Krauklis
Vakar beidzot sanāca izdevība noskatīties gōtu kulta filmu “Krauklis” (The Crow). Biju par to daudz dzirdējis, bet noskatīties tā arī visus šos gadus nebija sanācis. Par laimi, neko no filmas negaidīju. Ja godīgi, tad “Krauklis” tāds bojeviks vien ir, kurā visu laiku līst asinis un krājas līķu kaudzes. Un filmas vadmotīvs arī visai ierasts bojevikiem – atriebība. Lai arī daži man apgalvo, ka stāsts ir par mīlestību, neko daudz no tās neredzēju. Pat filmā parādītā mīlestība uz naudu un narkotikām īsti nepārliecināja.
Taču tas, kas šo filmu atšķir no gūzmas citu līdzīga žanra darinājumu ir tās stils. Tas ir – filma kaut kādā ziņā ir stilīga. Proti, man patīk tās uzņemšanas veids un dominejošā “melnbaltā estētika”, ar “gotiskiem” un “mistiskiem” piesistieniem. Tiesa, filma “Sin City” būs krietni pārāka (lai arī vēl bezsaturiskāka).
Lai arī sākumā filma ir saraustīta un grūti izsekot tās gaitai, drīz vien filmas gaita izlīdzinās un ir nepārprotami skaidrs, kuri ir labiņie, bet kuri – sliktiņie.
Tomēr nenoliedzami filmas lielākais “bonuss” ir tās leģenda – filmēšanas laikā bojā gāja (mistiskos apstākļos, protams) galvenais aktieris Brendons Lī (Brūsa Lī dēls).
Filmu var skatīties, ja nav ko darīt. Ieteicamais papildkomplekts - alus un čipšu paka.
Līdzīgi raksti:
es šo skatījos savā “jaunības vecumā” un nezināmu iemeslu dēļ atmiņas ir palikušas ļoti spēcīgas. Zinu tikai to, ka man ļoti patika tieši pats filmas stils (sižetu knapi atceros), kas tajā laikā šķita pārāks par jebkuru citu filmu. Un jā, jau tajā laikā filmai bija tāds “leģendārs” statuss tieši nelaimes gadījuma dēļ.
Arī es šo filmu nebiju redzējis. Līdz šim. Interesanti ir tas, ka šovakar kanālā oe.lv nejauši to uzslēdzu. Un līdz pat brīdim, kamēr internetā zem atslēgas vārdiem “brandon lee” nebiju ieraudzījis galvenā varoņa Ērika attēlu, es nemaz nenojautu, ka tā ir TĀ filma. Galvenais, skatījāmies kopā ar vēl dažiem draugiem, kas aŗi nebija redzējuši, un pēc filmas nosecinājām – nu tāds lēts, lai gan stilīgs, gabaliņš vien bija. Bet nu jā, es šo filmu principā uztveru līdzīgi, kā to apraksta šī bloga autors.
Starp citu, likās, ka filma uzņemta nesen (katrā ziņā šajā gadsimtā), lai gan nelielas aizdomas par senumu rosināja nedaudz dīvainās solo etīdes, ko varēja ik pa laikam vērot galvenā varoņā ģitāras izpildījumā. :)