miera ielā 10) notiks pirmais Maiņas punkta ieskaņas sarīkojums, kurā ikviens tiek aicināts mainīties apģērbiem, aksesuāriem un apaviem.
Dosim lietām iespēju atdzimt un atrast savu jauno īpašnieku, lai kalpotu vēl ilgi jo ilgi. Katrs pats varēs novērtēt sava atraduma vērtību – varbūt ieraudzītā kleita būs trīs līdzatnesto lakatu vērta, vai cepuri ar sarkano bumbuli varēs iemainīt pret noderīgu videopadomu. Būs iespēja pielaikot jauno, pucēties un bildēties, priecāties un dejot. Ieejas maksa Apģērbu maiņas punktā – viens drēbju pakaramais.
Vakara gaitā būs iespēja arī dalīties padomiem, ierakstot video, ar kuriem varēs iepazīties festivāla Survival Kit laikā. Muzikālo noformējumu Maiņas punkta ballītē radīs Crystral Sound System.
Jau pagājušo gadu grasījos braukt uz šo festivālu, tomēr nesaņēmos. Saņēmos šogad. Kopumā festivāls attaisnoja cerības, jo bija tieši tāds, kādu gaidīju – jauks čils mūzikas pavadībā. Tāds, kā ” mazais Pozitivus”.
No grupām vislabāk patika folkpļaski - Otava Yo un Ankylim. Iepriecināja Inokentijs Mārpls – tika nospēlēts liels daudzums nedzirdētu dziesmu. Lielas cerības liku uz Spiritual Front, bet mazliet vīlos – sākums bija daudzsološs, bet beigās palika garlaicīgi. Labi, ka festivālā ir vairākas skatuves (až veselas četras) - ja apnīk kas viens, var iet klausīties ko citu.
Rīgā ir vairākas vietas, no kurām pilsētu var apskatīt no augšas:
Viesnīca “Reval Hotel Latvija” (braucot ar liftu līdz augšējam stāvam),
Pēterbaznīca
Zinātņu akadēmija
Galerijas Rīga terase
Droši vien, ka vēl ir citas plašai sabiedrībai pieejamas vietas (droši iesakiet komentāros). No nosauktajām “Latvija” droši vien ir vispopulārākā vieta, jo ir bezmaksas, turklāt pieejama cauru diennakti. Galerijas Rīga terase arī ir bezmaksas, tomēr tā nav tik augsta kā pārējās vietas, taču uz tās ir bārs, kurā var baudīt jauko skatu uz centra jumtiem. Savukārt par Pēterbaznīcas un Zinātņu akadēmijas skatu laukumu apmeklējumu ir jāmaksā – Pēterbaznīcā tie, šķiet, bija 3 lati, Akadēmijā – 2.
Pagājušajās brīvdienās tika pabūts liepājā. Ne uz Summer Sound festivālu, bet tāpat vien, atpūsties un izklaidēties. Tā kā brīvdienām plānu nebija, tad piedāvājumam doties uz Liepāju piekritu nedomājot. Liepāja man patīk arī bez festivāliem un masu pasākumiem (kaut gan pieļauju iespēju doties uz Fonteina festivālu nākamnedēļ).
Turpceļš bija ātrs un galā tikām ātrāk kā plānojām pat par spīti ceļa remontam. Ar 43. autobusu aizbraucām līdz pagriezienam un Liepāju un lieta darīta – nepagāja ne minūte, kad jau ripinājām vēju pilsētas virzienā.
Lielāko daļu laika pavadījām Fonteinā un Pablo, kur veiksmīgi notriecām par autobusu ietaupīto naudu. Mazliet pabildējām pilsētu (kas arī bija viens no brauciena mērķiem). Festivāls gan mazliet traucēja, jo pilsētā bija krietni vairāk cilvēku kā parasti un par palikšanu kādā viesnīcā vispār nebija ko domāt. Arī draugi, pie kuriem sākumā bijām domājuši palikt vai nu tusēja festivālā vai arī bija pametuši Liepāju. Labi, ka biju paņēmis līdzi telti, tāpēc palikām nomaļākā vietā netālu no Dienvidu fortiem. Nebija nemaz tik slikti.
Atceļā gan mazliet nepaveicās. Diemžēl noignorējām padomu braukt ar autobusu uz Grobiņu un sākt stopēt no turienes. Kā vēlāk izrādījās, no pilsētas izkļūt nav tik vienkārši – visur ir ceļa remonti vai barjeras gar brauktuvi un, lai nokļūtu līdz vietai, no kuras var sākt stopēt, ir jāiet garš gabals. Pēc tam gan viss aizgāja raiti.
Atceļā no Madonas hipijfesta izlēmām izmest nelielu loku pa Vidzemi un apskatīt Gaiziņu, kurā nebiju bijis kopš pamatskolas laikiem. Nez kādēļ bērnības atmiņās tas kalns man šķiet krietni iespaidīgāks. Un joprojām Gaiziņa virsotnē slejas pussabrukušais skatu tornis, kurā mums, protams, bija jāuzlien.
Par laimi, uz šo filmu kinoteātrī skatījos lētajā dienā, ne par pilnu cenu. Patiesībā labāk – mani uzaicināja. Skatīties šo filmu kinoteātrī ir vērts tikai tad, ja esi liels Latvijas kino patriots un vēlies cītīgi pabalstīt vietējo kino. Citādi nav vērts, ja nu vienīgi operatora darba dēļ, jo nofilmēts, manuprāt, bija ļoti labi – man patika kadrējums, krāsas, skati utt. Viss pārējais – sliktākajās latviešu kino tradīcijās – nekāds sižets (labi, dažas epizodes bija ciešamas), stīvi un muļķīgi dialogi, nedabīgs tēlojums utt. Skatoties šo filmu mani bija pārņēmusi konstanta “WTF?” sajūta. Brīžiem pat bija tāda sajūta it kā kāds urķētu manas aknas. Bet es izdzīvoju. Katrā ziņā prieks, ka cilvēki cenšas. Par to viņiem arī paldies.
Stestdien, 8. oktobrī, kafejnīca Taka aicina mainīties – rotām, apaviem, apģērbiem, grāmatām un visu ko citu!
Recent Comments